Eiro fokusā

Zemnieki vērtē pavasara salnu nodarītos postījumus

Eiro fokusā

Kultūras pasākumu rīkotāji ekonomiskos ieguvumus var izmērīt tikai ilgākā laika periodā

Helsinku biržas aktīvais darbs. Stāsta tās vadītājs Herniks Husmans

«Nasdaq Helsinki» vadītājs: Ziemeļvalstu biržu īpašā pazīme – mazi uzņēmumi

Eiropā ziemeļvalstis izceļas ar biržā kotēto mazo un vidējo uzņēmumu daudzumu, norāda fondu biržas "Nasdaq Helsinki" vadītājs Herniks Husmans. Helsinku akciju biržā atrodams vairāk nekā 100 kompāniju, daļa no kurām ir valsts uzņēmumi. Kas notiek Helsinku biržā, cik tā aktīva, arī salīdzinot ar Baltijas valstīm?

Somijas fondu biržā "Nasdaq Helsinki" kopumā kotēti aptuveni 160 uzņēmumi, kamēr Baltijas valstu biržās Tallinā, Rīgā un Viļņā kopā 69. Līdz ar to Baltijas valstīm ir daudz iespēju audzēt aktivitāti savos akciju tirgos, vērtēja "Nasdaq Helsinki" biržas vadītājs Husmans.

Runājot par Helsinku biržu, viņš norādīja, ka tajā pērn kotējās 14 jauni uzņēmumi, un tas bija labākais gads kopš 2000. gada. Husmans pēdējos piecus sešus gadus vērtē kā labus, caurmērā ik gadu biržai pievienojušās astoņas līdz 14 jaunas kompānijas.

"Tie ir labi rādītāji. Kotēties varētu arī vairāk uzņēmumu. Vienlaikus dažādu iemeslu dēļ no biržas daudzas kompānijas arī aiziet. Kopš 2000. gada no Helsinku biržas aizgājuši aptuveni 100 uzņēmumi. Parasti aiziešanas iemesls ir pozitīvs, proti, šīs kompānijas tikušas pārpirktas. Šodien mums biržā ir kotētas aptuveni tikpat daudz kompānijas kā 2000. gadā. Ar to gribu teikt, ka

birža darbojas kā katalizators izrāvienam, kas palīdz ekonomikām attīstīties un turēt līdzi mainīgajai pasaulei," sacīja Husmans.

Kas attiecas uz Helsinku biržā iekļauto uzņēmumu darbības nozarēm, Husmans norāda, ka nav kāda konkrēta sektora, kas dominētu. Viņš to raksturo kā veselīgu, "daudzpusīgu dažādu nozaru kompāniju sajaukumu".

"Ziemeļvalstīs esam bijuši sekmīgi ar to, ka šajās biržās veiksmīgi kotējas arī mazāka izmēra uzņēmumi. Tas īpaši novērojams Zviedrijā, bet pēdējā laikā arī Somijā un Dānijā. Somijā alternatīvajā akciju tirgū "First North" kotēto uzņēmumu vidējā kapitalizācija ir aptuveni 15 miljoni eiro.

Šīs ir maza un vidēja izmēra kompānijas, un tās nav ar milzīgu kapitālu. Ar to mēs Eiropā izceļamies.

Ja paskatāmies uz Vāciju, Franciju – tur neko tādu neredzam. Ziemeļvalstīs esam spējuši izveidot ekosistēmu, kurā mazi uzņēmumi var un arī grib kotēties. Tā ir īpaša Ziemeļvalstu iezīme," sprieda "Nasdaq Helsinki" vadītājs.

Dati arī liecina, ka Somijas Helsinku biržā aptuveni piektā daļa akciju īpašnieku ir privāti investori – Somijas iedzīvotāji:

"Tas ir labs un veselīgs rādītājs. Saskatu iespējas to palielināt. Arī Somijā no nākamā gada iedzīvotājiem būs iespēja atvērt investīciju kontu. Tiesa, ilgtermiņa tendence kopš 60. un 70. gadiem Eiropā rāda, ka

cilvēku skaits, kuriem tiešā veidā pieder akcijas, ir samazinājies. Tas daļēji saistīts ar ieguldījumu fondu popularitātes pieaugumu.

Tā pati par sevi ir pozitīva tendence, jo šīs platformas arī var uzskatīt par ērtu veidu, kā cilvēki var sākt investēt, un viņiem nav nepieciešamības iedziļināties katra individuāla uzņēmuma rādītājos," vērtēja Husmans.

Somijas fondu biržā "Nasdaq Helsinki" kotēti daudzi valsts uzņēmumi, vismaz daļēji. Valstij joprojām pieder liela daļa akciju, sacīja Husmans. Viens no pēdējiem piemēriem – pērn pavasarī biržā kotējās Somijas valstij piederošā korporācija "Altia", kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu, importēšanu un eksportēšanu.  Sākotnējā publiskajā piedāvājumā uzņēmums piesaistīja gandrīz 20 000 investoru.

"Tā bija veiksmīga pieredze. Es teiktu, ka tas bija lielisks piemērs, kā valsts var spert aktīvus soļus, lai veicinātu investīciju kultūru. Tas ir nozīmīgi arī ekonomikai, jo vairāk cilvēku investē akcijās. Un es teiktu, ka tas savukārt arī palīdz mīkstināt dažas problēmas, kas saistītas ar globalizācijas ietekmi uz darbavietām. Es domāju, ja būtu vairāk iespēju investēt valsts uzņēmumu akcijās un vairāk cilvēkiem piederētu akcijas kādā valsts uzņēmumā, tas palīdzētu plašākā mērogā. Manā ieskatā,

Somijā vēl ir kompānijas, kas gūtu labumu no kotēšanās biržā. Bet, protams, arī Ziemeļvalstīs, vismaz Somijā, tā galu galā ir politiska izšķiršanās.

Viedokļi ir dažādi," sacīja "Nasdaq Helsinki" vadītājs.

Arī Latvijā viedokļi ir dažādi. Diskusijas par valsts uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā bijušas jau ilgāku laiku. Idejas atbalstītāji argumentē, ka tas biržā būtiski palielinās piedāvājumu, līdz ar to ļaus aktīvāk piesaistīts investorus un veicinās ekonomikas izaugsmi. Politiskas izšķiršanās par to pagaidām nav. Pie kaimiņiem Igaunijā pērn akciju biržā iekļāva Tallinas ostu, bet Lietuvā akciju tirgū kotēts, piemēram, enerģētikas uzņēmums "Lietuvos Energija".

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti