Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norāda, ka tautsaimniecības tempu samazināšanās jau bija gaidāma. Bet arī 2,8% liels ekonomikas izaugsmes temps esot labs rādītājs un pārsniedz eiro zonas vidējo 2% izaugsmes tempu.
“Jāsaprot, ka to lielā mērā veicināja Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamais finansējums. Būvniecība auga ar vairāk nekā 30% ceturksnī, un tas, protams, nav ilgtspējīgs izaugsmes rādītājs. Kaut kādā mērā mēs sākam redzēt faktisku ietekmi saistībā ar nenoteiktībām ārējos tirgos: “Brexit”, arī Ķīnas, ASV un Irānas attiecības.
Tas, kas Latvijā aizvien turpina pozitīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, ir darba algu pieaugums pēdējos gados par 7-8%, kas tālāk nokļūst privātajā patēriņā.
Aug pakalpojumi, mazumtirdzniecība, mēs arī redzam strukturālas pārmaiņas ekonomikā, kas paaugstina pievienotās vērtības radīšanu,” stāsta Zīle.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vērtē, ka iekšzemes kopprodukta samazināšanos būtiski ietekmējuši ārējie faktori: “Piemēram, starpvalstu tirdzniecības sarunas norit ne visai labvēlīgā gultnē, un tas rada diezgan augstu nenoteiktību. Tāpat ar “Brexit”. Uz šī fona aktivizējas protekcionisms jeb tirgus aizsardzības pasākumi gan globālā, gan reģionālā tirgū, piemēram, autopārvadājumu jomā. Zināmu eksporta bremzēšanos vērojām jau pērn gada otrajā pusē, kad diezgan liela loma bija laikapstākļiem, kuri nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības produktu eksportu. Esam redzējuši datos arī laikapstākļu ietekmi uz elektroenerģijas ražošanu, kas pirmajā ceturksnī bija ievērojami mazāka nekā pagājušajā gadā. Īpaši sarucis eksportētās elektroenerģijas apjoms.
Tātad kopumā ārējie faktori iezīmē tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, kamēr iekšzemes faktori (algu pieaugums, investīciju aktivitāte) uztur ekonomikas izaugsmes stimulu.”
Paula gan norāda, ka bez situācijas uzlabošanās ārējā vidē nevar gaidīt būtisku ekonomikas izaugsmi.
“SEB banka” ekonomists Daina Gašpuitis vērtē, ka nozīmīgākais iekšējais faktors – šī gada pirmajā ceturksnī samazinājusies būvniecības izaugsme valstī. “Ja mēs noņemtu no kopējās pērnā gada izaugsmes būvniecības efektu, tad arī izaugsmes temps nebūtu tik straujš, kā piedzīvojām. No 4,8% aptuveni pusotrs procentpunkts bija būvniecības efekts. Lielākās bažas saistītas ar eksporta izaugsmi šogad. Vismaz gada sākumā tas ir stagnējis,” secina Gašpuitis.
Apstrādes rūpniecības pārstāvji par vienu no ekonomiku bremzējošiem faktoriem sauc darbaspēka trūkumu. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula uzskata, ka šobrīd darbaspēka trūkst būvniecības nozarē, bet Dace Zīle no Ekonomikas ministrijas vērtē, ka uzņēmēji spējuši pārkārtot ražošanu.
“Mēs pārejam uz ražošanas procesiem ar augstāku pievienoto vērtību, kas mazāk nodarbina darbaspēku. Un to arī norāda darba algu pieaugams. Jāsaprot, ka neviens uzņēmējs nevar samaksāt darbiniekam vairāk, nekā ir vērts darbinieka pienesums. Līdz ar to šeit ir izaicinājums darbinieka pusē mācīties un celt kvalifikāciju, lai varētu dot pienesumu. Un arī uzņēmumam sakārtot savus ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesus tādā veidā, lai, gūstot peļņu un ienākumu, samaksātu darbiniekam godīgu algu par paveikto,” saka Zīle.
Pozitīva ziņa – pēc divu mēnešu pārtraukuma martā par 1,5% audzis rūpniecības produkcijas apjoms.
Centrālās statistikas pārvalde šobrīd publiskojusi IKP ātrā novērtējuma datus. Tas nozīmē, ka visi dati vēl nav apkopoti, tie būs pieejami maija beigās.
