Dienas ziņas

V. Zelenskim – plaša preses konference

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Inčukalna gudrona dīķu sanācija norit pēc grafika

Vides dienests: Gudrona dīķu tīrīšana notiek termiņos un bez aizķeršanās

Nepilnu pusotru gadu pirms paredzamā darbu noslēguma Latvijā piesārņotākās vietas – Inčukalna gudrona dīķu - sanācijas darbu veicēja pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" nepilnu 30 miljonu eiro līgumā esot paveicis divas trešdaļas darba. Valsts vides dienestam (VVD) pret pilnsabiedrības darbu iebildumu nav. VVD ceturtdien informēja par paveiktajiem un vēl atlikušajiem darbiem dienvidu un ziemeļu dīķī.

Pēc divām trešdaļām padarīta darba valsts ir droša, ka gudrona dīķu sanācijas projekts šoreiz kļūs par piemēru citiemEdgars Kupčs

    Ceturtdien, 10.oktobrī, kad valsts amatpersonas un uzņēmēji izrādīja dīķus, kur paveikti 70% attīrīšanas darbu, varēja dzirdēt lielākoties patosa pilnas runas.

    No dienvidu dīķa izsmeltas vairāk nekā 22 500 tonnas gudrona. No dīķa izraktais gudrons vispirms tiek neitralizēts, bet pēc tam papildināts ar skaidām un šķeldu  kļūst par sekundāro kurināmo. Darbi pēc grafika turpinās arī  ziemeļu dīķī, kur jau uzsākta rekultivācijas slāņu sagatavošana un izbūvēta pazemes ūdeņu attīrīšanas sistēma.

    “Lielākā daļa šobrīd ir sadedzināts un utilizēts. Mēs esam pozitīvā starpposma brīdī. Un jāsaka – šis ir brīdis, kad ir iespējams šeit redzēt sērskābo gudronu. Ilgi tā vairs nebūs. Un par to mums visiem jābūt lielam priekam. Vismaz man personiski par to ir ļoti liels prieks, ka šis projekts iet atbilstoši plānotajam. Mēs virzāmies uz priekšu, lai likvidētu šo rētu Latvijas zemē, kas vēsturiski ir atstāta,” sacīja vides ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”.

    Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga izteicās, ka projekts ir sarežģīts, taču darbi noris pēc plāna. Tas ir būtiski, lai ne tikai attīrītu divarpus hektārus piesārņotās grunts, bet arī apturētu notekūdeņu iespējamo nonākšanu Gaujā.

    “Šai vajadzētu kalpot kā ļoti dārgai mācībai

    VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-AnsbergaEdgars Kupčs

      gan uzņēmējiem, kas nodarbojas ar piesārņojošām darbībām, par to, kas notiek, kāda cena ir jāmaksā, ja mēs savus ražošanas atlikumus jeb atkritumus apsaimniekojam ne tā, kā tas būtu vēlams pret vidi. Un arī mācība Valsts vides dienestam. Es gribētu teikt par tiem, kuriem šobrīd izsniedzam atļaujas, uzraugām un kontrolējam, kas notiek tad, ja mēs neesam pietiekoši atbildīgi, pietiekoši prasīgi, pietiekoši uzmanīgi. Projekts šobrīd rit veiksmīgi, bet tas ir Latvijai ļoti sarežģīts projekts gan Valsts vides dienestam, gan arī uzraugošajām institūcijām. Kopumā tie ir 2,5 hektāri attīrītas teritorijas. Un kopumā tie būs ap 7,5 hektāriem, kas būs saimnieciskajā darbībā un apritē izmantojami," stāstīja Baklāne-Ansberga.

      Šajā projektā no teju 30 miljonu eiro izmaksām 85% sedz Eiropas Savienība, un tēriņu efektivitāti uzrauga Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Tās direktores vietnieks Mārtiņš Brencis neslēpj – gudrona smelšana ir vienīgais lielais projekts, kas vispār tiek īstenots: “Skanstes tramvajs ir beidzies neuzsākoties. Elektrifikācijas līgums ir noslēgts tikai vakar. Stradiņa slimnīcas projekts noslēgts tikai janvārī. Šis ir vienīgais lielais projekts, kas ir aktīvā ieviešanas fāzē.”

      Pašlaik līdz ar gudrona smelšanu un sadedzināšanu ir iztērēti 13 miljoni eiro.

      Mārtiņš Brencis slavē projekta iekļaušanos termiņos un ir visai drošs, ka uzņēmēji vairāk par nolīgto neprasīs.

      Atšķirībā no amatpersonām darbu veicēji uzskaitīja arī projekta problemātiku.

      Piemēram, izaicinājums bijis izsmelto gudronu pielāgot sadedzināšanai Brocēnos,

      kur kādreizējās kompānijas “Cemex” vietā nu saimnieko vāciešu “Schwenk”. "Sagatavots pēc mūsu receptes, tāds kā mums tas ir vajadzīgs. Atbilstoši mūsu kvalitātes prasībām. Tālāk tas tiek izmantots kā kurināmais cementa ražošanā, un tālāk drošā veidā tiek iestrādāts būvmateriālos. Līdz šim brīdim esam pieņēmuši kopā 25 000 tonnas šī materiāla. Sadedzinājuši esam 16 000 tonnas," pastāstīja “Schwenk” vides projektu daļas vadītāja Santa Kļava.

      Otra problēma bijis lielais izmešu daudzums, kā dēļ nācies palielināt gaisa attīrīšanas jaudas. “Kad mēs sākām intensīvi strādāt, tad mēs arī uzlabojām iekārtas samalšanai, uzlikām lielāku gaisa attīrīšanas jaudu. Kopš tā laika faktiski arī viss tas process nemainīgi iet. Palicis ir apmēram 5000 kubikmetri šeit ko rakt. Bet es domāju, ka mēs kaut kur februārī pabeigsim šo gudrona rakšanu un neitralizāciju,” sacīja ''Inčukalna eko'' projektu vadītājs Māris Kalniņš.

      “No būtiskajiem jautājumiem, ko risināt uz priekšu, ir laukuma demontāža. Bez tā nav iespējams izveidot pārklājumu līdzīgi kā ziemeļdīķī. Manā skatījumā tas ir lielākais risks termiņu ievērošanai,” atklāja uzņēmuma “BAO” vadītājs Māris Kalniņš.

      Nekādu iebilžu ceturtdienas vizītē Inčukalnā nebija arī vides aizsardzību biedrību pārstāvjiem.

      Projekta otro posmu, kurš izmaksās ap 30 miljoniem eiro, plānots pabeigt 2021.gadā, bet pilna pārliecība, ka vide ir tīra, būšot vēl pēc diviem gadiem.

      KONTEKSTS:

      Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem tīriem bija jābūt jau pirms trim gadiem, taču kompānija “Skonto būve” sastrīdējās ar Valsts vides dienestu, prasot vairāk nekā septiņus miljonus eiro virs nolīgtās summas. Savukārt valsts no “Skonto būves” grib 13 miljonus eiro par nepadarītiem darbiem.

      Kamēr notiek tiesvedība, kopš pērnā pavasara pie gudrona smelšanas ķēries cits uzņēmums – pilnsabiedrība “Inčukalns Eko”. To veido trīs vietējās kompānijas: “BAO”, “VentEko” un “Eko osta”. Kā rāda “Lursoft” dati, Inčukalna gudrons pilnsabiedrībai pērn ļāvis apgrozīt 7,6 miljonus eiro, peļņā paturot 234 tūkstošus.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti