Lielākā daļa plastmasas pasaules jūrās un okeānos nonāk pa upēm. 90% šīs plastmasas tikai no desmit upēm. Astoņas no tām ir Āzijā, īpaši Ķīnā un Indijā, bet divas – Āfrikā.
Arī Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss norādīja, ka Eiropa nav lielākais plastmasas piesārņojumu avots, taču uzsvēra, ka tai jābūt līderim un Eiropas priekšzīme kalpo kā piemērs pārējai pasaulei.
“Ja mēs tagad nemainīsim savus ieradumus, mēs okeānus nosmacēsim ar plastmasu,” uzsver Timmermanss.
“Zinātniskie pierādījumi nav noliedzami, tāpat kā problēmas smagums un nepieciešamība to steidzami risināt. Eiropiešiem tas ir svarīgi, un viņi grib, lai Eiropa parāda līderību, meklējot risinājumus un ceļot globālos standartus. Jau tikai diskusijas vien par šiem priekšlikumiem stiprinājušas ilgspējīgāku biznesa praksi, mainījušas patērēju ieradumus. Šie priekšlikumi pat pirms stāšanās spēkā jau kļuvuši par vadošo piemēru pasaulē,” pauž Timmermanss.
Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks norāda, ka līdz pat 80% no jūras plastmasas piesārņojuma veido vienreizlietojamās preces.
“Mēs esam nonākuši situācijā, kad vienā gadā veikalā pirkto zivi nesot mājās plastmasas maisiņā, mēs nākamajā gadā šo maisiņu atnesīsim kopā ar zivi, jo tas maisiņš visdrīzāk jau būs zivī. Jo tā ir ļoti akūta problēma,” uzsver Kužnieks.
Aizliedzot tirgot vienreizlietojamus plastmasas traukus un tamlīdzīgus priekšmetus, komplektā ar izvirzītajiem mērķiem otrreizējās pārstrādes mērķiem kā 90% plastmasas pudeļu savākšana dos arī ekonomiskus ieguvumus.
Eiropas Komisijas aprēķini ir, ka videi nodarītais kaitējums kopienā desmit gadu laikā varētu sarukt par 22 miljardiem eiro, norāda Kužnieks:
“Saskaņā ar prognozēm, arī patērētāji varētu ietaupīt līdz pat 6,5 miljardiem eiro."
“Ir arī runa par tā dēvēto aprites ekonomiku. Ka to, ko mēs šodien izmetam ārā, mēs neizmetam ārā, bet nododam otrreizējai pārstrādei. Arī šī direktīva paredz, ka līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei būtu jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Un tas arī veicina ekonomiku, tas veicina ražošanu,” saka Kužnieks.
Latvijā no kopējā plastmasas iepakojuma savāc un pārstrādā aptuveni 40%, lielāko daļu veido PET pudeles. Tādēļ, lai sasniegtu mērķi 10 gadu laikā otrreizējai pārstrādei savākt 90% plastmasa pudeļu, vēl ir, kur augt.
Sasniegt mērķi paredzēts ar depozīta sistēmas ieviešanu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa stāsta, ka direktīva jāskatās no divām pusēm. Pirmkārt, samazinot vienreizlietojamās plastmasas patēriņu, samazinās atkritumu daudzums, un līdz ar to apsaimniekošanas izdevumi. Otrkārt, pārstrādājot atkritumus, samazinās ar resursu iegūšanu saistītie izdevumi.
“Direktīva nepiesaka karu plastmasas izstrādājumiem kā tādiem, bet vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem. Jo, izmantojot tādus izstrādājumos, ko iespējams izmantot vairākas reizes, mēs ietaupām gan resursus, gan neradām atkritumus. Aizstājot ar videi draudzīgākiem materiāliem, mums nav jādomā par atsevišķiem veidiem, kā vispār viņus pārstrādāt. Jo atsevišķi plastmasas veidi ir diezgan problemātiski izmantojami pārstrādē, kā polistirols un tamlīdzīgi – ne velti šie materiāli tiek aizliegti šīs direktīvas ietvaros, ne tikai vienreizlietojamie trauki. No otras puses, tiek arī palielināta otrreizējo izejvielu izmantošana,” klāsta Vesere.
Vesere stāsta, ka Latvijā tirgotāji ir atbalstoši jaunajām iniciatīvām.
„Pagājušajā vasarā Latvijas Tirgotāju asociācija nāca klajā ar akciju, kas saucās „Bez salmiņa”, kur vesela rinda kafejnīcu un restorānu nolēma piedāvāt dzērieniem plastmasas salmiņu tikai pēc pieprasījuma vai piedāvāt alternatīvus variantus, kuru ir gana daudz. Tajā skaitā tie var būt metāla salmiņi, ir vēl citi risinājumi. Pamatojoties uz visu šo ideju, Latvijā ir izveidojies arī jauns uzņēmums, kas salmiņus ražo no niedrēm. Pieprasījums pēc tiem ir gana augsts, tā ka tur ir, kur augt un attīstīties. Šis arī ir izejmateriāls, kas mums ir gana daudz pieejams,” skaidro Vesere.
Noslēgumā Vesere aicina jau šobrīd padomāt par to, kā un cik gudri iepērkamies, ko no iegādātajiem plastmasas produktiem tiešam vajag un ko nevajag.
