Vides aktīvisti prasa aizliegt lūšu medības; meža dienests varētu piekrist samazināt limitu

Pēdējos gados lūšu medību limita jautājums nonāk arvien karstāku diskusiju krustugunīs, un pirms gaidāmās sezonas vides aktīvisti nāks klajā ar nebijušu prasību – lūšu medības pilnībā aizliegt. Jau pašlaik ir skaidrs, ka Valsts meža dienests, kam ir ekskluzīvas tiesības šo lietu izlemt, tik krasām izmaiņām nepiekritīs. Taču limitu samazināt gan varētu, un arī tas būtu vēsturisks pavērsiens.

Vides aktīvisti prasa aizliegt lūšu medības; meža dienests varētu piekrist samazināt limituEdgars Kupčs

    ĪSUMĀ:

    • Vides aktīvisti prasa aizliegt lūšu medības, jo to daudzums samazinās.
    • Vides aktīvisti arī norāda uz to, ka mednieki neņem pietiekami daudz paraugu, datus arī neizmantojot.
    • Meža dienests varētu piekrist skaitu samazināt.
    • Meža dienestā norāda, ka ieklausīsies zinātniekos.

    Medību sezonā ir atļauts nomedīt 150 lūšus. Vienā pusē ir viedoklis, ka lūsis ir aizsargājams dzīvnieks, ko nedrīkst medīt Lietuvā un nu jau vairākus gadus arī Igaunijā.

    Tikmēr Latvijas mednieki apgalvo, ka pēc lūšu trofejām nemaz tik kāri nav, šauj tikai nejaušas sastapšanās reizēs, bet stingrāki ierobežojumi aktivizēšot malumedniekus.

    Aizvadītajā medību sezonā no pagājušā gada decembra sākuma līdz šā gada marta beigām Latvijā legāli tika nomedīti 145 lūši.

    Vidējo nošauto lūsi apraksta mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, ko valsts ir nolīgusi īstenot lūšu populācijas monitoringu:

    "Apmēram līdz trīs gadu vecumam gan tēviņš, gan mātīte vienādā skaitā. Un vismaz puse no nomedītajiem lūšiem ir jaunāki par gadu. Tas parāda, ka populācijā ir gan zaudējumi, gan pieaugumi. Viņi veiksmīgi atražo savus zaudējumus, tāpēc ka nav problēmu ar barošanos vai, teiksim, partnera atrašanu, midzeņa vietas atrašanu. 

    Lūši veiksmīgi atražojas. Bet savos zinātniskajos pētījumos esam konstatējuši, ka lūšu populācija vairs nav savā apogejā - vislabākajā situācijā, un šobrīd populācija ir nedaudz samazinājusies, bet joprojām tālu no apdraudējuma."

    Tomēr apdraudējumu lūšu nākotnē saskata vides aktīvisti. Ne tikai tāpēc, ka desmit gadus pēc populācijas ziedu laikiem sugas rādītāji zinātnieku pētījumos sāk pasliktināties. Lielākā daļa no vides ministrijas paspārnē izveidotās Vides konsultatīvās padomes organizācijām nosliekušās atbalstīt, ka prasīs pilnīgu lūšu medību aizliegumu, jo Valsts meža dienestam nav ticamu datu par to, cik tad šo dzīvnieku vispār ir.

    Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan skaidro - ja lūšu medības tiktu pārtrauktas, būtu jādomā, kā turpināt populācijas pētījumus, jo pašlaik sugu izzina tikai pēc nošautajiem lūšiem. Taču Latvija tāpat nerīkojoties pēc sugu aizsardzības plāna.

    "Brīžiem ir sajūta, ka mēs esam vienīgie, kam tas plāns vēl interesē, jo tos zinātnieku iegūtos datus šobrīd lāga neizmanto Dabas aizsardzības pārvalde, gatavojot ziņojumu par sugu un biotopu stāvokli Latvijā Eiropas Savienībai; Dabas aizsardzības pārvalde ir izmantojusi Valsts meža dienesta datus, kas rāda it kā reizes trīs lielāku lūšu populāciju nekā "Silavas" zinātnieku aprēķini. Mums joprojām nav īsti skaidrības, kur ir radies tas lielais skaitlis. Meža dienests arī atsaucas reizēm uz plānu, bet tai pašā laikā to neīsteno. Viņi izmanto populācijas lieluma datus, kas ir dabūti no kaut kurienes. Limitu arī nenosaka īsti tā, kā sugas aizsardzības plāns prasītu noteikt. Līdz ar to,

    no vienas puses, gribētos saglabāt iespēju zinātniekiem iegūt pamatotus datus, no otras puses, ja tie dati neinteresē nevienu no tiem, kam vajadzētu pieņemt lēmumus, tad vai ir vērts?" vaicā Ķerus.

    Lūšu nošaujamā limita noteicējam Valsts meža dienestam lēmumu pieņemt nebūs viegli, jo vienā pusē ir zvēru aizstāvji, bet tikpat jaudīgs vai pat spēcīgāks ir arī mednieku organizāciju lobijs. Dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis sola, ka šoreiz vairāk ieklausīsies zinātnieku domās.

    "Svarīgākais te ir tieši šo speciālā monitoringa veicēju "Silavas" viedoklis attiecībā par pieļaujamo apjomu," norāda Lūsis. Viņš apliecina, ka abām iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretējas intereses, bet, pēc Lūša domām, patiesība ir pa vidu.

    Zinātnieki monitoringa starpziņojumā ir vērsuši uzmanību uz sugas stāvokļa pasliktināšanos, un meža dienests grib zināt, kādi ir pētnieku argumenti. Turklāt līdz ar zinātnieku bažu izskanēšanu dienests nāk ar paziņojumu, ka lūši vispār tiek pētīti nepienācīgi.

    "Ja pagājušajā gadā no 145 nomedītajiem lūšiem tikai 80 paraugi ievākti un izpētīti, mūsu skatījumā tas ir daudz par maz, lai izdarītu tādus secinājumus. Līdz ar to jebkurā gadījumā lēmums būs arī par to, ka jānodrošina informācija par katru nomedīto indivīdu. Simtprocentīgi visi, kas būs atļauti [nomedīt], būs arī jāizpēta zinātniekiem, lai iegūtu pilnīgāku ainu," norāda Ķerus.

    Apspriede par pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu notiks trešdienas pēcpusdienā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti