Panorāma

SIA «Rīgas meži» zāģētava kropļo konkurenci

Panorāma

Panorāma

NEPLP būs jāieklausās ekspertos

Sabiedriskā medija vadītājus varētu atlasīt ekspertu komisija

Nākamo Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio vadību varētu izraudzīties ar īpašas Nominācijas komisijas palīdzību, kur balsstiesīgo vairākumu veidos neatkarīgie eksperti. Tādu normu varētu drīzumā iekļaut Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Likumprojektu konceptuāli atbalstīja Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un šonedēļ to pirmajā lasījumā skatīs Saeima. Taču ne visiem deputātiem piedāvātās normas šķiet piemērotas.

Sabiedriskā medija vadītājus varētu atlasīt ekspertu komisijaElla Semjonova

    Skandāliem apvītais Latvijas Televīzijas valdes locekļu atlases process mudināja Saeimas Mediju politikas apakškomisiju pārskatīt esošās likuma normas. Kā zināms, pavasarī sabiedriskais spiediens lika atkāpties diviem konkursa uzvarētājiem. Savukārt prokurors kandidātu atlasē konstatēja vairākas nepilnības.

    Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Zane VāgnereElla Semjonova

      Šāda situācija nedrīkst atkārtoties, uzskata Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece mediju jautājumos Zane Vāgnere: „Tā kā bija šīs diskusijas par izvēlēto locekli, par visu procesu atbilstību, neatbilstību, dažādu likuma normu prevalēšanu vai speciālo, vai vispārējo normu prevalēšanu, arī neskaidrības interpretācijās. Un, protams, viss tas pasākumu kopums un tas process, kas bija iepriekš ar televīzijas valdes konkursu, tas secīgi ir rezultējies tajā, ka politiskā līmenī šis jautājums tika aktualizēts.”

      Likumprojektā plāno paplašināt prasības, ko izvirza kandidātiem uz sabiedrisko mediju valdes locekļa amatu. Piemēram, kandidātam būtu jābūt nevis labai, bet gan nevainojamai reputācijai, jābūt zināšanām par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un par publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību.

      Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu uzmanību vēl pirms detalizētas iztirzāšanas piesaistīja izmaiņas atlases kārtībā.

      Turpmāk piemēroto pretendentu sabiedrisko mediju valdes locekļa amatam varētu izraudzīties īpaša Nominācijas komisija.

      To veidos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), taču komisijas balsstiesīgo vairākums sastāvēs no neatkarīgiem ekspertiem.

      „Tas ir diezgan būtisks grozījums, jo tas būtiski ierobežo padomes tiesības. Tomēr padome ir neatkarīga institūcija. Nominācijas komisija ir darba orgāns, kam atbildības nav. Atbildība ir padomes locekļiem,” norādīja „Saskaņas” deputāts Boriss Cilēvičs.

      Nemierā arī otra opozīcijā esošā spēka – Zaļo un zemnieku savienības – deputāts Māris Kučinskis: „Ko jūs domājat, kas tie neatkarīgie [eksperti] tādi ir, kas vairākums lems NEPLP vietā?”

      „Nominācijas komisijas neatkarīgie eksperti ir domāti tieši kapitālsabiedrību pārvaldības jomu eksperti, mediju nozares eksperti, personālvadības eksperti, kas ir uzskaitīti kā neatkarīgie eksperti. Šeit ir jāatceras, ka neatkarīgos ekspertus darbam šajā komisijā nozīmē pati padome. Tas mērķis ir profesionalizēt to atlasi. Mērķis ir nodrošināt, ka atlasē ir vairākas acis, ne tikai padomes acis,” atbildēja Mediju apakškomisijas vadītāja no „Attīstībai/Par!” Vita Anda Tērauda.

      Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu. Iebildumus necēla arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, taču tādi ir un tie tiks ietverti priekšlikumos – pēc sēdes minēja NEPLP vadītāja Dace Ķezbere.

      „Mūsuprāt, dīvainā lieta ir tā, ka atbildība tomēr ir šai nominācijas komisijai par to gala cilvēka izvēli, kuru mums ir jāapstiprina tālāk padomes sēdē.

      Jo ir tikai viens kandidāts, kuru nominācijas komisija izrauga. To arī rekomendē: vai nu jā, vai nē. Tad ir padomes atbildība, vai nu mēs nobalsojām par šo izvirzīto kandidātu, vai arī mēs sakām: nē, mūs šis kandidāts neapmierina. Un tad sākas atkal viss riņķa dancis no sākuma. Mēs atkal sākam nominācijas komisiju, atkal pieteikšanās un viss pārējais. Tas, kas man liekas, no praktiskā viedokļa, kā mēs iepriekš jau redzējām, ja ir trīs valdes locekļi, tad ir diezgan būtiski izvērtēt, kā šie valdes locekļi savstarpēji var sastrādāties,” pauda Ķezbere.

      Padomi neapmierina arī tas, ka komisijas sastāvā ir izpildvaras pārstāvji, jo tas ir pretrunā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienības noteikumiem.

      Neraugoties uz padomes un atsevišķu opozīcijas deputātu iebildumiem, Saeimas Cilvēktiesību komisija trešdien apstiprināja grozījumu virzīšanu skatīšanai parlamenta sēdē.

      "Lai sabiedrība būtu pēc iespējas plašākā mērā pārstāvēta šajā te komisijā, tāpēc arī NVO spektrs tajā ir lielāks. Līdz ar to ieguvējs būs atklātība un līdz ar to – arī sabiedrība," sacīja komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV").

      Likuma grozījumus Saeimā iecerēts virzīt steidzamības kārtā, lai tos pagūtu pieņemt vēl šajā Saeimas sesijā, kas beigsies pirms Jāņiem.

      KONTEKSTS:

      2018. gada decembra beigās NEPLP no amatiem atcēla LTV vadītāju Ivaru Belti un valdes locekli Sergeju Ņesterovu. Uz abiem amatiem tika organizēts atklāts konkurss, un LTV darbiniekiem bijusi iespēja iztaujāt kandidātus. Taču tika asi kritizēti gan konkursa nosacījumi, gan NEPLP gala izvēle, lemjot LTV vadību uzticēt Eināram Gielam un Evai Juhņēvičai, kuri, pat nestājoties amatos, atkāpās

      Pārbaudi par NEPLP rīkotā LTV valdes amatu konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām veica prokuratūra, kura pārkāpumus nekonstatēja, bet uzgāja nepilnības. Uzmanību NEPLP lēmumiem pievērsušas arī politiskās partijas.

      0 komentāri
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti