ZM vēlas paplašināt īpašo nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem; FM skeptiska

Sezonas laukstrādniekiem noteiktais īpašais nodokļu režīms, kas ir spēkā kopš 2014. gada un piemērojams augļkopības un dārzkopības nozarē strādājošajiem, būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī citas lauksaimniecības jomas, uzskata Zemkopības ministrija (ZM). Tikmēr Finanšu ministrija (FM) ir piesardzīgāka, norādot, ka nodokļa atvieglojums nav sasniedzis sākotnēji izvirzītos kritērijus, tāpēc šobrīd nodokļa režīms nav jāpaplašina.

Darba devējs augļkopības un dārzkopības nozarē no 1. aprīļa līdz 30. novembrim var nodarbināt sezonas laukstrādniekus, no viņu algas maksājot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kas ir 15%, bet nodoklī nevar maksāt mazāk par 70 centiem katrā nodarbinātības dienā. Reģistrēt strādājošo var Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, norādot ienākuma gūšanas dienu, noslēgto līguma formu un atlīdzību par darbu. Papildus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) darbinieki nav jāreģistrē.

"Saimniecības vēl joprojām var pieteikties, un saimniecībām varu ieteikt pieteikties, ja tiešām [strādnieki] tiek nodarbināti saimniecībā uz sezonas darbiem augļu, ogu, dārzeņu audzēšanā, novākšanā. Un iesaistīties var vienkārši – LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā piereģistrēt šo te darbinieku un katru dienu atzīmēt, cik viņš ir nopelnījis šajā dienā. Sezonas beigās jeb mēneša beigās saimnieks jeb zemnieku saimniecība var izveidot pārskatu un to pārskatu iesniegt VID. Elektroniskā pieteikšanās sistēma pati sarēķina laukstrādnieka vietā visus aprēķinus par nodokļiem,” skaidroja LAD speciālists Oskars Tālbergs.

ZM uzskata, ka sezonas laukstrādniekiem piemērojamais nodokļa atvieglojums kopš 2014. gada ir devis labu rezultātu.

"Kopš šī režīma ieviešanas ir pieaudzis gan saimniecību skaits, kas izmanto šo nodokļa režīmu, gan nodarbināto personu skaits. Piemēram, 2011 .gadā, kad tika uzsāktas diskusijas par šāda nodokļa režīma ieviešanu, tad tikai 32 audzētāji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus.

Tomēr salīdzinoši jau 2018. gadā 186 saimniecības ir izmantojušas šo nodokļu režīmu, kopumā nodarbinot 2 500 sezonas strādniekus. Mēs redzam, ka šī ieviešana ir bijusi ļoti veiksmīga, ik gadu pieaug arī sezonas laukstrādnieku ienākumi.

Tie 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir pieauguši par 21%," norādīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Agrita Karlapa.

Sezonas laukstrādnieku loks ZM ieskatā būtu jāpaplašina, jo šobrīd īpašais nodokļa režīms piemērojams konkrētām nozarēm, kā augļkopība un dārzkopība

"Mēs uzskatām, ka arī nākotnē ir nepieciešams paplašināt šo nodokļu režīmu, dodot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās to piemērot, kā, piemēram, lopkopībā un augkopībā," sacīja Karlapa.

Tomēr FM raugās piesardzīgāk, atzīstot, ka vairāki izvirzītie kritēriji nav īstenojušies. Sākotnēji ZM saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem norādīja, ka ik gadu augļkopības un dārzkopības nozarē ir jānodarbina gandrīz 39 000 sezonas darbinieku.

"Ir zināms progress panākts, bet, ņemot vērā, ka visi vēlamie rādītāji nav sasniegti, tad tika nolemts minēto režīmu saglabāt vēl uz trim gadiem, bet vienlaicīgi nosakot jaunus izpildes rādītājus, kādi būtu šajos trijos gados jāsasniedz, un vienlaicīgi nolēma, ka minēto režīmu mēs nepaplašināsim, jo sākotnēji izvirzītie mērķi nav sasniegti," atzina FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

2021. gadā nodokļu režīms tiks atkal izvērtēts, un tad, ņemot vērā rādītājus, tiks lemts, vai to paplašināt vai, ja izvirzītie mērķi netiks sasniegti, domāt par tā turpmāku saglabāšanu.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti