Eiro fokusā

Pārtikas cenas gada laikā palielinājušās par 3,2 procentiem

Eiro fokusā

Zemnieki vērtē pavasara salnu nodarītos postījumus

Darba samaksa pieaug. Liela daļa iedzīvotāju tomēr to neizjūt

Darba samaksa pieaug. Kā to jūt iedzīvotāji savos maciņos?

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pārsniedza 1000 eiro. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 78 eiro jeb 8,4% un pieauga visās jomās. Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) lēsa, ka algu pieaugumu reāli izjūt tie, kas strādā eksportējošos uzņēmumos.

Aptauja: trešdaļai  mērens algas kāpums

Strauju algu kāpumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, gada laikā izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, liecina "Swedbank" veiktā aptauja. Bankas Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāstīja, ka viņu mērķis bija noskaidrot, kāpēc ekonomisti stāsta, ka algas Latvijā aug, bet iedzīvotāji to savos maciņos nejūt.

"Trešā daļa lielāku vai mazāku algas pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā ir izjutuši. Būtisku atalgojuma pieaugumu, kas mērāms virs 10% no iepriekšējā atalgojuma līmeņa, ir izjutuši vien 7%, bet 29% iedzīvotāju saka, ka atalgojuma pieaugums ir bijis mērens.

Protams, visoptimistiskākie ir gados jaunie darba ņēmēji. Tie, kuri jau ir pārkāpuši 40 gadu slieksni, ir piesardzīgāki.

Lai gan, manuprāt, darba vidē kultūra ir mainījusies, un aizvien vairāk arī lieli uzņēmumi ļoti novērtē dažādības faktoru uzņēmumos un tieši darbinieku vidū," sacīja Kropa.

Vairāk maksā pieprasītām profesijām?

Pērn straujākais algu kāpums bija veselības un sociālās aprūpes jomā – vidēji par 15%. LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis vērtēja, ka algu pieaugumu reāli izjūt tie, kas strādā eksportējošos uzņēmumos.

"Eksportējošās nozarēs strādājošie visvairāk varētu sajust algas pieaugumu. Tāpat var skatīties arī dažādu profesiju griezumā.

Piemēram, ir profesijas, kas ir ļoti pieprasītas, ir aktīvs darba tirgus. Skaidrs, ka šeit arī algu pieaugums bija dinamiskāks, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā.

Mēs esam izdarījuši lielu darbu būvniecības nozarē, kur ir noslēgta ģenerālvienošanās. Tā paredz minimālo algu 780 eiro mēnesī. Tas salīdzinājumā ar valstī esošo minimālo algu ir gandrīz divreiz vairāk, " sacīja LDDK pārstāvis.

VID: privātajā sektorā katram trešajam – alga aploksnē

Kā liecina CSP dati, mazas algas – līdz 500 eiro – mēnesī saņem 236 000 Latvijas iedzīvotāju. Lielais mazo algu daudzums liecina par aplokšņu algu risku.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča skaidro, ka visvairāk aplokšņu algas izplatītas privātajā sektorā, kur katrs trešais darbinieks daļu no algas saņem aploksnē.

"Tas parāda savdabīgu diskriminācija darba tirgū – jo lielākā vecumā ir darba ņēmēji, jo lielāka ir varbūtība, ka viņam tiks piedāvāta aplokšņu alga un viņš tam piekritīs. Ir gana daudz vīriešu, kuri ir šķīrušies un kuriem ir darīšana ar tiesu izpildītājiem.

Ar Eiropu mūs vieno tas, ka sievietes pie mums ir vairāk likumpaklausīgas nekā vīrieši. Sievietes tomēr sagaida arī kādus ienākumus no sociālās sistēmas.

Tātad plāno ģimenes pieaugumu, slimības lapas vai pabalstus un tā tālāk," sacīja VID pārstāve.

LDDK: "Aplokšņu algu" fonds – miljards eiro

Jautāta, ko VID dara, lai samazinātos aplokšņu algas, Fiļipoviča teica:

"Notiek gan preventīvs, gan represīvais darbs. Tie ir arī sodi zināmā mērā. Bet cerēt, ka ar lieliem sodiem varētu momentā uzņēmumus izvest no ēnu ekonomikas jomā, nevar.

Jo nodokļi ir daļa no nodokļu maksātāju biznesa shēmas, naudas plūsmas. Šai jomā notiek arī preventīvais darbs, ko sauc – "konsultē vispirms", kad nodokļu maksātāji tiek uzrunāti un dota iespēja savu uzvedību koriģēt. (..) Nevaru nosaukt nevienu valsti, kurā tiešām simtprocentīgi visi nodokļu maksātāji godīgi pildītu savas saistības. Bet būtu labs rezultāts, ja aplokšņu algas samazinātu par 0,5%-2% gadā. Sasniegt 10% līmeni valstī būtu ļoti labi."

To, ka aplokšņu algas nodara lielu kaitējumu Latvijas ekonomikai, atzīst arī LDDK finanšu un nodokļu eksperts Hermanis.

"Kopējais aplokšņu algu fonds Latvijā ir viens miljards eiro, tas ir viens veselības nozares budžets. Nesamaksātie nodokļi par šo summu būtu apmēram 740 miljoni, kas ir apmēram izglītības budžets.

Tātad runa ir par ļoti lielām summām, un šīs aplokšņu algas būtu jāsamazina," sacīja LDDK pārstāvis.

Pēc VID aprēķiniem, pērn aplokšņu algas saņēmuši 19% jeb viena piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Pagājušajā gadā aplokšņu algas apmēri samazinājušies par pusprocentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti