Eiro fokusā

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā

Eiro fokusā

Kā reģioni var nopelnīt nākotni?

Kā Latvija sevi prezentē uz pasaules skatuves

Latvija – «slēptais čempions». Eksperti vērtē, kā valsts sevi prezentē uz pasaules skatuves

Viena no lietām, pie kā Latvijai jāstrādā, lai veicinātu investīcijas un eksportu, ir mērķtiecīgāka un koncentrētāka mārketinga stratēģija, uzskata investori un eksperti. Jautājums ir, kā Latvija sevi prezentē uz pasaules skatuves, un ar ko piesaista uzmanību sev.

Pēdējos gados ārvalstu investīciju līmenis Latvijā bijis diezgan labs un stabils, vērtē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors Florians Šrēders. Kamera ik gadu veic investīciju klimata aptauju Centrāl un Austrumeiropas valstīs. Aptuveni 20 valstu konkurencē Latvija parasti ieņem sesto vietu.

Šrēders uzskata, ka Latvija ir "slēptais čempions", jo investīciju līmenis neatspoguļo pietiekami labos investīciju apstākļus Latvijā.

Tai vajadzētu vairāk strādāt pie mērķtiecīgākas un fokusētākas investoru piesaistes stratēģijas.

"Piemēram, kā Lietuva vai Igaunija, kurām ir ļoti fokusēta stratēģija uz vienu vai diviem sektoriem. Ja valsts ir maza, tā nevar sevi pārdot ar saukli, ka esam ideāla vieta investīcijām visam un visos sektoros. Ir jākoncentrējas, un ir nepieciešams gudrs fokuss, lai šis vēstījums izskanētu pasaulē," saka Šrēders.

Kādi tad varētu būt šie pāris īpašie sektori Latvijas gadījumā?

"Ir vairāki iespējami stratēģiski virzieni. Kad mēs kā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera cenšamies veicināt interesi par Latviju, Lietuvu un Igauniju, mēs to darām, sakot, ka šis ir digitāli visattītākais reģions Eiropā.

Tādēļ domāju, ka informācijas tehnoloģiju un digitālā joma varētu būt viens no šiem sektoriem. Tas arī lieliski papildinātu e-Igaunijas un finanšu tehnoloģiju Lietuvā zīmolus.

Nākamo sektoru vajadzētu atrast, izpētot un analizējot, kur ir lielākais eksporta potenciāls. Nevajag koncentrēties tikai uz tiešajām ārvalstu investīcijām, bet arī eksportu. Jo galu galā eksports ir Latvijas ekonomikas izaugsmes avots," piebilst 

Arī Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors Gundars Bērziņš piekrīt, ka jāstrādā pie tā, kā Latvijas produkcija un investīciju vide tiek pozicionēta pasaulē.

"Visi zinām Igaunijas piemēru, kur Igaunija tiek pozicionēta kā informācijas tehnoloģiju lielvalsts. Kaut ļoti maza, bet faktiski labākā e-pārvaldība un vesela rinda citu darbību, kas ne vienmēr pat varbūt atbilst patiesībai, bet no mārketinga pozicionēšanās viedokļa viņiem tas lieliski izdodas.

Mēs vēl neesam sataustījuši to mūsu unikālo pārdošanas priekšrocību," uzskata LU profesors Bērziņš.

Arvien tiek aktualizēta arī darbaspēka trūkuma problēma. Šrēders norāda, ka tā ir jāapskata niansētāk un detalizētāk.

"Ja problēmu apskata sīkāk un detalizētāk, tad redzams, ka Latvijā nav darbaspēka trūkuma kā tāda. Joprojām ir cilvēki, kam nav darba, vai kas ir nepietiekami nodarbināti. Problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Piemēram, mums Vācijā ir šāda darba tirgus struktūra - aptuveni 25% strādājošo ir akadēmiski izglītoti, bet 52% ir kvalificēts darbaspēks. Viņi ir izgājuši divu vai trīs gadu apmācību duālās profesionālās izglītības sistēmā, un pēc tam kāpj uz augšu pa karjers kāpnēm darot. Šajās apmācībās vienlaikus tiek apgūta teorija un prakse, un tev par to maksā.

Un šis ir robs Latvijas darba tirgū – ir grūti atrasta kvalificētu darbaspēku," atzīst Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors.

Bērziņš aicina arī vairāk uzmanības pievērst problēmai, ar ko var nākties saskarties jau visai drīz, proti, mēs esam pietuvojušies tā dēvētajam vidējo ienākumu slazdam.

"Tas nozīmē, ka, izmantojot ārējās investīcijas plus algu celšanos, esam sasnieguši līmeni, kad ekstensīvā ceļā vairs nevaram palielināt algas. Jo algu starpība starp Eiropas vai kaimiņvalstīs vidējām un Latviju vairāk nedod priekšrocības, kādas bija pirms mums bija zemākas vidējās algas. Tas savukārt var potenciāli bremzēt ārējo tiešo investīciju apjomu. Pagaidām mēs vēl to tik ļoti nejūtam, investīcijas ir.

Bet mums galvenais uzdevums nākotnē ir pāriet uz augstākas pievienotās vērtības investīcijām," pauž LU profesors.

Te ir runa par tādām jomām kā informācijas tehnoloģijas un, piemēram, elektromehānisko komponenšu ražošanu. Bērziņš piebilst, ka liela nozīme ir arī pašvaldībām, kurām ir iespējas nodrošināt apstākļus, lai ārvalstu investoriem būtu ērti ieguldīt Latvijā – piemēram, mazinot birokrātiskos šķēršļus.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti