Mēģinās vēlreiz apstrīdēt Krievijas mandātu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Deviņu valstu grupa plāno novembrī tikties Kijevā. “Mums jāsagatavojas nākamai sesijai, kas ir janvārī. Mēs vēlreiz mēģināsim apstrīdēt Krievijas mandātus,” pastāstīja politiķe.

Vienlaikus Lībiņa-Egnere atzina, ka pašlaik nav vairākuma, lai varētu apturēt Krievijas mandātu. “Bet mums ir jābūt gudriem, skaļi par to jārunā, bet jārunā tā, lai mēs ilgtermiņā sasniegtu rezultātu. (..) Visi zina, ka mēs rīkosimies. Bet mums soļi jāsaskaņo, jo to, ko var viena valsts, tas ir labi, bet to, ko var deviņas valstis kopā, tas ir vēl labāk,” viņa sacīja.

Latvijas delegācijas vadītāja skaidroja, ka lielais mērķis ir panākt, lai Krievija kļūst par tādu EP dalībvalsti, kas pilda statūtus un ir demokrātiska.

Saeima ceturtdien, 3. oktobrī tomēr neskatīja Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu apturēt Latvijas delegācijas dalību EPPA plenārsēdēs līdz šā gada sesijas beigām. NA šo rosinājumu iesniedza pirms divām nedēļām, bet citu deputātu iebildumu dēļ jautājumu līdz šim neskatīja. Taču NA deputāts Rihards Kols atsauca savu parakstu, līdz ar to ierosinājumu Saeima nemaz neskatīja.

 

Līdz šim jau ir aizvadīta daļa no rudens sesijas, kurā Latvija ir solidarizējusies ar Ukrainu, nepiedaloties plenārsēdes galvenajās sēdēs. NA rosinājums ir saistīts ar rezolūciju, ar kuru bez priekšnosacījumiem atjaunotas Krievijas balsstiesības EPPA.

KONTEKSTS:

NA rosināja Latvijas dalību asamblejā apturēt, tomēr jautājums 26. septembrī netika iekļauts Saeimas darba kārtībā. Neraugoties uz Saeimas nepieņemto lēmumu, Latvijas delegācija nepiedalījās EPPA rudens sesijas plenārsēdēs, taču turpināja darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, EPPA jūnijā nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai. Balsstiesības Krievijai tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.

Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā asamblejas sesijā. Septembra sākumā pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas Saeimā pulcējās Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti. Mērķis bija lemt par visu šo valstu turpmāko rīcību saistībā ar Krievijas balsstiesību atjaunošanu asamblejā. Lielbritānijas delegācija uzskatīja, ka boikots nav labākais ierocis. 

Gruzijas, Ukrainas un Latvijas parlamenta pārstāvji bija vienisprātis, ka izstāšanās no asamblejas nebūtu lietderīga un tā būtu bēgšana no problēmas. Tā vietā nepieciešams koordinēt kopīgu nostāju un pieprasīt no Krievijas konkrētu rīcību.