Pirms reformas pašvaldības kārākas izsolīt īpašumus; ierobežojumus plāno no nākamās vasaras

Aizbildinoties ar vajadzībām sakārtot ceļus un ēkas, kā arī ierobežojumiem Valsts kasē saņemt aizdevumus, vairākas pašvaldības pēdējā laikā izsolēs izlikušas īpašumus, kas gadiem neskarti bijuši to pūros. Patlaban iegādāties var ne tikai neprivatizētus dzīvokļus, kuros jau kāds mitinās, bet arī plašas lauksaimniecības zemes, mežus un grants karjerus. Vai pašvaldības cenšas atbrīvoties no īpašumiem, pirms tās līdz ar reformu zaudēs varu pār saviem aktīviem? Un vai domju rīcība tiek uzraudzīta un ierobežota?

Pirms reformas pašvaldības kārākas izsolīt īpašumus; ierobežojumus plāno no nākamās vasarasEdgars Kupčs

    ĪSUMĀ:

    • Līgatnē neoficiālā sarunā atzīst, ka viens no iemesliem īpašumu izsolīšanai ir gaidāmā reforma.
    • Jēkabpils novadā norāda, ka iepriekšējos gados ieņēmumi no izsolēm bijuši lielāki, tāpēc ar reformu tam nav nekāda sakara.
    • Grobiņas novadā uzsver, ka īpašumi netiek izsolīti centrā. Tas vajadzīgs, lai īstenotu solījumus vēlētājiem.
    • Ministrijā norāda, ka pārejas noteikumos būs punkts par ierobežojumiem.

    Tā bija maija domes sēde, kad Līgatnes novada deputāti dažās sekundēs vienprātīgi izlēma atsavināšanai jeb izsolei nodot trīs pašvaldības īpašumus ar vairāk nekā 60 hektāriem zemes.

    Egils Kurpnieks.

    Līgatnes novada pašvaldības interneta lapā vecākās izsoles ir no pagājušā gada sākuma, bet senākas izsoļu sadaļā atrast nevar. No pieejamajiem datiem ir secināms, ka lielākoties Līgatnes dome ir atsavinājusi dzīvokļus, tirgošanās vietu nomas tiesības, arī pa dažiem kubikmetriem baļķu vai hektāram meža. Šogad izsolāmo dzīvokļu bijis vairāk, pārdošanā ir arī palieli zemesgabali savrupmāju celšanai.

    Uzmanību izsoļu sarakstā piesaista 5. novembrī ieplānotā izsole, kurā varēs tikt pie vairāk nekā 62 hektārus plaša īpašuma "Pagasta mežs – 13". Visa sākuma cena – 176 tūkstoši eiro. Tā kā domes politiskā vadība aizņemta izbraukuma sanāksmē, izsolāmo īpašumu piekrīt parādīt izpilddirektors Egils Kurpnieks.

    Ar "pagasta mežu" gan lielākoties saprotama lauksaimniecības zeme reljefainā apvidū, jo no 62 hektāriem tikai sestā daļa jeb 11 hektāri ir mežs. Taču Līgatnes domes sēžu protokoli rāda, ka šogad uz īpašumu izsolīšanu tā ir īpaši naska. Piemēram, jūnija beigās dome lēma izsolīt nepilnus trīs hektārus meža.

    Tomēr izpilddirektors Egils Kurpnieks vēl pirms oficiālas intervijas atklāti izstāsta, kāpēc vajag naudu un kādēļ intensīvas izsoles rīko tieši tagad.

    "Kā mēs zinām, Valsts kase šobrīd ar aizdevumiem nešķērdējas, apzināti vai neapzināti. Ir arī liela nenoteiktība izglītības iestāžu būvniecības vai pārbūves finansēšanā. Eiropas naudas mums pieejamas nav. Un mums ir vairāki stratēģiski objekti pašvaldībā. Tās ir izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības iestādes. Mums ir, it sevišķi Augšlīgatnē, augošs bērnu skaits. Mums ir jādomā par papildu telpām, par iespējamu jaunu bērnudārzu būvniecību. Tāpat arī esošās izglītības iestādes, un pašvaldības pārziņā ir objekti, kas ir jāatjauno.

    Nevis tāpēc, ka tuksneša vidū būtu jāuzbūvē baseins vai  stadions, par ko te šūmējas, bet tāpēc, ka ir saimnieciskas nepieciešamības. Un tāpat, protams, ir nenoteiktība reformas sakarā - kas tālāk notiks ar šiem īpašumiem," stāsta Kurpnieks.

    Tātad neoficiālā sarunā kā viens no argumentiem pašvaldības īpašumu izsolēm tomēr ir gaidāmā teritoriālā reforma, kuras pašreizējais plāns paredz Līgatni iekļaut kādreizējā Cēsu rajonā, kur nākotnē visa lemšana lielā mērā notiks Cēsīs.

    Ar mežu un cirsmu izsolēm pēdējā laikā atvēzējies arī Jēkabpils novads, kas pašlaik veidojas no septiņiem pagastiem, bet pēc reformas būtiski paplašināsies, par centru nosakot pašlaik atsevišķi saimniekojošo Jēkabpils pilsētu. Novada vadītājs Aivars Vanags no saraksta "Savam novadam" uzsver, ka desmitiem tūkstošu eiro vērtu mežu izsolīšana bijusi ikgadēja prakse.

    "Katru gadu mums notiek meža izsoles - tie, kas sasnieguši vecumu. Tas nav vienā pagastā, pa vairākiem pagastiem. Mums ir septiņi pagasti novadā. Netiek pārdots īpašums. Pārdots tiek tikai mežs. Nepārdod ar zemi viņu," stāsta pašvaldības vadītājs.
     

    Atbildot uz jautājumu, kur paliek nauda no īpašumu pārdošanas, viņš norāda, ka nauda tiek izlietota attīstībai: "Tikko mēs nodevām vienu pirmsskolas iestādi Ābeļu pagastā. Daudzās vietās infrastruktūras attīstībā ieguldām."

    Viņš noliedz, ka īpašumi tiktu pārdoti novadu reformas gaidās, sakot, ka pagājušajā, aizpagājušajā gadā bija lielāki ieņēmumi no izsolēm.

    Jēkabpils novads izsolot arī lauksaimniecības zemes, ja par tām ir interese zemniekiem. Tikmēr gausāk sokoties ar ēku atsavināšanu – investoriem trīs gadus pamesti skolu nami nemaz tā neinteresējot.

    Savukārt Grobiņas novads pirms reformas līdz ar virkni mazāku zemes gabalu izsolēm izlēmis atbrīvoties arī no 15 hektāru plašā Krūtes karjera Bārtas pagastā. 114 tūkstošu kubikmetru grants un smilts krājumus novads domā izsolīt par 70 tūkstošiem eiro. Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols no Latvijas Zemnieku savienības saka:

    "Mums ir savi plāni, kas ir solīti iedzīvotājiem. Tie jārealizē, un, ja tagad ir ierobežota aizņemšanās iespēja, tad tas mums ir kā finanšu resurss, lai visu, kas solīts, mēs varētu līdz reformai padarīt."

    Priedols stāsta, ka zeme netiek izsolīta centrā, bet tālākos pagastos, kā arī tajos, kur visvairāk ir solīts, piemēram, bērnudārzs Gaviezē, kas nav uztaisīts.

    Par teritoriālo reformu atbildīgā ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis skaidro, ka ministrija pieskata pašvaldību rosību ar īpašumiem, taču uzsver, ka vietvarām ir tiesības rīkoties ar savu mantu pēc saviem ieskatiem.

    "Protams, mums ir dažādi signāli. Iedzīvotāji vairākkārt sūdzas un ziņo par dažādiem gadījumiem. Mēs tos arī pastiprināti kontrolējam, bet pazīmes, ka būtu notikuši kādi likumpārkāpumi vai ļaunprātības, nav. Bet, lai šo risku izslēgtu, sagatavojot Administratīvo teritoriju apdzīvoto vietu likumu, ko Ministru kabinets izskatīja, nodeva Saeimā, pārejas noteikumos ir noteikts punkts, ka,

    izveidojoties jaunajām teritorijām, turpmāk visi darījumi, kas lielāki par 50 000 eiro, būs jāsaskaņo ar esošo novadā ietverto domju vadītāju kopsapulcē.

    Piemēram, jaunajā Lejaskurzemes novadā, visiem astoņiem novada pārstāvjiem kopā vienojoties, varēs veikt šo darījumu līdz 2021. gada 1. jūnijam," skaidro Lasmanis.

    Līdz šim ministrijai neesot nācies iejaukties kādos izsoļu plānos, kas liecinātu par nelietderīgu vai izšķērdīgu rīcību, zinot, ka drīz teikšanas pār pašvaldības mantu tāpat vairs nebūs vai steigā gādājot labumus iedzīvotājiem, lai tiktu pie varas arī nākamajās vēlēšanās.

    KONTEKSTS:

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu,  bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības.  Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Šonedēļ valdība vienojās par 34 novadu piecu republikas pilsētu izveidošanu. Arī Saeimā gaidāmas plašas diskusijas par reformu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti