Eiro fokusā

Cik tālu esam tikuši ar depozīta sistēmu?

Eiro fokusā

Kosmosa tehnoloģijas ir mūsu ikdienas sastāvdaļa

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija izvērtēja vietējo tūrisma produktu piedāvājumu

Rēzeknes akadēmijas pētnieki slepeni testē tūrisma mītnes un atklāj virkni trūkumu

Rēzeknes pilsētā un novadā notika tūrisma piedāvājuma izvērtēšana, lai apjaustu, kas ir pozitīvs un ko nepieciešams uzlabot.  Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pētnieki kā slepenie klienti devās Rēzeknes novadā uz viesu mājām un pilsētā uz ēdināšanas uzņēmumiem. Pētījuma laikā atklāta arī virkne trūkumu.

Mūsdienās tūristi ir izvēlīgi un prasīgi, vēloties, lai viņiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs produkts un pakalpojums. Lai izvērtētu tūrisma piedāvājumu un apjaustu trūkumus, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes Biznesa un sabiedrisko procesu pētniecības institūtā veikts pētījums.

Akadēmijas pārstāve Lienīte Litavniece klāstīja, ka tūrisms pašvaldībās ir vitāli svarīgs un pētījuma laikā mēģināts noskaidrot tūrismā strādājošo uzņēmumu piedāvājumus un kas būtu tajos uzlabojams.

"Pilsēta intensīvi plāno veidot piedāvājumu, bukletos iekļaut. Tad ir jautājums, kurus no ēdināšanas uzņēmumiem iekļaut bukletos un kurus ne, lai tūristam būtu pozitīvs priekšstats par pilsētu. Arī ēdināšanas uzņēmumi prezentē pilsētu, veido pilsētas tēlu," sacīja Litavniece.

Pētnieki kā slepeni klienti Rēzeknes novadā devās uz viesu mājām un pilsētā uz ēdināšanas uzņēmumiem. 

 "Secinājums - lauku tūrisma mītņu saimnieki Latgalē ir viesmīlīgi, bet lielākais trūkums ir kopējais iespaids, kas ir radies...

Lauku mītnes ir celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem un kopumā fiziski ir nolietojies šis fonds, arī mēbeļu kvalitāte, aprīkojuma kvalitāte, kas prasītu atkal jaunas investīcijas,"

stāstīja pētniece Iveta Dembovska.

Mītnes grūti atrodamas 

Rēzeknes novadā kopumā pētnieki devās uz 60 naktsmītnēm un Rēzeknes pilsētā uz 21 ēdināšanas uzņēmumu, lai  izvērtētu pakalpojuma kvalitāti, klientu apkalpošanu un piedāvājumu.

Dodoties kā slepenajam klientam uz novada naktsmītnēm, Dembovskai nācās piedzīvot dažādus pārpratumus. Tās ir nianses, par ko pakalpojuma sniedzējiem būtu jādomā vairāk.

"Es braucu pēc GPS adresēm, un bieži vien es nokļuvu pļavas vidū. (..) Tad gāju meklēt uz tuvāko māju. Izrādās, ka ir šī māja. Tas nozīmē, ka nav ļoti precīzas adreses. Ir aizvests pilnīgi citā virzienā. Ir bijis, ka ir aizbraukts un saka "kas jūs esat, ko vajag, mums šeit ir remonts", lai gan ir bijusi rezervācija un bijis samaksāts," stāstīja Dembovska.

Savukārt dodoties uz Rēzeknes pilsētas ēdināšanas iestādēm, pētnieki secināja, ka pilsētā ēdināšanas uzņēmumi mēdz maldināt klientu.

"Kāpēc Rēzeknē ir tik daudz kafejnīcu, kāpēc ir tik maz bāru, kāpēc nav nevienas ēdnīcas, jo šī pētījuma rezultātā mēs konstatējām, ka bieži vien ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem nav izpratnes par to, kas vispār ir ēdināšanas uzņēmumu klasifikācija, kāds ir ēdināšanas uzņēmuma tips un atbilstoši tipam, kam ir jābūt iekšā šajā pakalpojumā," skaidroja pētniece Inese Silicka.

Jāvilina tūristi ar grūbām

Kā trūkumu, kas būtu jāuzlabo ēdināšanas uzņēmumiem, pētnieces minēja, ka uzņēmumiem ir līdzīgas ēdienkartes, kas ne ar ko īpašu neizceļas. 

Kā norāda Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško, pētījums ir vērtīgs, jo palīdz saprast, kā piedāvājumu veidot  kvalitatīvāku.

"Pēc katra apmeklējuma ēdināšanas iestādes vadībai bija iespēja izrunāt visas nianses vai trūkumus, kļūdiņas ar speciālistiem, jo, atrodoties iekšpusē, ne vienmēr var saprast un koncentrēties, un pamanīt kaut kādas nianses," atzina Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško.

Lai pilsētas tēlu padarītu tūristiem un viesiem interesantāku, projektā laikā ēdināšanas uzņēmumi aicināti gatavot jaunus ēdienus no grūbām.

"(..) Ēdināšanas iestādes veidos katra savu ēdienu. Tad mēs to visu apkoposim un izveidosim gastronomisko piedāvājumu saviem viesiem, un tas sauksies "Izgaršo Rēzekni caur grūbām"," klāstīja Kijaško.

Rēzeknes pilsētā tūrisma plūsma pieaug, pērn kopējais tūristu skaits lēšams ap 62 tūkstošiem.

2 komentāri
Karlis Bruvers
Es mīlu Latgali, tāpēc arī atnācu uz šejieni dzīvot. BET, kāpēc netiek pieminēta vienkārši drausmīgā servisa kvalitāte, attieksme pret klientu un pilnīgā nekompetence ēdināšanas biznesa vadīšanā? Par to, ka ēdinkarte ir grezna, bet reāli neko no tā nevar pasūtīt. Sarkanvīns tiek turēts ledusskapī, bet šampanietis siltumā. Kāpēc netiek runāts par to, ka ja par viesunama istabiņu tiek prasīti 40 Eur par dienakti, tad arī kvalitātei vajadzetu būt - puslīdz - atbilsošai. Piemēram varētu sagaidīt, ka spilveni nav kā koka pagale, dvieļi ne no pašās lētākās sintētikas (nav spējīgi ūdeni uzsūkt), bet ziepes pats lētākais ķīniešu izstrādājums, kādu tikai aiz robežas var nopirkt. Par to, ka bukletiņos ar skaistu bildi norādīts, ka gleznainā ezeramalā iespējams grilēt.
Karlis Bruvers
Turpinajums: Tomer patiesība ir tāda, ezers pieder krievam no Maskavas un tur vairs nevar iet, bet grils jau pirms diviem gadiem bija gatavs lūžņu savācejam un izrādās, ja vēlies iekurt mazu ugunskuru, par malku vēl jāpiemaksā - 5 pagales 2 Eur. Nu labi. Ugunskuru tāpat vairs nav vēlmes kurināt, jo par tuvējo ezeru, kas ietilpst dabas liegumā, maskavieši gāž ar ūdensmočiem. Troksnis apmeram tāds, kā pie Biķernieku trases. Inspektors uzpirkts. Iespaids, ka par ļoti švaku kvalitāti mēģina izspiest naudu cik var, jo labi zina, ka klients vairs neatgriezīsies. Bēdīgi. Iesaku visiem viesunama īpašnieki mazliet paceļot pa tuvējo Eiropu un pašiem apmeklēt kādus viesunamus. Pārdomāt, pavērtēt un salīdzināt ar savu pakalpojuma kvalitāti.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti