Zosu bari debesīs šogad manāmi kuplā skaitā un arī netipiski agri, par saviem novērojumiem stāsta Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis. "Novēroju, ka lieli bari sēstas uz sējumiem, nodarot postu labības laukiem un zaudējumus zemniekiem. Bet zosis pavasarī ir aizliegts medīt. Ar traucēšanas metodēm putnus varētu atbaidīt, bet, protams, neizsēdēsi pie tā lielā lauka."
Daugavpils novada SIA "Agraris" saimnieks Aleksandrs Harlamovs ik dienu aprauga savus ziemas kviešu un jau arī pupu sējumus, kurus apsēduši zosu bari.
"Es daru, ko varu. Saliku maisus, taču tas darbojas tikai uz neilgu laiku. Pēc dienas, divām zosis atkal ir klāt. Arī uz mašīnām un skaņu taurēm tās nereaģē.
Aizlido dažus metrus tālāk un atkal ir klāt. (..) Šogad postījumu ir daudz. Vakar iesējām pupas, un lauks ir pilns ar zosīm, kuras tās pupas izrauj. Tas ietekmēs to biezumu un attiecīgi arī ražu. Tas pats ir ar ziemas kviešiem, ir daži lauki, kuros pēc ziemas ir peļķes. (..) Tur tās zosis arī dzīvojas un kviešus noēd līdz ar zemi. (..) Un tās varētu būt viena - divas tonnas zaudējumu no ražas. Ziemas kviešiem izskatījās labs potenciāls, un zosis to potenciālu samazina."
Tie ir reāli zaudējumi. Lai tos kompensētu, lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikties kompensācijai. Šogad pirmie pieteikumi saņemti martā, un to skaits būs lielāks nekā pērn, lēsa DAP Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta vadošais eksperts Ģirts Baranovskis.
"Katrā ziņā šopavasar tie postījumi ir nodarīti daudz lielākā apmērā. Arī cilvēki ir daudz aktīvāki un piesakās [kompensācijām]. Īpatnēji tas, ka šogad tās platības visas faktiski ir Latvijas austrumu pusē. Pērn pieteikti 140 hektāri un kopumā bija 10 iesniegumi.
Šopavasar pēdējās divās nedēļās Latgalē vien mēs esam saņēmuši jau aptuveni 15 iesniegumus. Šogad visvairāk pieteikumu saņemti tieši par ziemas kviešu sējumiem,
kam zosis nodarījušas postījumus. Citos gados diezgan daudz bijuši pieteikumi par postījumiem lauku pupu sējumiem."
DAP atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.
SIA "Agraris" savus laukus šogad ir apdrošinājuši, taču ne visus, kuros postu nodarījušas zosis. Tāpēc pirmo gadu plāno pieteikties DAP kompensācijas saņemšanai. Tas vismaz segs zaudējumus daļā no 50 hektāru (ha) apsētajiem pupu laukiem un 560 ha ziemas kviešu tīrumiem. Tā, piemēram, pērn izmaksāto kompensāciju apmērs lauksaimniekiem bija robežās no 307 līdz 533 eiro par hektāru, apliecina Baranovskis.
"Ja, piemēram, nopostīti 10 ha sējumu, tad tā kompensācija varētu būt robežās no 3000 līdz 5000 eiro. Tas vienmēr ir atkarīgs no postītās platības un no kultūras. (..) Ziemas kviešu gadījumā tie ir apmēram 500 eiro par hektāru, kas zemes īpašniekam tiek kompensēta," teica DAP pārstāvis.
Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījuši zivjēdāju putnu sugas un ūdri, kā arī biškopji, kuru saimniecībās postījumus pastrādājuši lāči.
