Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Liepāju, Rēzekni, Daugavpili ar novadiem neapvienos

Novadu reforma: Liepāja, Rēzekne un Daugavpils tomēr saglabās pilsētas statusu

Latvijā, visticamāk, būs 39, nevis 36 pašvaldības. Koalīcijas partijas vienojušās saglabāt atsevišķu statusu Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes pilsētām. Līdz ar to rosināts izveidot jaunu Lejaskurzemes novadu, kurā būs apvienoti astoņi Liepājas pilsētai piegulošie novadi.

Dienu pirms jaunā "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projekta skatīšanas Ministru kabineta sēdē valdību veidojošās partijas sadarbības sanāksmē pirmdien pēcpusdienā vairākas stundas apsprieda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto teritoriālās reformas plānu.

Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” pēdējā mirklī pirmdien piekritis ierosinājumam Liepāju, Daugavpili un Rēzekni tomēr atdalīt no apkārtējiem novadiem un ļaut palikt tām par republikas nozīmes pilsētām.

Otrdien likumprojektu, kurā iekļautas jaunās pašvaldību robežas, apstiprinās valdība.

Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes pilsētu pašvaldībās neiekļaut lauku teritorijas mudināja “KPV LV” un Nacionālā apvienība, jo tā vēlas pašas pašvaldības.

“Lielākais ieguvums būs, ka tiks mazināti iedzīvotāju pārstāvniecības riski. Uz Liepājas piemēru skatoties, Liepāja ir ļoti liela pilsēta pret pārējo lauku teritoriju. Ar iedzīvotāju skaitu viņa varētu nomākt visu pārējo teritoriju, un lauku teritorijai būtu daudz mazākas ietekmes iespējas,” norādīja Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība)  

Pūce atzina, ka  sākotnējais ministrijas piedāvājums bija skaidrāks, “bet šis modelis, par kuru esam vienojušies, ir iespējams”, tas izpilda pašvaldību funkciju nodrošināšanu un pakalpojumu pieejamību, “tāpēc esam gatavi to atbalstīt”.

Pūce norādīja, ka, piemēram, Ventspils un Ventspils novada vēlmi par arī turpmāku dzīvošanu šķirti nevar izpildīt, jo pašvaldībās atsevišķi nebūtu pietiekams iedzīvotāju skaits, kādu likumprojekts paredz pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Ministrs uzsvēra, ka izstrādātais reformas likumprojekts vērsts uz to, lai Latvijas pašvaldības spētu nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem Satversmē un likumos garantēto pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Juris Pūce: Par novadu reformas piedāvājumuEdgars Kupčs

    Vienlaikus ministrs atzina, ka vēl ir iespējamas izmaiņas gan iezīmēto novadu robežās, gan plašākā kontekstā.

    Pēc tam, kad administratīvo reformu būs atbalstīju valdība, likumprojektu skatīs Saeimas deputāti.

    Partijas neizslēdz, ka iecerētās novadu robežas parlamentārieši vēl varētu grozīt.

    Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdis Jānis Bordāns bija gandarīts par atbalstu otrā līmeņa pašvaldību veidošanai.

    “Mēs skatāmies ne tikai ekonomiski, bet arī kultūrģeogrāfiski un zināmā mērā no vēsturiskās pieredzes, un varbūt arī par to ir kādreiz vērts samaksāt, lai cilvēki justos labāk. Un no šī aspekta mēs attīstām visus vēsturiskos novadus un arī Rīgu kā atsevišķu reģionu un kopīgi plānojam viena novada attīstību tālāk, proti, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali, Latgali, veidojam kādas nosacīti otrā līmeņa pašvaldības vai reāli otrā līmeņa pašvaldības,” pastāstīja Bordāns.

    Jānis Bordāns: Par 2.līmeņa pašvaldībām Edgars Kupčs

      “Visdrīzāk, tās nebūtu vēlētas, bet būtu uz plānošanas reģioniem balstītas, teiksim, citāda veida pašvaldības, kuru lielā mērā ietekmē arī valdības darbs, un mēs varētu palīdzēt vēlētajām pašvaldībām domāt par visa reģiona attīstību, teiksim, Vidzemes attīstību kopumā,” skaidroja Bordāns.

      Liela daļa pašvaldību reformu neatbalsta. Latvijas Pašvaldību savienība jau prasījusi ministra Pūces demisiju. Vēl vairākas pašvaldības gatavojas pret reformu vērsties Satversmes tiesā tāpēc, ka to viedoklis neesot ņemts vērā. Ministri gan uzsver, ka novadu robežas vēl varēs koriģēt Saeimas deputāti.

      “Strīdīgais jautājums par Ziemeļvidzemes pašvaldībām, kas ir Smiltene, Valka, Rūjiena, Naukšēni, tur varētu šīs robežas būt savādākas. Mēs redzam, ka varētu veidot lielāku Valmieras novadu. Neviens nenoliedz, ka šīs diskusijas vēl pastāvēs,” atzina Bordāns.

      Pūce savukārt piebilda, ka “nevienu brīdi šajā reformas norises procesā neesmu teicis, ka kāds piedāvājums no manas vai valdības puses būtu galīgs vai nemaināms. Protams, ka Saeimas procesā ir iespējamas izmaiņas.”

      KONTEKSTS:

      Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

      Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Tomēr VARAM izvēlējās izveidot jaunu Ulbrokas novadu. Tādējādi reformā bija piedāvāts veidot 36 novadus. 

      Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām sākotnēji bija plānots atstāt tikai Rīgu un Jūrmalu. Šādas ieceres ir VARAM izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

      Saeimas lēmums par reformas turpināšanu paredz līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Saistītie raksti
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti