Eiro fokusā

Rēķinu samaksai Latvijā uzņēmējiem ir vieni no īsākajiem termiņiem

Eiro fokusā

Vecāki arvien biežāk sāk domāt par uzkrājumu veidošanu bērniem

"Miera laikos" reformas eirozonā noris lēni

«Miera laikos» reformas eirozonā noris lēni

Gandrīz katra līdzšinējā krīze ir palīdzējusi atklāt un labot nepilnības eirozonas uzbūvē. Tomēr tā dēvētajos “miera laikos” nepieciešamo reformu pieņemšana notiek visai gausi. Daudzas ambiciozās idejas, piemēram, par kopējā eirozonas budžeta izveidi vai par eirozonas vērtspapīriem saduras ar skepsi un valstu savstarpējo neuzticēšanos.

Eirozonas reformas rit smagi. Labs apliecinājums tam ir jūnija vidū notikušās diskusijas starp bloka dalībvalstu finanšu ministriem. Tās aizsākās ap vieniem pēcpusdienā un ilga līdz pat četriem no rīta. Un vienoties izdevās tikai par dažiem punktiem un daļēji. Daudzas detaļas joprojām ir neskaidras.

Sanāksmē Luksemburgā piedalījās arī Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība). Vaicāts, kādēļ ir tik grūti vienoties par kopējās valūtas reformām, Reirs sacīja: "Tāpēc, ka ir ļoti dažādas intereses. Un viennozīmīgi, ka eirozona ir ļoti nozīmīgs projekts pasaules ekonomikā. Ļoti dažādu valstu apvienošana un kopēju lēmumu pieņemšana ir ļoti sarežģīta lieta."

Kādas reformas tika apspriestas bloka dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē? Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka tās var salītos divos blokos.

"Viens ir nostiprināt eirozonas un eirozonas dalībvalstu ekonomiku noturību pret iespējamiem satricinājumiem. Un otrs ir uzlabot Eiropas līmeņa krīzes pārvarēšanas mehānismus," skaidroja Dombrovskis.

Pirmais jautājumu bloks ir saistīts ar Latvijā labi pazīstamo frāzi "strukturālās reformas". Tās lielākā vai mazākā mērā ir nepieciešamas visām Eiropas valstīm, lai, kā mēdz teikt ekonomisti, pavērtu izaugsmes iespējas. Dombrovskis sacīja, ka tieši ar šo mērķi tiek plānots izveidot tā dēvēto eirozonas budžetu.

"Un šis eirozonas budžeta instruments ir paredzēts tieši strukturālo refornu un investīciju atbalstam, paredzot vienotas reformu un investīciju paketes, lai tieši šos jautājumus risinātu," skaidroja EK viceprezidents.

Šo ieceri atbalsta arī Starptautiskais valūtas fonds (SVF). Bet viņi vēlas tā dēvēto eirozonas budžetu padarīt plašāku. SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda arī apmeklēja sanāksmi Luksemburgā.

"Mēs uzskatām, ka ar konkurētspēju un izlīdzināšanu, ko tagad apspriež finanšu ministri, ir par maz. Mūsuprāt, papildu tam ir jābūt arī stabilizācijas funkcijai," skaidroja Lagarda.

Latvija līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīgi noskaņota pret jebkādām revolucionārām idejām eirozonas pārvaldībā. Līdzīgi izturas arī pārējās Baltijas valstis. Tādēļ mūsu reģions tiek pieskaitīts pie tā dēvētās Hanzas grupas, kuras vadošais spēlētais ir Nīderlande. Ļoti skeptiska pret jaunievedumiem ir arī Vācija.

Finanšu ministrs Reirs uzskata, ka Latvijas pozīcija ir nevis pārlieku kritiska, bet gan balstās uz veselo saprātu. "(..) Mēs tiešām piedalāmies Hanzas grupā, bet tā ir pilnīgi konstruktīva valstu apvienība, kura mēģina panākt visiem eiropiešiem saprotamus noteikumus. Mēs nevaram veidot politiku "gāzi grīdā"," skaidroja Reirs.

Reirs uzstāja, ka valstis var saņemt atbalstu tikai konkrētu reformu veikšanai, nevis vispārējās izaugsmes stimulēšanai. Tāpat esot svarīgi, lai nabadzīgākās valstis varētu iegūt vairāk nekā turīgās.

Pēc Latvijas finanšu ministra teiktā, liela nozīme ir arī fiskālajai disciplīnai.

Otrais eirozonas reformu bloks ir saistīts ar Eiropas Stabilitātes mehānisma stiprināšanu. "No vienas puses ir paredzēts atbalsts tā sauktajam vienotajam noregulējuma fondam un ir paredzēti jauni piesardzības finanšu instrumenti - atbalsts eirozonas valstīm, pirms tās nonāk [glābšanas] programmā. Piemēram, Starptautiskajā valūtas fondā šādi piesardzības instrumenti ir, un pašreiz ir doma tādus pašus attīstīt arī Eiropas stabilitātes mehānismam," atzina Dombrovskis.  

Šajā jautājumā progress ir bijis straujāks. Turpretī diskusijas par vienoto depozītu apdrošināšanas shēmu un kopējām eirozonas parādzīmēm pārāk ātri uz priekšu nevirzās. Tādēļ var vēlreiz secināt, ka lēnā reformu pieņemšanas gaita ir skaidrojama ne tikai ar reformu sarežģītību un vēlmi kārtīgi izsvērt visus “par” un “pret”, bet arī ar valstu savstarpējo neuzticēšanos.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti