Eiro fokusā

Akcijas "Dod riepām otru dzīvi" laikā var nodot bez maksas nolietotas autriepas

Eiro fokusā

Īstenos ieceri par Viseiropas pensiju produkta realizēšanu dzīvē

Reģionālā reforma: kā tā ietekmēs reģionu ekonomiku

Ekonomisti: Novadu reforma nav mērķēta uz ekonomikas attīstību reģionos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā novadu reforma nav mērķēta uz ekonomikas attīstību reģionos, bet gan to, lai nodrošinātu iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus, norāda Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti.

Ekonomists Andris Miglavs stāsta, ka administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir izveidot lielākus novadus ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Šobrīd mazākajā novadā ir tikai 1000 iedzīvotāji.

Miglavs norāda, ka reforma neietver nevienu instrumentu teritoriju ekonomiskās attīstības veicināšanai: “Ir skaidri redzams, ka no robežu pārkārtošanas reģionālās attīstības atšķirības nevar pazust. Tāpēc šie mērķi pēc būtības netiek sasniegti. Attīstībai ir dažas citas lietas: nodokļu sadales pārmaiņas, jo šodien visas teritorijas atkarīgas tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nevis no radītā ienākuma. Ne bez pamata būtu runāt arī par ceļu infrastruktūras pārvaldības modeļa maiņu, lielu daļu no tā līdz ar visiem resursiem nododot teritoriju pārvaldošo struktūru kompetencē.

Droši vien pamats būtu runāt par ekonomikas, uzņēmējdarbības attīstības programmu īstenošanu. Šī brīža reforma nerunā ne par vienu no tiem.”

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka šobrīd Valkas novadā dzīvo mazāk par 10 000 iedzīvotāju, bet Valkas novads gribētu būt lielāks. Jautājums, vai ar Valku gribēs apvienoties kaimiņi.

“Rūjiena, Naukšēni, Strenči nav lielā sajūsmā par tādu ideju. Katrā ziņā es saredzu, ka mums ir kopīga problēma – depopulācija. (..) Ja tā ir ne tikai kartes zīmēšana, bet seko arī vesela virkne citu svarīgu lēmumu: pirmkārt, nauda ceļiem, sabiedriskais transports un valsts sniegtie pakalpojumi tiek pieskaņoti jaunajiem novadiem, arī atbalsts attiecībā uz valsts investīcijā un loģisks izkārtojums ES fondu pieejamībai, - tad šī reforma var dot pozitīvu efektu,” sacīja Krauklis.

Vienlaikus viņš atzina, ka pašvaldībās ir “zināms pašsaglabāšanās instinkts”.

Igaunijā esot bijis garantēts “sociālais spilvens” pašvaldību darbiniekiem, kuri pazaudē darbu. “Mums arī vajadzētu ko līdzīgu, un tad, es domāju, – emocijas būtu daudz piezemētākas,” piebilda Valkas mērs.

Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka administratīvi teritoriālā reforma nav mērķēta uz ekonomikas attīstību reģionos, bet gan to, lai nodrošinātu iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus un vienādā līmenī realizētu pašvaldībām uzticētās funkcijas.

“Latvijas ekonomikā Rīga dominē ļoti izteikti, un tur ir globālas tendences. Pasaulē kopumā ekonomika virzās ap lielajām pilsētām.

Bet tas, ko dotu lielāki novadi: viņiem būtu lielāki finanšu resursi investoru piesaistei.

Mēs redzam – mazās pašvaldības nespēj šajā virzienā strādāt. Un otrs – mēs palielinām konkurenci no labas pārvaldības viedokļa. Lielāks novads, lielāka konkurence uz novada vadību,” norādīja Āboliņš.

Ekonomists Andris Miglavs uzskata, ka reforma nenesīs būtisku administratīvo izmaksu ietaupījumu, bet labi ir tas, ka valdība turpina iepriekšējo reformu, kas sākās pirms 10 gadiem un tā arī netika pabeigta. “Tā labā lieta, ka valdība un ministrs Pūce patiešām pie šī kartupeļa pieķērušies un kaut kādā formā tas tiks sagatavots, kaut kādā formā šis jautājums nevarēs nogulties latentā stāvoklī, kā tas bija aizvadītajos desmit gados. Sabiedrības diskusija ar ļoti daudzu iesaistīto pušu piedalīšanos ir atvērusies, un šīs diskusijas dienaskārtībā ir jautājumi par biznesa attīstības faktoriem. Un kaut kādi lēmumi un risinājumi tiks atrasti,” saka ekonomists.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") iepriekš atklāja, ka viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits. Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti