ĪSUMĀ:
- Rīgas sludinās jaunu konkursu par atkritumu apsaimniekošanu uz 7 gadu termiņu.
- Pilsētu sadalīs četrās zonās, viens uzņēmums varēs pretendēt ne vairāk kā uz trīs zonām.
- Zonas varētu būs sadalīts pa Brīvības ielu un Pārdaugavā pa Ulmaņa gatvi.
- Iepirkumu sludinās divu nedēļu laikā, jaunus līgumus plāno noslēgt nākamā gada 1.ceturksnī.
- Plānots, ka līdz tam, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus, darbu varēs turpināt pašreizējie operatori.
- VARAM pieļauj, ka jaunu prasību dēļ tarifi varētu kāpt.
- Kā risinās līgumattiecības ar konkurences skandālā iesaistīto kompāniju “Tīrīga”, dome atbildēt nevar.
- Bet Rīgas mērs Burovs uzskata, ka par situāciju atbildīgie var saglabāt amatus.
- Opozīcijas ierosinājums atcelt no amata atbildīgās komitejas vadītāju Stepaņenko neguva atbalstu.
Atkritumus Rīgā patlaban izved ārkārtas situācijas apstākļos. Tāda tika izsludināta pēc tam, kad vasarā Konkurences padome sāka pārkāpuma lietu pret Rīgas pašvaldību un tās uzņēmumu “Getliņi Eko”, kas kopā izlēma, ka turpmāk atkritumu Rīgā apsaimniekos tikai viens komersants, veidojot monopolstāvokli uz 20 gadiem ar 700 miljonu eiro ienākumiem. Konkurences uzraugi iespējamo pārkāpumu var vētīt divus gadus, un tikmēr ir apturēts līgums ar jaunizveidoto kompāniju “Tīrīga”.
Pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) pirmdien, 7.oktobrī, informēja, ka jaunajā iepirkumā galvaspilsētu plānots sadalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, pa divām zonām katrā Daugavas pusē. Kā iespējamās robežšķirtnes varētu būt Brīvības iela un K.Ulmaņa gatve.
Katrs uzņēmējs varēs pieteikties maksimāli triju zonu apsaimniekošanai. Ierobežojums noteikts, lai nerastos situācija, ka ir viens vislabākais piedāvājums par visām četrām zonām, un mēs dabūjam vienu operatoru, skaidroja Burovs.
Līgumu darbības termiņš būs līdz septiņiem gadiem, jo no uzņēmējiem tiks prasītas investīcijas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, paziņojumā medijiem informēja dome.
Iepirkumu plānots izsludināt divu nedēļu laikā. Pašvaldība arī plāno oktobra beigās apstiprināt saistošos noteikumus, nosakot pilsētas atkritumu apsaimniekošanu četrās zonās.
Burovs arī atzina, ka domes juristi vēl vērtēs, vai iepriekš noslēgtais līgums ar “Tīrīgu” būs jālauž vai jāaptur un jāgaida, kamēr Konkurences padome pieņems lēmumu un, iespējams, pēc tā vēl sekos tiesvedība. Viņš gan nevarēja paskaidrot, kas notiks, kad viss šis process noslēgsies ar vienu vai citu rezultātu.
Uz tikšanos pirmdien nebija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, un tas ļāva Rīgas vadībai neatbildēt uz jautājumu, kā tieši risinās līgumattiecības ar konkurences skandālā iesaistīto kompāniju “Tīrīga”.
“Lai arī vēl ir vairāki neatrisināti jautājumi, kā, piemēram, pašvaldības līgumattiecības ar uzņēmumu „Tīrīga,” pie kuriem turpina strādāt juristi, tomēr ļoti ceru, ka jaunie atkritumu apsaimniekošanas līgumi sāks darboties jau nākamā gada pirmajā ceturksnī,” paziņojumā medijiem atzina Burovs.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko no “Gods kalpot Rīgai” atbildību nu noveļ uz Konkurences padomi, kas sāka pārkāpuma lietu, bet pirmdien tikšanās nepiedalījās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz Rīgu sadalīt zonās, kā arī tajos ir paredzēts, ka līdzšinējie pakalpojuma sniedzēji varēs turpināt darbu, līdz sāks strādāt jaunie operatori, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus.
Tādējādi Rīgā būs iespējams nodrošināt nepārtrauktu pakalpojuma sniegšanu arī pēc 11. decembra, kad beigsies ārkārtējā situācija, informēja Rīgas dome.
Dome arī uzsvēra, ka šobrīd nekādas darbības saistībā ar atkritumu līgumu slēgšanu vai pārslēgšanu nav jāveic, izņemot tās privātpersonas, kurām pakalpojumu sniedza „Pilsētvides serviss”. Šiem klientiem ir jānoslēdz vienošanās par iepriekšējo līgumu noteikumu pārņemšanu ar uzņēmumu „Eco Baltia vide”.
Bet mērs Burovs arī izteicās, ka amatus var saglabāt atbildīgie par līdzšinējo situāciju – viņa partijas biedrs Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kā arī nozares departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko.
Pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā komitejas ārkārtas sēdē Stepaņenko atbrīvošanai no amata balsu nepietika. Viņa palikšanu amatā atbalstīja "Gods kalpot Rīgai", “Saskaņas” un arī ārpusfrakciju deputāti, ziņoja LTV “Dienas ziņas”.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola uzskaitīja vismaz trīs lietas, kas tuvākajos gados atkritumu nozarē nāks no jauna, tādēļ jārēķinās arī ar tarifu kāpumu. Viena no tām ir prasība no 2021.gada atsevišķi savākt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kam būs vajadzīgi jauni konteineri un citi risinājumi, būs nepieciešams aprīkojums, lai tos savāktu. Turklāt paredzams, ka tuvāku gadu laikā būs jāvāc atsevišķi tekstils. Ir arī dabas resursu nodokļa komponenti, bet pašlaik ir spēkā esošā likme.
KONTEKSTS:
15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai RD bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Vienlaikus konkurences uzraugi likuši pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem.
RD solīja pārsūdzēt KP aizliegumu atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu. Tikmēr Ministru kabinets 11. septembrī izsludināja ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. No 15. septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.
1. oktobrī Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Rīgas domes pieteikumu, kurā bija lūgts atcelt Konkurences padomes (KP) lēmumu par pagaidu noregulējumu galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Tādējādi spēkā paliek pagaidu aizliegums slēgt līgumu ar AS "Tīrīga" par atkritumu izvešanu Rīgā, informēja tiesā
