Jelgavas novada pieredze
Tagad, desmit gadu pēc vienota komunālā uzņēmuma izveides, tā vadītāja Alksne filmējas dzīvespriecīgās reklāmās, stāstot, kā izdevies attīstīt uzņēmumu, ieviešot modernas tehnoloģijas gan darba paveikšanā, gan iedzīvotāju apkalpošanā.
Cenrādī kapitālsabiedrības mājaslapā redzams, ka visā lielajā Jelgavas novadā visi tarifi visiem ir vienādi – gan ūdens un kanalizācija, gan zāliena pļaušana, atkritumu izvešana, sniega tīrīšana vai strādnieka algošana.
Līdz reformai katrā pagastā saimniekoja cits uzņēmums, tarifi ar kaimiņu teritoriju varēja atšķirties pat vairākkārt. Kad veidoja jauno kapitālsabiedrību, izaicinājums bija ne tikai vienādot tarifus 13 pagastos, bet, pirmkārt, tos pietuvināt reālajām izmaksām, jo līdz tam pagasti bieži vien dotēja ūdens piegādi un citas lietas.
Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (Zaļo un Zemnieku savienība) uz jautājumu, kā saimniekos tālāk, ja novadu apvienos ar blakus esošo Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu, atbildēja – pēc reformas pašvaldību kapitālsabiedrības varētu palikt, taču, iespējams, pamainītos "darba lauks".
Kad politiskās runas par jaunāko novadu reformu sāka uzņemt apgriezienus, kaimiņos esošie Tērvetes un Jelgavas novadi pēkšņi paziņoja, ka abi gribētu apvienoties paši. Toreiz tika uzsvērts, ka sākt varētu ar tieši saimniecisko funkciju apvienošanu. Vasarā, kad jau bija uzzīmēta jaunā novadu reformas karte, abu novadu nākotne tajā tika parādīta kā apvienojumā ar tuvējām pilsētām: Jelgavas novads – ar Jelgavu, savukārt Tērvetes novads – ar Dobeli. Taču, neraugoties uz to, novadi sākuši sadarbību, Tērvetes mājokļu apsaimniekošanu uzticot Jelgavas novada pašvaldības uzņēmumam. Mērs Caune uzskata – reforma jauno sadarbību ar Tērveti neapturēs.
Tērvetes novada pieredze
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja un Caunes politiski sabiedrotā Dace Reinika (Zaļo un Zemnieku savienība) ar reformas plānu ir samiernieciskāka, atzīstot – likumā minēto vismaz 4000 iedzīvotāju novadā nav, nav arī ciemata ar vismaz 2000 cilvēku. Tāpēc Tērvete ir gatava iekļauties kādreizējā Dobeles rajona teritorijā.
Vai ir jau pētīts, kas nākotnē varētu mainīties iedzīvotājiem un kā pēc apvienošanās varētu ietaupīt? "Mums ir tikai bažas par to, lai mums nekļūst sliktāk. Jo mēs esam pierobežas novads, mums ir Augstkalnes un Bukaišu pagasti, kas atrodas pie pašas Lietuvas robežas. Protams, ka pastāv bažas, lai šie pagasti netiktu aizmirsti un nepaliktu kaut kādā desmitajā plānā," saka Reinika.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ mājokļu apsaimniekošanā lēmuši sadarboties ar blakus esošo Jelgavas novadu, Tērvetes vadītāja Reinika, iespējams, izskaidro arī vienu no reformas mērķiem – lielākā teritorijā iespējams saimniekot efektīvāk.
"(..) Konsultējāmies par iespēju izveidot savu SIA [sabiedrību ar ierobežotu atbildību], bet mēs saprotam, ka mūsu novads ir mazs un mūsu SIA pastāvēšana uz tiem apjomiem, kādi ir nepieciešami mājokļu apsaimniekošanai, būtu apdraudēta pirmajā mēnesī. Līdz ar to mums bija jāmeklē mājokļa apsaimniekotājs. Mājokļu apsaimniekošanai īsti nav nekāda sakara ar reformu, jo mājokļa apsaimniekotājs var būt jebkura biedrība, jebkura juridiska persona, kas profesionāli ar to nodarbojas," klāsta Reinika.
Viņa norāda, ka Tērvetes novada pašvaldības apsaimniekotās mājas no šā gada 1. novembra nodotas kapitālsabiedrības "Jelgavas novada KU" pārziņā. "Par citiem pakalpojumiem mēs neesam diskutējuši," piebilst Reinika.
Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (Zaļo un Zemnieku savienība) nešaubās, ka, paplašinot novada teritoriju, viņa pašvaldības uzņēmumiem jāpārņem darbs arī jauniegūtajās vietās.
Būs vienota metodika
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") ir pārliecināts, ka līdz ar plašāku novadu izveidi ir reorganizējamas vai apvienojamas arī pašvaldību kapitālsabiedrības.
"Mēs gatavojam metodiku, kā jaunajai pašvaldībai sagatavoties, tai skaitā viena no tām sadaļām metodikā būs par to, kā sagatavot darbu ar pašvaldību kapitālsabiedrībām," klāstīja Pūce.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas trešdien, 6. novembrī, vakarā vērsās pie likumdevēja ar aicinājumu šodien nesākt darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma un atdot to pārstrādāšanai, ir pārliecināta, ka pašvaldību kapitālsabiedrības strādā labi.
"Manuprāt, arī šeit vairums pašvaldību attiecībā uz kapitālsabiedrībām strādā kā rūpīgs un gādīgs saimnieks," uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
LPS uzskata, ka teritoriālās reformas izstrāde ir jāpārņem premjeram, tāpēc pirms reorganizācijas par pārmaiņām pašvaldību uzņēmumos esot pāragri runāt.
