Aizvadītajā medību sezonā no pērnā gada decembra sākuma līdz šā gada marta beigām Latvijā legāli tika nomedīti 145 lūši. Tā rāda Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Tātad, uzskaitīts par pieciem nomedītiem lūšiem mazāk nekā atļauts nošaut visas sezonas laikā. Pēdējos gados nošauto lūšu skaits bijis augošs – pirms četriem gadiem nomedīja 115 plēsēju.
"Vidējais nošautais lūsis ir apmēram līdz trīs gadu vecumam, gan tēviņš, gan mātīte vienādā skaitā. Un vismaz puse no nomedītajiem lūšiem ir jaunāki par gadu," apraksta Jānis Ozoliņš. Viņš ir vadošais pētnieks mežzinātnes institūtā "Silava", ko valsts nolīgusi īstenot lūšu populācijas monitoringu. Fakts, ka puse no nomedītajiem lūšiem ir jaunuļi, pēc zinātnieka domām, uzrāda labas tendences: populācija spēj atražot zaudējumus, nav problēmu ar barošanos vai partnera atrašanu, arī midzenim vietu tie veiksmīgi atrod.
"Ja mums ir lūšu mamma, lūšu tēvs un divi mazuļi un ja mēs gribam, lai lūši savā vietā paliek, teiksim, nākamos piecus vai desmit gadus, jebkurš, teiksim, aukstasinīgi domājošs cilvēks tomēr pateiks, ka labāk nomedīt tos mazuļus un atstāt pieaugušos. Šādi arī darbojas visu medību saimniecību un medību principi. Un mēs kā zinātnieki to nevaram apstrīdēt," stāsta Ozoliņš.
Taču zinātnieks reizē ar lūšu medību attaisnošanu vairākkārt min arī vārdu "bet".
"Esam savos zinātniskajos pētījumos konstatējuši, ka lūšu populācija vairs nav savā apogejā - vislabākajā situācijā -, kas bija ap 2009., 2010. gadu. Un šobrīd populācija nedaudz samazinājusies, bet joprojām ir tālu no apdraudējuma.
Bet, acīmredzot, ir vērts ņemt šo samazinājumu vērā, pieņemt kaut kādus lēmumus. Jo līdz šim mēs neesam redzējuši tādu mednieku rīcību vai vai atbildīgo iestāžu rīcību, kad no limita, kas ir bijis augsts, tā vienprātīgi atteiktos," stāsta Ozoliņš.
Jaunākajā zinātniskajā pētījumā Ozoliņa un citu pētnieku secinājums ir skarbs – aizvadītajā medību sezonā visi demogrāfiskie rādītāji norāda uz lūšu populācijas stāvokļa pasliktināšanos. Taču galvenais nesaprašanās iemesls starp zinātniekiem un vides aizstāvjiem un Valsts meža dienestu kā mednieku aizstāvi otrā pusē ir būtiskās nesakritības lūšu populācijas noteikšanā. Zinātnieki lēš, ka Latvijā nav mazāk par 600 īpatņu. Tādējādi var domāt, ka ik gadu nošauj pat ceturtdaļu no visiem. Savukārt Valsts meža dienests rēķina, ka mūsu mežos ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis lūšu. Dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, kura izlemšanā lielā mērā ir nošaujamo lūšu limits, uzskata, ja jāļauj nošaut 150 dzīvniekus arī nākamgad. Vienīgais, ko varētu pārdomāt, ir medību termiņi.
Uzvirmojušās domas par lūšu medību aizliegšanu līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā vai limita samazināšanu meža dienesta pārstāvis Lūsis kritizē, jo, ja nešaus lūšus, to populāciju vispār nevarēšot izmērīt.
"Ja aizliegtu medības kā tādas, lūšu populācija samazinātos, tāpēc, ka viņš tiktu medīts, tāpat nogalināts. Saku atklāti, kā ir - vai nu pazūd interese, neviens neinteresējas par šo sugu, vai viņi arī tiek nelegāli iegūti," uzsver Lūsis.
Lūšu medības karsts sarunu temats ir Vides konsultatīvajā padomē, kas atbildīgās ministrijas paspārnē izveidota ar mērķi veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas īstenošanā. Otrdien notikušajā sanāksmē izskanēja viedokļi, ka tad, ja lūšus šautu mazāk, to populācija augtu, turklāt ne tikai retās sugas aizsardzības vārdā. Tādējādi nākotnē mazinātos stirnu, citu briežveidīgo un bebru skaits, jo tie ir lūšu barības bāze, un tas savukārt mazinātu postījumus mežaudzēm un negadījumu skaitu uz ceļiem.
"Personīgi domāju, ka nevajadzētu lekt uzreiz uz lūšu medību pilnīgu aizliegumu, bet es uzskatu, ka limitam vajadzētu būt būtiski mazākam, nekā tas ir šobrīd," uzskata Konsultatīvās padomes vadītājs Viesturs Ķerus.
"Silavas" pētnieks Jānis Ozoliņš uzskata, ka nošaujamo lūšu skaits samazināms divas reizes.
"Lai mēs tā reāli rezultātos redzētu arī straujas izmaiņas, no vispārējiem demogrāfijas principiem vajadzētu uz pusi mazāk. Vismaz tad mēs arī tās pārmaiņas drīz redzētu," norāda Ozoliņš.
Vides organizāciju pārstāvji ar rosinājumu būtiski mazināt lūšu medību limitu nāks klajā novembra sākumā. Vides aktīvistiem radušās arī aizdomas, ka mūsu valsts mānījusi Eiropas Komisiju, sniedzot ne zinātnieku datus par lūšu populāciju. Arī Valsts kontroles revidenti līdz nākamā gada vidum plāno izpētīt, vai Latvijā sugas apsaimniekojam ilgtspējīgi un vai pietiekami uzraugām medību saimniecību.
