Eiro fokusā

Turpmāk muitas deklarācijas aizpildīšanas internetā aizņems dažas minūtes

Eiro fokusā

"Miera laikos" reformas eirozonā noris lēni

Rēķinu samaksai Latvijā uzņēmējiem ir vieni no īsākajiem termiņiem

Latvijas uzņēmējiem īsākie rēķinu apmaksas termiņi Eiropā; aug kavējumu skaits

Jau 21 gadu Eiropā tiek veidots īpašs Eiropas maksājumu ziņojums. Tas ir finanšu pētījums par korporatīvo rēķinu maksāšanas paradumiem un maksājumu kavējumu ietekmi uz Eiropas uzņēmumu attīstību un izaugsmi. Latvijai ir visīsākie apmaksas termiņi, taču pieaug kavēto maksājumu skaits. Pērn tika kavēt katrs desmitais rēķins, Latvijas Radio raidījumā  “Eiro fokusā” pastāstīja Eiropā vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa stāstīja, ka maksājumu pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir uzņēmumu maksājumu kultūra un norēķinu tendences 29 Eiropas valstīs. Izrādās - vismazāk kavējumu ir Vācijā un Norvēģijā, visvairāk maksājumus kavē Portugālē un Grieķijā.

Savukārt Baltijas valstīs ir visīsākie maksājumu termiņi.

“Latvijā uzņēmējiem korporatīvajiem rēķiniem ir 18 dienu apmaksas termiņi, vidēji Eiropā tās ir 30 dienas. Mēs redzam, ka Latvijā pieaug kavēto rēķinu skaits, kavēts tiek katrs 10. rēķins,” stāstīja Valeika.

“Tas rada papildu sarežģījumus, piemēram, uzņēmumam samazinās likviditāte, uzņēmumiem jādomā par papildu resursiem, lai samazinātu šos kavētos maksājumus, pieaug arī norakstīto parādu apjoms. Uzņēmēji noraksta aptuveni 1,6% no visiem saviem ieņēmumiem pērn. Risks un zaudējumi ir jebkura biznesa sastāvdaļa, taču mēs redzam, ka mēs norakstām arvien vairāk,” stāstīja Valeika.

Uzņēmēji noraksta zaudējumus, jo vairs necer atgūt šo naudu.

“Šis pētījums ir arī kā karte eksportētājiem, lai saprastu, kāda ir maksājumu kultūra citās Eiropas valstīs un ar ko rēķināties. Ir ļoti nozīmīgi runāt par savstarpējo norēķinu disciplīnu starp uzņēmumiem, jo tā ietekmē ne tikai konkrēto uzņēmumu veselību, tā ietekmē arī kopumā visu biznesa ekosistēmu un ekonomiku,” uzsvēra Valeika.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa atzina, ka maksājumu parādi nav tā lieta, par ko uzņēmēji sūdzētos visbiežāk. Tomēr maksājumu parādi un norakstītie parādi rada problēmas gan pašiem uzņēmējiem, gan viņu sadarbības partneriem.

“Piemēram, uzņēmums, kas ražo traktorus. Viņam ir piegādātāji, kas piegādā detaļas. Traktora pasūtītājs savlaicīgi nenorēķinās ar traktoru ražotāju, un tas nevar savlaicīgi norēķināties ar savu izejvielu piegādātāju. Tādējādi veidojas ķēdes reakcija un rodas parādi,” skaidroja.

Tad rodas problēmas, ja uzņēmums nespēj plānot savus apgrozāmos līdzekļus un naudas plūsmu.

“Otrs lielais bloks, kā dēļ veidojas problēmas, ir ļaunprātīgie nemaksātāji, kas, jau darījumu slēdzot, paredz, ka kādu daļu no summas nesamaksā. Tad ražotājs tālāk atkal nevar norēķināties ar saviem kreditoriem,” skaidroja Zariņa.

“Uzņēmumiem par to vajadzētu domāt, jo tā ir nauda, ko varētu tālāk ieguldīt attīstībā, kā arī zaudēšana un nepatīkama situācija visiem iesaistītajiem,” norādīja Zariņa.

Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds uzsvēra, ka ķēdē visi posmi ir svarīgi. Ja viens uzņēmējs laikā nesaņem samaksu un viņam nav uzkrājumu, tad problēmas vēl nav tik lielas. Ja līdzīgā situācijā ir daudzi uzņēmumi, tas jau bremzē ekonomikas attīstību.

“Šobrīd šie maksājumu kavējumi vai parādu norakstīšana nav tādos apmēros, lai varētu runāt par krīzi. Tā vairāk ir tāda ekonomikas sabremzēšanās,” atzina Strazds.

“Viena no pazīmēm ir nesaņemtā nauda, kura varētu aiziet kādā investīciju projektā, izpaliek papildu algu pielikums. 29% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka valstī ir lejupslīde ekonomikā. Tas ir mazliet pārsteidzoši, jo mēs esam vienā grupā ar Lietuvu, Horvātiju, Bulgāriju un Rumāniju.

Ekonomikas izaugsme ir salīdzinoši laba, bet pietiekami liels skaits uzņēmēju uzskata, ka vienalga ir ekonomikas lejupslīde,” stāstīja Strazds.

Eiropā ekonomika vidēji aug par 1,5 līdz 2% gadā, bet Latvijā izaugsme šogad saglabājas 3 % apmērā. Nākamajos gados tā varētu samazināties līdz 2,5% gadā.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti