Eiro fokusā

Sākas čeku loterija: eksperti piesardzīgi optimistiski, sabiedrība par iespēju laimēt zina

Eiro fokusā

Inna Šteinbuka: Lēnāka ekonomiskā izaugsme nozīmē lēnākus nodokļu ieņēmumus

Kampaņa “Lai jūra čum un mudž” neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus

Kampaņa «Lai jūra čum un mudž» neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Šāds uzsaukums nebūt neiepriecina zvejniekus, kuriem jau šobrīd nākas saskarties ar vairāku mēnešu mencu nozvejas liegumu, taču arī zinātniekiem šāds aicinājums sabiedrībai nešķiet īsti piemērots, jo šobrīd mencu populāciju vairāk apdraud slimības, mazāk nozveja jūrā.

PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.

"Mūsu projekta "Lai jūra čum un mudž" galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Un tad, ņemot vērā Austrumbaltijas mencas [krājumu] kritisko stāvokli, Pasaules Dabas fonds ir izvēlējies tieši šo sugu kā galveno šī gada kampaņas varoni, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, kā mūsu izvēles, kā mēs ietekmējam zivju resursus un dabas daudzveidību, kā arī Baltijas jūru un mūsu ūdeņus kopumā. Protams, saprotam, ka patēriņš ir daļa no šī lielā mehānisma, bet svarīgi arī apzināties, kā mēs ietekmējam vidi mums apkārt ikdienā," skaidroja PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa.

Tajā pašā laikā PDF pārstāve atzina, ka šajā jautājumā ir daudz neskaidrību un arī zinātniekiem nav vienota viedokļa par radušos situāciju.

Zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups uzskata, ka vides aizstāvju kampaņas būtība nav īsti pareiza, jo jāpievērš uzmanību mirstības cēlonim.

"Dabiskā mirstība, ko izraisa gan roņi, gan slimības, gan arī vides faktori, ir apmēram 3-4 reizes lielāka nekā zvejas izraisītā mirstība. Un Eiropas Komisija speciāli paprasīja zinātniekiem, kas notiks, ja mēs no 1. jūlija pilnībā aizvērsim zveju ciet. Un, pēc zinātnieku domām, nenotiks nekas īpašs. Šos teorētiskais pieaugums būs tikai 4% vai tuvu nekam. Jo menca šogad jau ir nonārstojusi, un, aizliedzot pilnībā zveju, kas ir aizvien mazāks un mazāks cēlonis [zivju mirstībā], mēs situāciju neuzlabosim," skaidroja Ustups.

Nerisinot problēmas, kas saistītas ar dabiskās mirstības cēloni, situācija ar mencām neuzlabosies, sprieda zinātnieks. Ir samazinājusies zvejniecības ietekme uz mencām, taču palielinājusies dabiskā mirstība. Piemēram, roņi, kas,  savairojušies jūrā, ne tikai apēd mencu, bet vairo parazītus, kas ietekmē mencu.

"Un ronis ir starpsaimnieks parazītiem, kas arī nodara lielu ļaunumu mencai. Ir tā saucamie aknu tārpi, parazīti. Tanī brīdī, kad mencās aknās ir ļoti daudz šo parazītu, tārpi, tas neļauj mencām uzņemt enerģiju, spēku un līdz ar to augšana kļūst arvien vājāka un vājāka. Reti kura menca mūsdienās izdzīvo (..)," stāstīja zinātnieks, norādot, ka tāpat problēma ir daudzās bezskābekļa zonas jūrā, ko līdz ar to samazinās pieejamā barība. 

Tikmēr zvejnieki, kuri mencas zvejo rūpnieciski, par mencu zvejas problēmām runā jau vairāku gadu garumā. Arī viņi novēro, ka mencu jūrā kļūst mazāk, ir mazākas izmēros, tās ir grūtāk filēt.

Liepājas uzņēmumā SIA „Ervils” palicis tikai viens kuģis, ar kuru zvejo mencu, stāstīja uzņēmuma pārstāvis Aigars Laugalis. Izdzirdot aicinājumu nepirkt mencu un zušus, rodas asa pretreakcija, kaut gan neviens nešaubās, ka situācija šobrīd ir sarežģīta.

"(..) Šajā brīdī sanāk tā, ka viena ietekmīga organizācija pasaka to, ka šobrīd tirgū mūsu zivij nav vērtības," sacīja Laugalis,

norādot, ka šādi paziņojumi var ietekmēt patērētāja viedokli un samazināt pieprasījumu pēc produkta, kas ražots no oficiāli nozvejotām zivīm, kuras pieejamas mazos apjomos.

Līdzās aizliegumiem nākas domāt, ko darīt ar darba ņēmējiem – zvejniekiem. Kaut arī jau šobrīd pieejamas kompensācijas, pagaidām arī šajā jautājumā ir daudz neskaidrību.

Zivju resursu jautājums jūrā šobrīd ir jāskata daudz plašāk, ir mainījusies situācija, kurai būs jāpielāgojas gan zvejniekiem, gan labākie risinājumi jāmeklē zinātniekiem. Kā tieši tas varētu notikt, precīzas atbildes pagaidām nav nevienam.

KONTEKSTS:

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome ik rudeni nosaka nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam. Lielākās bažas un diskusijas jau tradicionāli bijušas par mencu kvotām, jo ir problēmas ar populāciju. Austrumu mencas nozvejas limits šim gadam samazināts par 15%. Vides ekspertu ieskatā, nīkuļojošās austrumu mencas kvota bija jāsamazina krietni vairāk. Latvija strikti iestājusies pret kvotas lielāku samazinājumu, lai neiznīcinātu nozari, jo mencu nozveja ierobežota jau vairākus gadus pēc kārtas. Tikmēr arī paši zvejnieki atzinuši, ka mencu resursi ir vāji un arvien pasliktinās. 

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti