Runājot par Fiskālās disciplīnas padomes neseno paziņojumu, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpmāk būs lēnāka nekā līdz šim, Šteinbuka sacīja, ka tas ir saistīts gan ar iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, tostarp pieaugošo nenoteiktību saistībā ar "Brexit" un iespējamo bezvienošanās "Brexit", kas var negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksportu.
Iekšējie faktori, kas ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vairāki sacīja Šteinbuka, norādot, ka viens no tiem ir katastrofālais darbaspēka trūkums, kas savukārt bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.
"Mums ārvalstu investoru interese joprojām nav liela; kaut gan investīcijas ir, tās stipri atpaliek no mūsu kaimiņiem
– no Igaunijas, kas ir absolūta čempione ārvalstu investīciju piesaistē, un mēs atpaliekam arī no Lietuvas," teica Šteinbuka.
Pēc ekonomistes teiktā, Latvijas darbaspēka tirgū vērojamas uzkaršanas pazīmes. Darba roku pietrūkst visādās jomās un trūkst gan kvalificētu, gan mazāk kvalificētu darbinieku. Pieaug spiediens uz darba algām, kas palielinās.
"Protams, nevar teikt, ka Latvija varētu turpmāk sevi pozicionēt kā lēta darbaspēka ekonomika. Tā nav!
Mums principā pietrūkst darbaroku, un tas nekādā gadījumā nestimulē investoru interesi," sacīja Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka vēl viena problēma Latvijā – produktivitātes pieaugums atpaliek no darba algu pieauguma. Uz to norādījuši arī Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD eksperti. "Produktivitātes pieaugums ir atslēgvārds, lai turpmāk veicinātu gan izaugsmi, gan arī nodokļu ieņēmumus."
Šteinbuka atzīmēja, ka Latvijā arī pamatīgi jāuzlabo nodokļu iekasēšana. Neskatoties uz to, kā attīstās Latvijas ekonomika – strauji vai mazāk strauji -, Latvija nevar cerēt uz strauju nodokļu ieņēmumu un budžeta pieaugumu, lai naudas pietiktu algu pieaugumam skolotājiem un veselības aprūpē strādājošajiem un citām vajadzībām.
KONTEKSTS:
Fiskālās disciplīnas padome pēc Jāņiem nāca klajā ar prognozi, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme varētu būt lēnāka nekā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas prognozes 2019.-2022. gadam.
FM lēsa, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, bet 2020. gadā – 2,8%. Šo prognozi FM pirms Jāņiem samazināja no iepriekš lēstajiem 3%. IKP izaugsmi nākamgad noteiks lēnākie investīciju pieauguma tempi, kā arī pieaugusī nenoteiktība ārējā vidē, iepriekš norādīja FM.
Latvijas Banka jūnija sākumā samazināja Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,5% līdz 2,9%. Savukārt inflācijas prognoze šim gadam nav mainīta – patēriņa cenas šogad pieaugs par 2,9%.
Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD paziņoja savas jaunākās prognozes. Saskaņā ar tām Latvijā gaidāma lēnākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm. Latvijas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,7%. Pērn novembrī organizācija Latvijas IKP pieaugumu šim gadam prognozēja 3,9% apmērā.
