Reirs pieļauj nelielas izmaiņas 2020. gada budžetā pēc pārrunām ar pašvaldībām

Pašlaik vēl nav zināms, vai šis gads nekļūs par ceturto reizi, kad Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atteiksies parakstīt ikgadējo domstarpību un vienošanās protokolu, kas pavada valsts budžeta likumprojektu. Ārkārtas sēdē piektdien, 4. oktobrī, dokumentu atbalstīja valdības ministri. Savukārt karstākās diskusijas gaidāmas pirmdien, 7. oktobrī, kad LPS domes sēdē budžetu ar valdības vadību apspriedīs vietvaru pārstāvji. Pašvaldības iebilst, ka valsts sev atstās vairāk naudas, liedzot tām augt līdzīgā tempā. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka izmaiņas dokumentos ir iespējamas, taču tās nebūšot būtiskas.

ĪSUMĀ:

  • Valdība piedāvā nākamgad pašvaldībām vairs neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
  • Reirs skaidro – ekonomikas izaugsme samazinās; nevienai pašvaldībai nākamgad nebūšot mazāk naudas.
  • LPS nav apmierināta ar piedāvājumu; Reirs gan uzskata, ka pašvaldību gaušanās nav īsti vietā.
  • Par kopbudžeta sadalījumu valdības un LPS pārstāvji runās pirmdien; otrdien jautājumu skatīs valdībā.

Reirs pieļauj nelielas izmaiņas 2020. gada budžetā pēc pārrunām ar pašvaldībāmEdgars Kupčs
    Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamās nedēļas beigām Ministru kabinetā jāiesniedz vispārējās valdības budžeta plāna projekts, likumprojekts par vidēja termiņa budžetiem nākamajos trīs gados, kā arī likumprojekts par valsts budžetu nākamajam gadam. Ar valdības ārkārtas sēdi piektdien finiša taisnē nonācis ikgadējais domstarpību un vienošanās protokols starp valdību un pašvaldībām par to, cik labi nākamajā gadā varēs pārtikt valsts un cik – pašvaldības.

     

    Finanšu ministrs Reirs uzsvēra, ka nevienai pašvaldībai naudas nākamgad nebūs mazāk. "Mēs esam piedāvājuši pašvaldībām budžetu ar pieaugumu izlīdzināšanas fondā 148 miljoni eiro, kas ir par nozīmīgu summu vairāk nekā šajā gadā. Plānojam, ka vidējais pieaugums pašvaldību budžetos būs 3,6%, un mēs arī garantējam pilnībā plānotos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus."

    Nākamā gada budžetā vairs nav paredzēta iepriekšējās valdības apņemšanās, ka pašvaldībām tiks 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Ministrs Reirs uzsvēra, ka likumā ierakstītais tāpat līdz šim nav īstenots, turklāt ekonomikas izaugsmes tempi samazinās, tādēļ arī pašvaldības nevarot gribēt tik daudz.

    Bez gandrīz 150 miljoniem eiro tā sauktajā izlīdzināšanas fondā jeb ne tik turīgo vietvaru pabalstīšanai valdība un pašvaldības panākušas vienošanos, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību budžetos nākamgad varētu būt 1,41 miljards eiro.

    Savukārt proporciju pārdales dēļ no Dabas resursu nodokļa vietvarām tikšot par pieciem miljoniem eiro mazāk, tāpat par labu valstij mainīta proporcija, kā sadala guvumu no azartspēļu nodokļa. Tas ļauj sūkstīties LPS priekšsēdim Gintam Kaminskim.

    "Tā lielākā bēda ir, ka nodokļu [ieņēmumu] pieaugums pašvaldību pusē ir mazāks par inflāciju. Ja mēs skatāmies, ka 2020. gadā palielinājums ir tikai pusotru miljonu eiro jeb 0,1%. Salīdzinoši valstij tie ir 9% jeb 600 miljoni eiro. (..) Aizņēmumu limits nav palielināts vismaz pēdējos piecus gadus, un te ir būtiski realizēt Eiropas Savienības projektus. Mēs zinām sarunu par brīvpusdienām. Jautājums par bērnudārzu pedagogu darba samaksas pakāpenisku finansēšanu no valsts budžeta vidējā termiņā, protams, ceļu jautājums."

    Finanšu ministrs Reirs gan uzskata, ka pašvaldību gaušanās nav īsti vietā, jo tieši reģionu iedzīvotāji varēšot makos sajust vairāk naudas nekā attīstības centros un galvaspilsētā dzīvojošie. "Neapliekamā minimuma noteikšana 300 eiro no nākamā gada un 400 eiro no 2021. gada, minimālās algas palielināšana no 430 līdz 500 eiro no 2021. gada tieši vairāk atstās līdzekļus iedzīvotājiem. (..)"

    Par kopbudžeta sadalījumu un domstarpību un vienošanās protokolu vietvaras un valdības vadība runās LPS domes sēdē pirmdien. Otrdien, 8. oktobrī, protokolu skatīs Ministru kabinets. Reirs piektdien, 4. oktobrī, pieļāva, ka izmaiņas dokumentos ir iespējamas, taču tās nebūšot būtiskas.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti