ĪSUMĀ:
- Remontēt Vanšu tiltu Ušakovs solīja pirms pieciem gadiem.
- Tas aizvien nav izdarīts.
- Tagad bažās par tilta margu defektiem pie tām uzstādītas drošības barjeras.
- Plāno veikt jaunu ekspertīzi tiltam, lai varētu sākt remonta projektēšanu.
- “Pilsēta cilvēkiem” mudina pilnīgi citādi organizējot satiksmi uz tilta.
Nu jau kopš septembra otras puses drošības nolūkos abās pusēs gar Vanšu tilta margām Rīgā visā tā garumā ir drošības barjeras. Tās uzliktas, jo atklājies, ka stipri ir korodējis margu stiprinājums pie betona plāksnēm.
Taču tilts arvien esot drošs, pauž Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante. “Ņemot vērā masu pasākumus, kas tūlīt jau – novembrī – notiks,
pie dažādām vibrācijām var rasties kaut kādi defekti margām.
Kā rezultātā mēs jau laikus uzstādījām drošības barjeras. Šobrīd nekādi būtiski uzlabojumi tiltam nav plānoti,” pastāstīja Dimante.
Iepriekšējā Rīgas vadība Vanšu tilta atjaunošanu solīja jau pirms pieciem gadiem, pavasarī izpētīja žurnālistikas centrs “Re:Baltica”. Divus gadus vēlāk tilta remontam ieplānoja 14 miljonus eiro, bet darbi netika sākti. 2018. gada martā no tilta kāpņu margām nokrita betona gabali, un tad Ušakovs solīja “pilnvērtīgu rekonstrukciju” rudenī. Taču arī tad nekas nesākās.
Par Ušakova pēcteci Rīgas domē uzskatāmā “Saskaņas” frakcijas līdere un pašreizējā vicemēre Anna Vladova, kas atbildīga par transporta un satiksmes lietām, tagad, piecus gadus vēlāk, apgalvo – drīzumā Vanšu tiltam veiks ekspertīzi, lai saprastu, vai un cik būtiski tas vispār ir jāatjauno. “Bet mums ir ekspertīzes rezultāti iepriekš, ka tur viss ir droši. Tagad mēs pasūtām vēl vienu ekspertīzi, lai saprastu, ko darīt tālāk – kā projektēt un kad sākt projektēšanu,” stāsta Vladova.
Vanšu tilts pašlaik izskatās visai bēdīgi, vērtē apvienības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs. Sevišķi neiepriecinoša situācija ir no gājēju un riteņbraucēju skatupunkta, jo jau tā šaurās ietves ir norobežotas ar drošības barjerām. Jonovs gan domā, ka tilta projekta iekavēšanās var nākt par labu, ja nākamie darbu pasūtītāji rīkosies gudrāk.
“Tilts tika būvēts ar domu, ka Valdemāra ielā jauks nost mājas un būvēs maģistrāli cauri pilsētai. Un ko tik vēl visu nedarīs. Bet, protams, ir skaidrs, ka to nekad nedarīs. Līdz ar to jādomā, kā tilts pieslēdzas pilsētai, varbūt pilnīgi citādi organizējot satiksmi. Jānodrošina sabiedriskā transporta prioritāte, jānodrošina velo un pārējiem mazajiem braucamrīkiem atsevišķa telpa no gājējiem un pārējā transporta,” skaidro Jonovs.
Vienlaikus apvienības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs norāda, ka brūkošu tiltu Rīgā ir daudz un ar katru gadu kļūst arvien vairāk, tādēļ jau visdrīzākajā nākotnē tā kļūs par nopietnu galvaspilsētas problēmu.
