Veronikas CV ir diezgan iespaidīgs – viņa strādājusi gan Eiropas Kosmosa aģentūrā, gan kandidējusi kosmosa misijai uz Mēnesi, bet šobrīd strādā Silverstonas sacīkšu trases mediķu komandā. "Tā jau ir ar tiem CV uz papīra – vienmēr tā klausies par sevi un domā, nē, tas jau neesmu es, tā nevar būt. Kaut kā tu dzīvo dzīvi kā normāls cilvēks, bet tad paklausies – jā, kaut kas ir paveikts. Jā, es esmu ārste. Esmu mācījusies Latvijā, pabeigusi Latvijas Universitāti, tad aizbraucu uz Angliju," stāstīja Veronika.
Tur viņa sākotnēji strādāja par ārsti slimnīcā, bet ar laiku viņas interese pagriezās kosmosa un aviācijas virzienā. Veronika nolēma attīstīt savas zināšanas arī šajā jomā, paralēli turpinot ģimenes ārsta rezidentūru.
"Kopā ar to visu man paralēli vēl sanāca padarboties motosportā. Nu un tagad man sanāk, kā saka, tāda portfeļa karjera, kas sastāv no vairākām lietām.
Vienu dienu esmu ģimenes ārste, citu dienu ar aerokosmisko [jomu] darbojos, tad kādu citu dienu esmu motosportā. Nu tāds kokteilis sanāk," atzina Veronika.
Viņa uzsvēra, ka visas pieminētās jomas, kur viņa darbojas, ir apzināta izvēle, jo katra no tēmām Veroniku ļoti interesē. Piemēram, aviācijas nozare viņu savā ziņā saistīja jau studiju laikos Latvijā.
"Man tas viss sākās ar izpletņlēkšanu. Pirmo licenci es dabūju, vēl kad biju studente Latvijā, bet tikai 17 lēcieni man sanāca un tad nauda izbeidzās. Tad es atsāku atkal lēkt, kad pārvācos uz Lielbritāniju. Dabūju britu licenci, un kaut kā man bija tāds periods, kad es biju jauna ārste, strādāju slimnīcā un pa brīvdienām vienmēr devos ar izpletni lēkt. Kaut kā man gribējās tās lietas apvienot. Tad es sāku drusku vēl arī lidot pati kā pilots.
Negribējās visu dzīvi slimnīcā pavadīt, gribējās kaut ko interesantāku," atzina Veronika.
Kādā brīdī viņa guva atziņu – kamēr vēl nav ģimenes un jāatbild tikai par sevi, jācenšas izpētīt iespējas aerokosmosa nozarē. Veronikas pirmās apmācības notika Amerikā – suborbitālajos lidojumos.
"Pēc tam es izlēmu, ka gribētu iet arī maģistrantūrā kosmosa medicīnā šeit, Karaliskajā koledžā Londonā. Pirms tam es vēl paspēju uz trim mēnešiem aizbraukt uz Franciju, uz Starptautisko Kosmosa universitāti Strasbūrā," atminējās Veronika, norādot, ka ņēma papildu maiņas un darbus slimnīcā, lai to varētu apmaksāt.
Jo vairāk viņa darīja un uzņēmās darīt, jo vairāk cilvēku satika, jo vairāk un dziļāk iepazina industriju un karjeras iespējas kosmosa medicīnā.
"Tas iedeva man to fundamentālo virzienu, kā varētu izveidot karjeru no tās intereses, jo tas ir tas grūtākais. Visbiežāk aerokosmosa medicīnā notiek tā, ka cilvēkam ir kāds pamatdarbs, kas "apmaksā" normālo dzīvi, un tad ir tie kosmosa projekti, kas papildus tam ir gandrīz kā hobijs. Man arī principā tā ir kaut kādā ziņā, bet – jo vairāk ar to nodarbojas, jo plašākas iespējas paveras," atzina Veronika.
Savukārt pieteikties Eiropas Kosmosa aģentūras kosmonautu atlasei viņu pamudināja viens no NASA astronautiem, ko viņa satika kādā konferencē par ekstremālo medicīnu Edinburgā. Vienā no astronauta vadītajām lekcijām Veronika nekautrējās uzdot jautājumus un līdz ar to izpelnījās neviltotu interesi, kas noveda pie tālākām sarunām.
"Tas bija 2018. gadā. Tas bija tāds moments… Kad tev NASA astronauts tiešā tekstā pasaka, ka ir jāgatavojas astronautu atlasei, tas man bija tāds [pagrieziena punkts], nu, ja saka – tad vajag," atklāja Veronika.
Kosmonautu atlasei ir vairāki etapi. Pirmajā etapā Veronikas pieteikums lielo konkurenci un atlasi izturēja, tāpēc viņa tika uzaicināta uz tālākiem testiem klātienē. To laikā vairāku dienu garumā tika pārbaudītas viņas angļu valodas, matemātikas, fizikas zināšanas un kognitīvās spējas.
"Tālāk, uz nākamo stadiju, es diemžēl netiku. Šī bija pirmā atlase, kurā varēja kandidēt Latvijas pilsoņi, jo nesen pirms tam Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti. Tātad nākotnē Latvijas pilsoņiem arī būs iespēja startēt atlasēs. Ir gan grūti pateikt, kad nākamā atlase būs," skaidroja Veronika.
Tomēr viņas saikne ar kosmosa jomu nav zudusi – šobrīd Veronika ir Eiropas Kosmosa aģentūras medicīnas padomes biedrs, pārstāvot Latviju. Padomes nolūks ir nodrošināt astronautu un arī citu cilvēku drošību, kas piedalās kosmosa izpētes projektos.
Tieši tāpat, nekautrējoties pacelt roku, lai uzdotu sev interesējošos jautājumus, viņa nokļuva motosportā. Kādā konferencē šādi viņa satika ārstu, kas vada mediķu komandu "Desert Challenge" sacensībās Saūda Arābijā. Pēc četriem mēnešiem viņa attapās helikopterā tuksneša vidū, strādājot šajās sacensībās.
"Tur tiešām bija ļoti pieredzējuši cilvēki, es tur biju viens no jaunākajiem komandas biedriem. Tur bija cilvēki, kas nodrošināja reālo medicīnas palīdzību un drošību, es tur biju vairāk kā pamācīties. Bet pieredze bija vienreizēja," stāstīja Veronika.
Komandā viņa iekļāvās labi, tāpēc Veroniku uzaicināja strādāt arī F-1 trasē Abū Dabī. Šobrīd paralēli darbam ģimenes ārsta praksē viņa strādā F-1 trasē Silverstonā. Viņas uzdevums ir pirmajai novērtēt situāciju, ja uz trases atgadījusies kāda smaga avārija un pilots pats nevar izkļūt no automašīnas vai formulas. Viņa tiek ievesta trasē un ir pirmais mediķis, kas nosaka, kas tiks darīts tālāk.
"Viss sākas ar rokas pacelšanu," secināja Veronika.
