ĪSUMĀ:
- Pēc vicemēra Baraņņika gāšanas domes koalīcija strādā mazākumā.
- Opozīcija savākusi parakstus, lai lemtu par mēra Burova atcelšanu no amata.
- Ja Rīgā neizdosies atrisināt vadības krīzi, varētu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
- Burovs: Pie krēsla neturos, bet esmu gatavs strādāt.
- Burovs turpina sarunas par koalīcijas izveidi, varētu piesaistīt bloku “Rīgai”.
- Jāvārdu koalīcijai bloks “Rīgai” vēl nav gatavs pateikt.
- Līdzšinējā “klasiskā opozīcija” uzstāj, ka ārkārtas vēlēšanas ir vienīgā izeja.
Pēc ilgākiem centieniem vasaras beigās nodibinātās trīs partiju koalīcijas mūžs Rīgas domē nebija ilgs - pēkšņu “Saskaņas” iebilžu dēļ pirms nedēļas domes vairākums gāza tā sauktās neatkarīgo četru deputātu frakcijas vicemēru Vadimu Baraņņiku, kā dēļ ar 28 deputātu vietām palikusī “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija nu strādā mazākumā.
Opozīcija savukārt savākusi parakstus, lai sasauktu ārkārtas sēdi arī mēra Burova atbrīvošanai.
Ja Rīgas domē neizdosies ieviest politisko stabilitāti, komplektā ar saimnieciskajām nebūšanām atkritumu nozarē tas var nozīmēt šā sasaukuma galu un pirmstermiņa vēlēšanas.
Pats Burovs gan nav tik pesimistisks, atzīstot, ka varbūt būs brīdis, kad viņš pats varētu uzskatīt, ka nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, bet tas nav tagad.
“Tas nav šodien, lai nedomā, ka mēs pacēlām rokas, man darba grafiks ir sagatavots dažiem mēnešiem uz priekšu. Ko jūs domājiet, ka es jau tagad sākšu pakot čemodānus? Es nebaidos, es neturos pie tā krēsla, bet tajā pašā laikā šeit vajadzētu strādāt, es risinu jautājumus,” sacīja Burovs.
Tomēr Burovs ne tikai risina tādus saimnieciskus jautājumus kā nelegālā cigarešu tirdzniecība Centrāltirgū un atkritumu apsaimniekošanas krīze galvaspilsētā. Viņš veic arī politiskas pārrunas par jaunu vairākuma koalīciju. To varētu izveidot ar deputātu bloku “Rīgai”, ko nesen nodibināja no opozīcijas partijām aizgājušie vai patriektie deputāti Oskara Putniņa vadībā.
Putniņš atzina, ka Burovs ir atvērts sadarbībai, bet ir vēl jautājumi, “kuros ne līdz galam mums sakrīt viedokļi”, bet jāvārdu koalīcijai bloks vēl nav gatavs pateikt.
Tikmēr klasiskās opozīcijas partijas ir pārliecinātas par ārkārtas vēlēšanām kā vienīgo glābiņu politiskajā krīzē.
“Vienotības” līderis Vilnis Ķirsis norādīja, ka šī dome sevi izsmēlusi, viss brūk, ir finanšu krīze, infrastruktūras krīze, korupcijas krīze, bet esošā koalīcija tikai cīnās par to, kurš būs kurā amatā, šādos apstākļos izeja ir ārkārtas vēlēšanas.
Arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Rīgas domē Jānis Ozols uzstāj uz ārkārtas vēlēšanu vajadzību, bet norāda arī uz iespējamu jaunu koalīciju. Viņš pauda, ka pašlaik dīvainā kārtā “viss atkarīgs no trijiem bēguļiem pie Putniņa”, ja viņiem liksies, ka krēsli silti, viņi, iespējams, nelauzīsies par savu cenu, jautājums - vai kāds viņu gribēs nopirkt, pauda Ozols.
Viņš arī piebilda, ka klasiskajai opozīcijai ir kopīgs redzējums, ar ko varētu nodarboties gadu līdz kārtējām vēlēšanām - ar auditiem, sakārtošanu.
Politiskās situācijas glābiņu, ja pie varas tiktu opozīcija, vairs neredz arī partija “Latvijas attīstībai”. Frakcijas vadītājs Viesturs Zeps norādīja, ka politiskā situācija Rīgas domē ir sarežģīta, mērs mēģina sastiķēt kopā jaunu koalīcija, bet opozīcija iesniedza pieprasījumu par mēra atstādināšanu, kas rada papildu stresu.
Neveiksmes gadījumā, ja neizdosies izveidot koalīciju, mērs Burovs atzina, ka viņš pats izies un pateiks, ka jāsasauc formālas trīs sēdes “un ejam uz ārkārtas vēlēšanām”.
Rīgas domes ārkārtas sēdi, agrākais, varētu sasaukt šoceturtdien, bet netiek izslēgts arī nākamās nedēļas sākums.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.
Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.
Tādējādi domes koalīcija palika mazākumā ar 28 no 60 balsīm.
Tikmēr VARAM paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt.
