Eiro fokusā

Akcija “Atvērtās dienas laukos” saimniecībām sniedz papildus atpazīstamību

Eiro fokusā

Šī gada laikā plāno izveidot uzņēmēju ombudu sadarbībai ar VID

Investīciju piesaiste Latvijā: daudzi projekti īstenojas reģionos

Eksperte: Investīciju dati ļauj cerēt uz labāku ražīgumu rūpniecībā

Pagājušā gada skandāli finanšu sektorā, piemēram, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas neglaimojošais „Moneyval” ziņojums, satricināja Latvijas reputāciju. Eksperti bažījās, ka tas var ietekmēt investīciju piesaisti, līdz ar to arī visu Latvijas ekonomiku. Tagad, atskatoties uz pērno gadu un šī gada sākumu, speciālisti vairs nav tik pesimistiski.

Neskatoties uz politiķu bažām, pagājušais gads Latvijai investīciju ziņā bijis diezgan pozitīvs. “Patiesībā 2018. gadā investīcijām bija negaidīti labi – liels pieaugums. Faktiski tie bija teju 18% procenti gadā, kas ir tiešām ļoti labs sniegums,” pastāstīja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Protams, situācijā, kad jārunā par ārējā pieprasījuma bremzēšanos, eksperte prognozēja, ka, visticamāk, investoru riska apetīte samazināsies. Nākotnes izredzes būs neskaidras, un tas potenciālajiem investoriem var likt nogaidīt. Taču šī gada sākums bažas liek atlikt malā. Lai gan dati par piesaistītajām investīcijām vēl nav pieejami, Latvijas Bankas eksperte norādīja, ka gads sācies labi.

“No otras puses, faktiski arī šā gada pirmajos mēnešos arvien ir publiski izskanējuši jauni investīciju projekti. No tiem vairāki patiešām ir apjomīgi. Turklāt daudzi investīciju projekti jau ir aizsākti pērn vai aizpērn un ir skaidrs, ka tie turpināsies tuvākajos gados,” pastāstīja Rutkovska.

Piemēram, uzņēmuma „Orkla” konfekšu un cepumu ražotņu būve. Arī kokapstrādes nozarē pērn daudz investēts.

Eksperte uzsver, ka daudzi projekti ir sākti un iecerēti reģionos.

Rutkovska min vērienīgākos šogad pieteiktos investīciju projektus:

  • Madlienā ir plānots būvēt jaunu olu un to produktu ražotni,
  • Stopiņu novadā ir sākta jauna industriālā parka būvniecība,
  • “Dobeles dzirnavnieks” plāno ieguldīt Baltijā lielākas bioloģisko graudu pārstādes infrastruktūras izveidē.

Ārvalstu tiešās investīcijas uz kopējo apjomu atstāj mazu iespaidu.

Pamatā centrālās bankas eksperte runā par pašu finansējumu un projektiem: “Viens no labiem signāliem, kas bija pērnā gada investīciju datos – parādījās kārtīgs uzrāviens ieguldījumiem ražošanas iekārtās un mašīnās.

Tas ir labs signāls, jo ļauj cerēt – rūpniecībā, iespējams, uzlabosies ražīgums. Un tas var dot labu impulsu ražošanas paplašināšanai.”

Runājot par situāciju ar ārvalstu investoru ieplūšanu, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Mārtiņš Panke norādīja, ka to nereti ietekmē dažādi, brīžiem pat pretēji vērsti faktori. “No vienas puses, Latvija joprojām atrodas izaugsmes ciklā. Tas, ko ekonomisti saka, – šogad izaugsme varētu palēnināties. Bet pagājušajā un aizpagājušajā gadā izaugsme bijusi pietiekami strauja un nodrošinājusi arī to, ka investīcijas ieplūst faktiski visos uzņēmējdarbības sektoros,” sacīja Panke.

Viņš īpaši izcēla nekustamo īpašumu jomu, kur redzama attīstība. Kaut vai pastaigājoties Rīgā, redzams, kā attīstās tirdzniecības centri, tiek būvētas jaunas viesnīcas un biroju centri. Bet investīcijas ienāk arī ražošanā.

No otras puses, ir ar finanšu sektora satricinājumu saistītie riski, kas daļai investoru licis nogaidīt, iepriekš Latvijas Bankas ekonomistes teiktajam piekrīt Panke. Tomēr šie satricinājumi pagaidām būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tātad arī uz iedzīvotāju maciņiem, nav atstājuši, sacīja Panke.

Arī Latvijas Bankas eksperte Rutkovska pauda, ka

izaugsme, iespējams, ilgi neturpināsies, jo patlaban galvenais finansējums pašreiz realizētajiem investīciju projektiem ir vai nu uzņēmumu pašu līdzekļi, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Banku kreditēšanas iespēja joprojām ir vāja. “Protams, situācijā, kad līdz ar ārējā pieprasījuma bremzēšanos pelnītspēja uzņēmumiem varētu samazināties, tātad arī finansējuma nosacījumi varētu kļūt sliktāki, kas ar laiku iespaidos investīciju plānus,” skaidroja eksperte.

Ilgtermiņā Latvijai ir jādomā par efektīvāku investīciju piesaisti. Piemēram, runājot par to, Panke norādīja – ja salīdzina ilgākā laika posmā, kaimiņi Lietuva un Igaunija bijuši veiksmīgāki: “Ja paskatāmies iepriekšējā gada datus, kopējais Igaunijā uzkrāto investīciju apjoms pieaudzis par vairāk nekā 5%. Lietuvā tas pieaudzis par vairāk nekā 4%. Latvijā tas ir + 1%.”

Šī plaisa nesamazinās. Latvijai esot jādomā, ko var darīt, lai uzlabotu konkurētspēju. Ārvalstu investīciju padome plāno tikties ar valdības pārstāvjiem un runāt par priekšlikumiem. Viens no tiem varētu būt darbaspēka piesaiste, jo tā trūkums arī ietekmē investīciju piesaisti.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti