Jūrmalas dome grib izsolīt Raiņa un Aspazijas «pirmo mīlas namiņu»

Opozīcijas pēkšņi celtu iebilžu dēļ Jūrmalas dome no pēdējās sēdes darba kārtības izņēma lēmumprojektu, kas paredzēja izsolē pārdot kādu īpašumu, kur netālu no liedaga nelielā namiņā četras vasaras aizvadījis dzejnieks Rainis. Šajā vasarnīcā esot aizvadīta Raiņa un Aspazijas pirmā mīlestības vasara un romantiskākie dzīves mirkļi. Tieši vietas romantizēšana vēl pirms pāris gadiem bija trumpis, ko pašvaldība izmantoja tūristu piesaistei, solot namiņu atjaunot. Taču nu dome izšķīrusies to pārdot izsolē, turklāt par apšaubāmu sākuma cenu.

Jūrmalas dome grib izsolīt Raiņa un Aspazijas «pirmās mīlas namiņu»Edgars Kupčs

    Kad Jūrmalas pašvaldība septembrī sauca ciemos uz Dzejas dienām, tā vairākkārt uzsvēra – esiet aicināti Raiņa un Aspazijas pilsētā! Domei ir taisnība, jo bez leģendārajām Raiņa priedēm dzejnieka atpūtas vietā, kam viņš veltīja dzejoli "Lauztās priedes", kūrortpilsētā ir arī divi šiem dzejniekiem veltīti un nesen atjaunoti muzeji: Raiņa un Aspazijas vasarnīca un Aspazijas māja. Domei pieder tikai Aspazijai veltītais muzejs.

    Latvijas Radio pavasarī vēstīja par privātīpašumu, kura saimnieki iekārtojuši Rainim un Aspazijai veltītu ekspozīciju.

    Tikmēr postā turpina iet kāds necils namiņš netālu no liedaga blakus Jaundubultiem esošajos Pumpuros. Tā ir nolupusi gaiši zaļi krāsota koka vasarnīca, kuras 41 kvadrātmetrā ir trīs istabiņas, veranda, tualete un virtuve. Ap sen pamesto ēku ir tūkstoš kvadrātmetru zemes, pašvaldības nolaisto īpašumu ieskauj sakārtoti un lepni savrupnami. Raiņa un Aspazijas Majoru vasarnīcas speciālisti izpētījuši, ka mazajā namiņā Pumpuros tolaik 29 gadus vecais Rainis ar Aspaziju aizvadījuši pirmos četrus mīlestības gadus jeb romantiskākos dzīves mirkļus. Tika vēstīts, ka Jūrmalas dome plāno paredzēt naudu vasarnīcas saglabāšanai un rast tai radošu izmantojumu.

    "Tajā ir jāiegulda ievērojami naudas līdzekļi. Tas ir viens. Otra lieta, ka īsti nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai šis īpašums, turklāt tā ir daļa arīdzan no kopīpašuma. Līdz ar to apsaimniekošana turpmāk varētu būt sarežģīta," tagad saka Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

    "No kultūras viedokļa pašvaldībā ir gana daudz Raiņa un Aspazijas vietu, atjaunotu vietu.

    Viens no tiem ir valsts muzejs, Raiņa un Aspazijas vasarnīca, kas nesen atjaunots. Tad ir arī pašvaldības objekts Aspazijas māja, un šogad arī ir lielisks privātas iniciatīvas piemērs - ir atjaunota tā saucamā Raiņa sēta, ko atjauno jūrmalnieki, privātīpašnieki, kur arī Rainis ir dzīvojis. Jā, sākotnēji tika domātas ieceres pirms daudziem gadiem, ko tur varētu ierīkot, bet, jāteic, ka ir gana daudz šādu telpu, kur radošajiem pulcēties ērtāk arī lielākās telpās, jo šis namiņš ir mazs. Tur sapulcēties kādi dzejnieki nemaz īsti nevarētu," stāsta Leite.

    Ar tādiem argumentiem Jūrmalas dome diezgan lielā tempā ir izšķīrusies necilo vasarnīcu netālu no jūras pārdot izsolē. Pašvaldības dokumentu aprite rāda, ka aizvadītajā vasarā domes nolīgta kompānija "Vindeks" īpašuma tirgus cenu novērtējusi ar 30 tūkstošiem eiro. Izsoles sākuma cenai to piedāvā ar atlikušo bilances vērtību – nepilniem 39 tūkstošiem eiro jeb par 38 eiro kvadrātmetrā, ja pieņemtu, ka nolaistajai koka vasarnīcai naudas izteiksmē vērtības nav nekādas.

    Tālākais ceļš uz izsoli jau bijis visai straujš – 10. septembrī ieceri namiņu atsavināt vienbalsīgi atbalstīja domes Pilsētsaimniecības komiteja, vienlaicīgi noraidot ideju ēku sakārtot. Mantas novēršanas komisijas sēdes protokols, kas datēts ar 11. septembri, parāda, ka nama atjaunošana izmaksātu 70 tūkstošus eiro. Pašvaldība izspriedusi, ka tādu naudu ieguldīt Raiņa namiņa remontos būtu nesamērīgi. Tādēļ dome sēdē septembra beigās grasījās lemt par īpašuma izsolīšanu.

    "Pirms domes sēdes deputāti nolēma vēl izdiskutēt šo jautājumu, izskatīt jautājumu vēlreiz Kultūras komitejā, lai nav nekādas domstarpības, lai gan vienā komitejā šis jautājums jau tika skatīts par to, ka līdzekļu ieguldīšana tur nebūtu lietderīga, tomēr tika izlemts, ņemot vērā diskusijas, ka izskatīs vēlreiz arī Kultūras komitejā," skaidro Leite.

    Galvenais iebilžu cēlājs ir Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms no "Tev, Jūrmalai!" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta. Viņš ir arī Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs.

    "Kārtējais objekts, ar kuru mums vajadzētu lepoties. Faktiski viņš tiek nolemts iznīcībai, jo

    ir pilnīgi skaidrs, ka bez jebkādiem nosacījumiem, bez jebkāda statusa, pārdodot izsolē, īpašnieks viņu nojauks un uzcels kaut ko atbilstoši tai teritorijai, kas tur ir.

    Šajā gadījumā nav runa par to, ko uzcels, bet par to, ka tā ir viena no vērtībām, kuru mums vajadzētu saglabāt. Īpatnēji tas, ka vēl nesen šis objekts bija iekļauts dažādās ekskursijās pa Jūrmalu. Un, ja Jūrmala tiešām sevi grib dēvēt par Raiņa un Aspazijas pilsētu, mans viedoklis ir, ka būtu jārīkojas, lai piešķirtu vēstures pieminekļa statusu," stāsta Kronblūms.

    Tāpēc viņš ir uzrakstījis iesniegumu Jūrmalas mēram "zaļzemniekam" Gatim Truksnim, lūdzot neatsavināt šo īpašumu, bet tā vietā nekavējoties veikt pasākumus, lai pārtrauktu ēkas pasliktināšanos.

    "Namiņš varētu būt par vietu dažādiem radošiem cilvēkiem vasarā un tā tālāk, tai pašā laikā saglabājot šo savu statusu - ekskursiju objekts un tā tālāk. Un šī attieksme pret šīm lietām, par kurām mums būtu jācīnās, jālepojas, un to, ko neviena cita pilsēta nevar iegūt... Es jau redzu daudz kur. Vēl atmiņā, teiksim, tas skaistais ''Korso'' uz Jomas ielas stūra, ko nojauca. Faktiski nebija nekāda pamatojuma, nekādu dokumentu par slikto stāvokli. Majoru muiža jau desmitiem gadu ir ZZS programmā, ka atjaunosim. Tikai meklē iemeslu, veidu, kā tikt vaļā, kaut gan tur varētu pašvaldības funkcijas izveidot un arī radošās. Nepārtraukti viss tiek pārdots, nešķirojot," stāsta Kronblūms.

    Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis AsarisJānis Ramāns

      Viedoklim par būves saglabāšanu piekrīt arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, norādot, ka pret to vajadzētu attiekties kā pret kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu būvi.

      “Jūrmalā zināmā mērā problēma ir tāda, ka kultūrvēsturiskais mantojums ir tik bagāts un valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 500 kultūras pieminekļi. Tas ir zināms apgrūtinājums. Tajā pašā laikā mums jāatceras – tas ir mūsu mantojums, mūsu pievienotā vērtība,” komentēja Asaris.

      Viņš mudināja Jūrmalā pastiprināt pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas darbu.

      Steigšanos ar vērtīgu un vēsturisku īpašumu pārdošanu Jūrmalas dome noliedz. Īpašumu pārvaldes Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Sandra Brauere skaidro, ka īpašumu izsolēs dome ik gadu iegūst ap vienu miljonu eiro. Lielākoties tiek atsavināti dzīvokļi, kuros mītošie tos savulaik nav privatizējuši. Šogad nav izsolīts neviens brīvs zemesgabals, apgalvo Brauere. Arī īpašumi ar kultūras vai vēstures nozīmi neesot pārdoti.

      "Tie, kas ir pašvaldības nekustamie īpašumi, kas sastāv gan no ēkas, gan zemes, arī tiek atsavināti maz. Šogad šādu īpašumu nav bijis. Pagājušā gadā bija viens īpašums. 2018. gadā ir vairāk pārdoti tādi īpašumi, kas līdz šim bija izmantoti kā vasarnīcas. Šīs ēkas nebija pielāgotas dzīvošanai ziemas apstākļos, un līdz ar to nekādu no pašvaldības funkcijām esošajās ēkās veikt nevarējām," stāsta Brauere.

      Raiņa vasaras nama nodošana izsolei raisa bažas ne tikai par kultūrvēsturiskas vērtības pazaudēšanas iespēju. Izskatot interneta sludinājumus ar Jūrmalā netālu no liedaga pārdošanā izliktiem īpašumiem, Latvijas Radio neizdevās Pumpuru tuvumā atrast piedāvājumu par 40 eiro kvadrātmetrā, ko kā sākuma cenu prasījusi Jūrmalas dome. Lielākoties kvadrātmetra cena ir simt eiro un vairāk.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Kultūrtelpa
      Kultūra
      Jaunākie
      Interesanti