Virza tālāk grozījumus par Valsts kontroles iespējām piedzīt zaudējumus

Galvenais mērķis Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanai ir novērst situācijas, kad par pretlikumīgi iztērētu valsts naudu atbildību neviens nenes. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, iestāžu vadītāju nevēlēšanās vērsties pret saviem darbiniekiem.

Ja Saeima likuma grozījumus atbalstīs, Valsts kontrole pati varēs piedzīt no iestāžu darbiniekiem pretlikumīgi iztērēto naudu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra – zaudējumus varēs piedzīt tikai gadījumos, kad būs pārkāpts likums, nevis nauda iztērēta nelietderīgi.  

"Šī konceptuālā vienošanās ir panākta par likuma pārkāpšanu, par nelikumīgu rīcību. Šeit nav runa par nelietderīgu rīcību. Bet jūs redzat, ka arī šis pirmais solis, lai panāktu to, ka zaudējumus atlīdzina tajos gadījumos, kad ir nelikumīga rīcība, ir nācis ļoti grūti," sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Strīdi par to, vai Valsts kontrole šādā veidā neiegūtu nesamērīgi lielu varu, Saeimā notiek jau četrus gadus. Tagad atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likuma grozījumus atbalstījusi vienbalsīgi. Diskusijas bija vien par juridiskām niansēm.

"Visas puses ir sapratušas šo procesu, kā tas notiksies. Es domāju – ļoti pozitīvs rezultāts. Es arī nedomāju, ka Saeimas sēdē būs kādi asumi par šo jautājumu," vērtēja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Es ļoti ceru, ka šie grozījumi kalpos kā preventīvs solis, ka mazliet vairāk iestādes, kuras rīkojas ar finansējumu, skatīsies, ko viņas dara,"

sprieda Saeimas deputāte Dace Bluķe ("Attīstībai/Par!"). Tikmēr deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) norādīja: "Man liekas, protams, tas ir jāpārrunā vēlreiz katram frakcijās, ka tas virziens ir uzņemts pareizs."

Lielākā pretiniece Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanai bijusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tā rosināja vispār atteikties no panta, kas ļautu Valsts kontrolei lemt par zaudējumu piedziņu.

LPS pārstāve Kristīne Kinča minēja savus argumentus: "Tās lielākās bažas mums ir par to, ka Valsts kontrolei kā kontrolējošai institūcijai tiek pārāk paplašinātas pilnvaras. Sanāk tā, ka viņi būs vienā personā gan kontrolējošā institūcija, kura konstatēs pārkāpumus, gan lems par vainīgo personu sodīšanu, kā arī par zaudējumu piedziņu. Tas nozīmē, ka šajā situācijā Valsts kontrole būs trīs vienā."

 

Valsts kontroles pārstāvji uzsvēra – iestāde nevarēs sodīt, bet gan lemt par zaudējuma piedzīšanu. Turklāt sākotnēji pienākums piedzīt zaudējumus būs revidējamajai vienībai. Tika vairākkārt uzsvērts, ka likums nodrošina iespēju vainīgajām amatpersonām pārsūdzēt pieņemtos lēmumus. 

LPS būtiskus iebildumus vairs necelšot. Pašvaldību bažas kliedējis tas, ka lēmumus par zaudējumu piedziņu varēs pārsūdzēt tiesā. "Ja ir šī tiesas kontrole un realizēsies tas, kas likumā ir ierakstīts, mūsu bažām vajadzētu būt kliedētām," teica LPS pārstāve.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pēc sēdes atzina: šobrīd viņa redz lielāku politisko gribu virzīt grozījumus Valsts kontroles likumā:

"Es vēlreiz gribu teikt, ka tas nav mērķis Valsts kontrolei iegūt papildu pilnvaras vai kaut kādus muskuļus parādīt. Nē. Bet nu mēs ļoti ieklausīsimies tajā, ko domā sabiedrība. Sabiedrība uzdod šo jautājumu: kā tā var?

Kā var ar publiskajiem līdzekļiem rīkoties, pārkāpjot likumu un šķērdējot, un nekas nenotiek. Nu man liekas, ka mums, arī likumdevējam ir pienākums atbildēt sabiedrībai, ka tā nevar.

Ir jādara noteiktas darbības, lai arī par šiem publiskajiem līdzekļiem iestātos atbildība tajos klaji nelikumīgajos pārkāpumos, kur ir nodarīti zaudējumi. Nevar tas palikt bez reakcijas."