Jelgavas mērs Rāviņš - viens no reģionālās reformas pretiniekiem

Viens no centrālajiem notikumiem šajā gadā neapšaubāmi ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma. Ilgi muļļāta iepriekšējo valdību gaiteņos, līdz ar pašreizējā Ministru kabineta darba sākumu tā uzņēma turbo ātrumu. Spītīgi kritiski pret reformu konsekventi ir Zaļo un Zemnieku savienības politiķi. Tāpēc šajā reizē rubrikā “Cilvēks ziņu virsrakstos” par reformas plāniem Latvijas Radio runāja ar ilggadējo Jelgavas mēru “zaļzemnieku” Andri Rāviņu, kura krēslu nākamajās vēlēšanās varētu aizšūpot tieši reforma.

Valdība vēl nebija nostrādājusi pirmās simt dienas, kad reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” nāca klajā ar piedāvājumu 119 pašvaldību vietā turpmāk veidot Latvijas karti ar 35 vietvarām. Tagad jauno teritoriju likumprojekts nonācis Saeimā, dažām domēm politisku kompromisu ceļā izdevies izrauties no apvienošanas valgiem, bet citas vēl turpina tirgoties.

Jelgavas mērs Rāviņš: Viens no reģionālās reformas pretiniekiemEdgars Kupčs

    Oficiālais teritoriālās reformas statuss patlaban ir tāds, ka Saeima skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

    Tomēr ik palaikam dzirdam par jaunās pašvaldību kartes koriģēšanu – piemēram, nupat koalīcijas partneri panākuši kopēju sapratni, ka Rūjienas un Naukšēnu novadi ir jāpievieno Valmieras novadam, nevis Valkai, kā bija plānots līdz šim.

    "Cilvēks ziņu virsrakstos"

    "Cilvēks ziņu virsrakstos" ir ikgadēja Latvijas Radio stāstu sērija, kas caur cilvēka acīm noraugās uz aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem: 

    Rāviņš uzskata, ka ir svarīgi, lai pilsētas saglabātu savu statusu, lai varētu saglabāt konkurenci ne tikai Latvijas līmenī, bet arī Baltijas un Eiropas līmenī, jo Eiropas pilsētas var izmantot Eiropas Savienības programmu, kas paredzētu tieši pilsētu attīstībai, un šo instrumentu nevarēšot izmantot, ja Jelgava nebūs pilsēta.

    “Zaļzemnieks” Andris Rāviņš Latvijas ceturto lielāko pilsētu Jelgavu vada gandrīz 19 gadu un pamatoti ir uzskatāms par vienu no ilgāk pie varas esošajiem vietvalžiem.

    Viņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības vadībā, un var pieļaut, ka iepriekšējā “zaļzemnieku” vadīšana valdībā Jelgavai ļāva attīstīties ar dabūto valsts un Eiropas Savienības naudu. Tagad Rāviņš risku netikt pie Eiropas naudas nosauc kā pirmo iemeslu, kādēļ viņš ir pret teritoriālo reformu. Tā paredz jaunajā Jelgavas novadā pilsētai pievienot pašreizējo Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu.

    Viņš uzsver, ka ir svarīgi, lai pilsētas saglabātu savu statusu. Uz norādi, ka pēc novadu reformas pilsētas statuss jau nepazudīs, Rāviņš saka: “Nekas jau nav zināms.”

    Tomēr Rāviņa apgalvojumi tikai ļoti daļēji atbilst patiesībai. Taisnība ir faktā, ka līdz šim ar tiešu “zaļzemnieku” lobiju 6% no fondu naudām tiešām bija iezīmēti lielajām jeb republikas nozīmes pilsētām.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Radio norādīja, ka nākamajā plānošanās periodā visas pilsētas paredzēts padarīt vienlīdzīgas, pretendējot uz naudu.

    Tādējādi lielajām pilsētām nebūs privilēģijas vienkārši dabūt daļu atbalsta.

    Savukārt patiesībai neatbilst mēra teiktais, ka līdz ar pilsētas iekļaušanu novadā vairs nebūs pieejama fondu nauda.

    Patlaban topošais Nacionālais attīstības plāns paredz, ka arī turpmāk finansējums plūdīs caur attīstības centriem, un Jelgavas vārds dokumentos redzams kā viens no tiem.

    No sarunas ar Rāviņu izriet, ka Jelgavai gan nav pārāk konkrētu tēriņu plānu.

    Viņš norāda, ka pilsēta zaudētu lielas summas, un šobrīd pašvaldība strādā “pie nākamā plānošanas perioda uzdevumiem un virzības”, naudu varētu atvēlēt degradēto teritoriju sakārtošanai, ieguldījumiem “viedas pilsētas attīstībā”. Jautāts, ko tieši ar to saprot, Rāviņš sacīja, ka tehnoloģijas ienāks dzīvē un tā ir pilsētas drošība un kontrole pār pilsētā notiekošo.  

    Jelgavas pretošanos reformai gan var saprast. Pirmkārt, mērijā jūt aizvainojumu, ka politiskas izšķiršanās dēļ tādām pilsētām kā Rēzeknei, Daugavpilij un Liepājai ir atļauts turpmāk būt savrupām pašvaldībām. Jelgava arī gribētu saimniekot pati par sevi, bet politiķu kabinetos atsaucību nav guvusi.

    Viņš saka, ka šādam lēmumam par Rēzekni, Liepāju, Daugavpili un Jelgavu ir tikai politiskie argumenti, “citu argumentu nav”.

    Jautāts, vai reforma ir arī ZZS pabīdīšana malā, Rāviņš atzīst: “No mana skatu torņa tā izskatās”.

    Tomēr apvienoties gribēšanas nav tikai Jelgavā vien: kopdzīvi ar pilsētu negrib arī pievienojamie Ozolnieku un Jelgavas novadi. To vadītāju mērķis kā sliktākā gadījuma pieņemšana esot panākt abu novadu apvienošanu.

    Te gan laukā spraucas arī Jelgavas pusē aktuālais personāliju jautājums. Visās pašvaldībās tur ir spilgti mēri – ilggadējais Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune, ko “zaļzemnieki” paturējuši savā pulciņā par spīti daudzajiem skandāliem, kā arī Ozolnieku mērs Latvijas Reģionu apvienības politiķis Dainis Liepiņš, kura bagāžā arī netrūkst skandālu.

    Rāviņš gan saka, ka nākamajās pašvaldības vēlēšanas viņš gatavs piedalīties, “ja ļaudis aicinās”, un tad izvēli izdarīs vēlētāji, par personālijām reformas kontekstā viņam bažu nav.

    Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu samazināties no 1614 deputātiem līdz aptuveni 700 domniekiem. Līdz ar to vairāk nekā divas reizes saruks pie varas esošo skaits, un tādējādi varētu gaidīt arī konkurences palielināšanos uz katru deputāta vietu.

    Un daudzās pašvaldībās gribēšana būt pie varas nenozīmē vēlmi pēc papildu algas, kas vietvarās ir no pāris eiro līdz dažiem simtiem mēnesī. Galvenais dzinulis ir iespēja sadalīt pašvaldības budžetu un noteikt, kur ieguldīt Eiropas naudu.

    Sarunā jau pēc ieraksta arī Jelgavas mērs atzina, ka galvenais jelgavnieku zaudējums lielākā novadā būtu tas, ka pilsētai nāktos dalīties ar apkārtējiem novadiem. Jelgavas budžets ir ap 100 miljoniem eiro, bet kopā ar abiem novadiem tā jau būtu ap 160 miljonu eiro saimniecība.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti