Eiro fokusā

Facebook plāno izveidot savu virtuālo valūtu libra

Eiro fokusā

Jaunieši aktīvi izmanto iespēju īsā laikā un bez maksas apgūt specialitāti

Jaunais Latvijas attīstības plāns ietvers sešus prioritāros attīstības virzienus

Latvijas nākamajā attīstības plānā 6 prioritātes: no stiprām ģimenēm līdz drošai sabiedrībai

Latvijā top jauns Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2021.-2027. gadam. Tajā ietverti seši prioritārie valsts attīstības virzieni. Šobrīd turpinās gan diskusijas sabiedrībā, gan notiek ekspertu grupu darbs, lai noteiktu Latvijas attīstības prioritātes un mērķus nākamajiem septiņiem gadiem.

Latvijas NAP līdz 2027. gadam iekļauti seši prioritārie valsts attīstības virzieni, un tie ir:

  • stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki;
  • zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei;
  • uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība;
  • kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība;
  • kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei;
  • vienota, droša un atvērta sabiedrība.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks stāstīja, ka šobrīd notiek aktīvs ekspertu grupu darbs, tāpēc detalizēti par plāna prioritātēm runāt vēl nevar.

"[Plāna] izstrāde sākās faktiski vēl iepriekšējā gadā, vēl pie iepriekšējās valdības. Mums ir bijušas vairākas gan politiskās, gan ekspertu diskusijas. Esam diezgan plaši izbraukājuši arī pa reģioniem. Pašreizējā brīdī mēs strādājam ar sešiem prioritārajiem virzieniem. Katram šim virzienam ir grupa ar ekspertiem, dažādi iesaistot nevalstiskās organizācijas, kas reizi nedēļā nāk kopā, diskutē

 Būs arī politiskās diskusijas, kuru rezultātā gribam nonākt pie stratēģijas, ko mēs gribam sasniegt un galvenais - kā mēs to sasniegsim, jo tas vienmēr ir galvenais jautājums, jo plāns nav tāds, kas ir ielikts plauktā," teica Vilks.

"Latvijas formula 2050" – tā sauc biedrību, kas iesaistījusies diskusijās par Latvijas turpmāko attīstību. Biedrībā apvienojušies tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, "LMT" prezidents Juris Binde, "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, arī Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš. Viņš stāstīja, ka domubiedru grupa diskusijas par Latvijas nākotni sākusi jau pirms diviem gadiem, jo ļoti svarīgi ir noformulēt Latvijas turpmākās attīstības mērķus.

"Mums bija ļoti konkrēts redzējums, piemēram, atgūt neatkarību, kļūt par NATO dalībvalsti un tā tālāk.

Šobrīd mēs neesam precīzi noformulējuši tādu ļoti skaidru un labi saprotamu nākošo soli.

Jo šobrīd mēs Nacionālajā attīstības plānā, piemēram, mēģinām definēt dzīves kvalitātes pieaugums visiem. Skaists mērķis, bet daudz mazāk konkrēts kā, piemēram, iestāšanās Eiropas Savienībā. Mēs esam aktīvi rīkojuši dažādas diskusijas gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Liepājas dome ir vēlējusies ar mums sadarboties šādas diskusijas rīkot, arī Ārlietu ministrija. Mēs esam ļoti aktīvi sadarbojušies ar Pārresoru koordinācijas centru, un ļoti daudzas no šīm diskusijām ir bijušas ciešā sadarbībā ar viņiem," teica Auziņš. 

PKC vadītājs Vilks nenoliedza, ka nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem, politiķiem, dažādu jomu ekspertiem ir dažādi viedokļi par Latvijas turpmāko attīstību, bet tomēr būs jāmeklē kompromiss.

"Kā mēs skatāmies, piemēram, uz mājokļu tirgu. No vienas puses, ir viegli pateikt, ka mēs gribam sniegt valsts atbalstu mājokļu būvniecībai, bet tanī pašā laikā mēs redzam, ka, piemēram, mājokļu īres tirgus nedarbojas. Un atslēga tam ir Īres likums, kas būtu jāpieņem un skaidri jānodefinē (..).

Tā daudzās jomās mēs cenšamies identificēt tās tirgus nepilnības, kas varbūt nav tik daudz valsts atbalsts, cik kaut kādi nelieli labojumi nozarēs, lai tas tirgus darbotos," sacīja Vilks.

LU profesors un biedrības "Latvijas formula 2050" pārstāvis Auziņš uzsvēra, ka diskusijās par Latvijas attīstību ļoti svarīgi iesaistīt sabiedrību, lai politiķu nākotnes redzējums sakristu ar sabiedrības interesēm.

"Mums ir viens risks, ka šis plāns izveidosies kā [Eiropas Savienības] struktūrfondu naudas sadale nākošajā periodā, lai katra ministrija ieraudzītu sevi plānā, kur pienāksies mans gabaliņš, bet lielai vīzijai, lielam redzējumam ir jābūt. Tādēļ biedrība šīs diskusijas rīko, tais skaitā par publisko labumu. Jo tad, kad mēs runājam par visām šīm lietām, mēs diezgan bieži vien sabiedrību tā kā atstājam malā. Attieksme ir tāda - mēs, politikas veidotāji, tagad uzrakstīsim plānu, un tad ministrijas to realizēs.  Ja tas plāns neveidosies kā mūsu kā sabiedrības pasūtījums.. (..). Skan nedaudz ideālistiski, bet mana pārliecība, ka šajā ideālismā ir racionālā daļa.

Ja mēs kā sabiedrība vienosimies, ka tas ir tas, ko mēs gribam sasniegt, tad tie politikas realizētāji nevarēs to nedarīt," teica LU profesors.

Plānots, ka NAP no 2021. līdz 2027. gadam skatīšanai Saeimā iesniegs šī gada oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti