Mūsdienās tūristi ir izvēlīgi un prasīgi, vēloties, lai viņiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs produkts un pakalpojums. Lai izvērtētu tūrisma piedāvājumu un apjaustu trūkumus, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes Biznesa un sabiedrisko procesu pētniecības institūtā veikts pētījums.
Akadēmijas pārstāve Lienīte Litavniece klāstīja, ka tūrisms pašvaldībās ir vitāli svarīgs un pētījuma laikā mēģināts noskaidrot tūrismā strādājošo uzņēmumu piedāvājumus un kas būtu tajos uzlabojams.
"Pilsēta intensīvi plāno veidot piedāvājumu, bukletos iekļaut. Tad ir jautājums, kurus no ēdināšanas uzņēmumiem iekļaut bukletos un kurus ne, lai tūristam būtu pozitīvs priekšstats par pilsētu. Arī ēdināšanas uzņēmumi prezentē pilsētu, veido pilsētas tēlu," sacīja Litavniece.
Pētnieki kā slepeni klienti Rēzeknes novadā devās uz viesu mājām un pilsētā uz ēdināšanas uzņēmumiem.
"Secinājums - lauku tūrisma mītņu saimnieki Latgalē ir viesmīlīgi, bet lielākais trūkums ir kopējais iespaids, kas ir radies...
Lauku mītnes ir celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem un kopumā fiziski ir nolietojies šis fonds, arī mēbeļu kvalitāte, aprīkojuma kvalitāte, kas prasītu atkal jaunas investīcijas,"
stāstīja pētniece Iveta Dembovska.
Mītnes grūti atrodamas
Rēzeknes novadā kopumā pētnieki devās uz 60 naktsmītnēm un Rēzeknes pilsētā uz 21 ēdināšanas uzņēmumu, lai izvērtētu pakalpojuma kvalitāti, klientu apkalpošanu un piedāvājumu.
Dodoties kā slepenajam klientam uz novada naktsmītnēm, Dembovskai nācās piedzīvot dažādus pārpratumus. Tās ir nianses, par ko pakalpojuma sniedzējiem būtu jādomā vairāk.
"Es braucu pēc GPS adresēm, un bieži vien es nokļuvu pļavas vidū. (..) Tad gāju meklēt uz tuvāko māju. Izrādās, ka ir šī māja. Tas nozīmē, ka nav ļoti precīzas adreses. Ir aizvests pilnīgi citā virzienā. Ir bijis, ka ir aizbraukts un saka "kas jūs esat, ko vajag, mums šeit ir remonts", lai gan ir bijusi rezervācija un bijis samaksāts," stāstīja Dembovska.
Savukārt dodoties uz Rēzeknes pilsētas ēdināšanas iestādēm, pētnieki secināja, ka pilsētā ēdināšanas uzņēmumi mēdz maldināt klientu.
"Kāpēc Rēzeknē ir tik daudz kafejnīcu, kāpēc ir tik maz bāru, kāpēc nav nevienas ēdnīcas, jo šī pētījuma rezultātā mēs konstatējām, ka bieži vien ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem nav izpratnes par to, kas vispār ir ēdināšanas uzņēmumu klasifikācija, kāds ir ēdināšanas uzņēmuma tips un atbilstoši tipam, kam ir jābūt iekšā šajā pakalpojumā," skaidroja pētniece Inese Silicka.
Jāvilina tūristi ar grūbām
Kā trūkumu, kas būtu jāuzlabo ēdināšanas uzņēmumiem, pētnieces minēja, ka uzņēmumiem ir līdzīgas ēdienkartes, kas ne ar ko īpašu neizceļas.
Kā norāda Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško, pētījums ir vērtīgs, jo palīdz saprast, kā piedāvājumu veidot kvalitatīvāku.
"Pēc katra apmeklējuma ēdināšanas iestādes vadībai bija iespēja izrunāt visas nianses vai trūkumus, kļūdiņas ar speciālistiem, jo, atrodoties iekšpusē, ne vienmēr var saprast un koncentrēties, un pamanīt kaut kādas nianses," atzina Rēzeknes pilsētas Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško.
Lai pilsētas tēlu padarītu tūristiem un viesiem interesantāku, projektā laikā ēdināšanas uzņēmumi aicināti gatavot jaunus ēdienus no grūbām.
"(..) Ēdināšanas iestādes veidos katra savu ēdienu. Tad mēs to visu apkoposim un izveidosim gastronomisko piedāvājumu saviem viesiem, un tas sauksies "Izgaršo Rēzekni caur grūbām"," klāstīja Kijaško.
Rēzeknes pilsētā tūrisma plūsma pieaug, pērn kopējais tūristu skaits lēšams ap 62 tūkstošiem.
