Vidējā darba alga «uz papīra» pērn pārsniegusi 1000 eiro

Aizvadītā gada laikā mēneša vidējā bruto jeb pirms nodokļu nomaksas alga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 % un pieauga visās jomās.

ĪSUMĀ:

  • Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pērn bijusi 1004 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas - 742 eiro;
  • Visstraujāk algas kāpušas veselības un sociālās aprūpes nozarēs;
  • Strauji algas pieaugušas Kurzemē un Latgalē, bet zemākais kāpums novērots Zemgalē;
  • Latgale tomēr joprojām ir ar viszemāko bruto darba samaksu;
  • Lielākā darba samaksa bijusi finanšu un IT nozarēs, bet mazākā - ēdināšanas, izglītības un mākslas nozarēs.

Pēc nodokļu nomaksas vidējā darba alga veidojusi 742 eiro jeb 73,9% no bruto algas, liecina CSP dati. Gada laikā vidējā neto alga pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2%

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %. Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem, norāda CSP.

Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas, skaidro pārvalde. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

Pērn vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1032 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 985 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 8,4 % un 8,5 % gadā, vispārējās valdības sektorā izmaiņas bija straujākas – 9,0 % gadā.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, straujāk pieauga Kurzemē – par 10,8 %, Latgalē – par 9,6 % un Pierīgā – par 8,9 %. Zemākais pieaugums gada laikā bija Zemgalē – 7,9 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgalē – 701 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 803 eiro, Zemgalē – 848 eiro, Kurzemē – 858 eiro, bet Pierīgā – 949 eiro. Rīgā 2018. gadā vidējā darba samaksa bija 1129 eiro, un, salīdzinot ar 2017. gadu, tā pieauga par 85 eiro jeb 8,1 %.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (par 15,9 %) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujāks kāpums bija arī nozarēs, kur vidējā darba samaksa ir salīdzinoši zema: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8 % un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares) – par 10,9 %. Gada laikā vidējā darba samaksa pieauga straujāk par vidējo rādītāju valstī arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,1 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 10,0 %, apstrādes rūpniecībā – par 9,8 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 8,9 %.

Aizvadītajā gadā tāpat kā gadu iepriekš vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī. Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

Aizvadītā gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1042 eiro. Gada laikā tā pieauga par 8,3%. CSP norāda, ka salīdzinot ar pārējiem 2018. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija visaugstākais – 7,4 % (pārējos ceturkšņos ap 5,0 %). Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,2 %, privātajā – 2,6 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 4,7 %.

Neto darba samaksa aizvadītā gada 4. ceturksnī bija 768 eiro, un salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni, tā pieauga par 9,7 %. Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,3 %, liecina CSP aplēses.
 
1 komentārs
Valters Ērglis
"Strauji algas pieaugušas Kurzemē un Latgalē, bet zemākais kāpums novērots Kurzemē;" - dīvains teikums
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti