Šajā gadā atkritumi un Rīgas dome ir saistāmi visai plašā nozīmē. Un tādēļ šajā reizē stāsts par mēru Burovu, kam ar citu sagādātajām nebūšanām ir jātiek galā.
Oļegs Burovs par politiķi kļuva 2017. gada pašvaldību vēlēšanās pēc tam, kad ar pāris gadu pauzi 16 gadus bija aizvadījis Rīgas domes ierēdņa amatos.
Toreiz Burovs mainīja amatu, bet ne krēslu – no Īpašuma departamenta direktora kļuva par Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāju.
Tad no biroja Vāgnera ielā Vecrīgā uz domes ēku Rātslaukumā bija jādodas pāris reižu mēnesī.
Pēc Burova kļūšanas par deputātu un jau domnieku komitejas vadītāju, viņa birojs palika Vāgnera ielā, un viņš neslēpa, ka arī turpināja strādāt kā departamenta direktors – proti, kārtot saimnieciskas lietas, nevis rīkoties politiski.
“A ko man šeit darīt Rātsnamā? Dzert kafiju, nodarboties ar intrigām? Es negribu iet tādā politiska spēlē,” sacīja Burovs.
Pirms gada viņš kļuva par pilsētas vicemēru. Tajā mirklī Burovs nonāca paša kritizēto Rātsnama intrigu krustugunīs, jo līdz ar korupcijas skandālu “Rīgas satiksmē” jaunu jaudu uzņēma arī opozīcija un politiskās kaujas. Jau paša ievēlēšanas dienā viņš vadīja nākamo domes ārkārtas sēdi.
Tālāk, jau šajā gadā, politiskās pārmaiņas Rīgā gāzās kā lavīna. Jaunās valdības pašvaldību lietu ministrs atstādināja Rīgas mēru Nilu Ušakovu (“Saskaņa”), kas savukārt veiksmīgi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Dienesti kratīja domes iestādes, bet Burovs pildīja mēra pienākumus, mainījās ar uz mirkli par mēru ievēlētu partijas biedru, kā arī briedināja koalīciju ar “Saskaņu”, kas, palikusi bez autoritāra līdera, arī piedzīvoja šķelšanos.
Pie varas gribēja tikt teju katrs, bet 19. augustā mēra krēslā nostiprinājās Burovs.
Viņš atzina, ka 19. augustā domes sēde par viņa ievēlēšanu tika pārcelta uz dažām stundām, lai pieliktu punktu nosacījumiem koalīcijas līgumam.
“Nesauksim to par tirgošanos ar amatiem, bet par politisko atbildību sadalījumu. Bet vairāk bija [runa] tiešām par interesēm, partijas interesēm,” atzina Burovs.
Kopš vasaras beigām Rīgas koalīcija jau piedzīvojusi izjukšanu un pārformēšanos, bet mirkli pirms tam, kad pašvaldību lietu ministrs paziņoja par ieceri atlaist visu domi, Burovam atkal izdevās pozīcijas vairākumu noturēt.
Tagad sēde balsos par koalīciju, un atkal neatnāk “Saskaņa” un atkal ir runa tikai par ietekmi, par ietekmes sadalīšanu. “Man tas nepatīk, no otras puses - es sapratu, ka, protams, politika ir kompromisi,” stāstīja Burovs.
Ietekmju sadalīšanai ir liela nozīme, jo Rīgas gada budžets pārsniedz miljardu eiro, vēl simtiem miljonu ik gadu apgroza galvaspilsētas kapitālsabiedrības. Gadumijā domes uzņēmumi nonāks izpilddirektora pārraudzībā, bet tagad par tiem atbild un personālijas savās interesēs pārbīda mērija.
Burovs apgalvoja, ka paša pārraudzītajā “Rīgas namu pārvaldniekā” pamanījis korupcijas riskus, par ko izrunājies ar KNAB. Kārtību grib ieviest arī nule paša pārņemtajā un nelegālo lietu caurēstajā “Rīgas centrāltirgū”.
Pārmetumus par nekārtībām atkritumu apsaimniekošanā mērs noraida, un no tiem izrietošo domes atlaišanu Burovs sauc par nepamatotu.
Neraugoties uz risku tūlīt pazaudēt mēra krēslu, viņš apgalvo, ka turpina strādāt vismaz astoņu gadu nākotnei. Piemēram, beidzot vadības līmenī pievēršoties projektam “Rail Baltica”, kas Rīgu mainīs būtiski.
Burovs klāstīja, ka tas mainīs satiksmes organizāciju, būs nepieciešamas papildu investīcijas, vajadzēs mainīt transporta kustību 13. janvāra ielā, veidojot bulvāri.
Burovs arī esot sapratis, ka pietiek rīdziniekiem solīt neizpildāmo, tādēļ atteicies no priekšteču ieceres drīzumā atjaunot Vanšu tiltu.
Nākamgad no lielajiem projektiem sola tikai pabeigt iesāktos pārvadus un sakārtot Čaka ielu. Nākšoties arī dzīvot taupīgi, jo atlaistas domes situācijā līdz jaunam sasaukumam mēnesī nedrīkstēs tērēt vairāk par 1/12 daļu no šā gada budžeta.
Jautāts, vai viņa vadībā Rīgā ir pieteikts karš korupcijai, Burovs atbildēja apstiprinoši, “es uzskatu, ka jā”. Viņš norādīja, ka tiekas ar KNAB vadītāju un gatavs runāt par korupcijas riskiem “Rīgas namu pārvaldnieka”.
Savukārt par Ušakova iespējamo atgriešanos Rīgā Burovs sacīja: “Es nedomāju, ka tas būs, domāju, ka tas ir tāds PR paziņojums.”
Pats Burovs sola kandidēt uz mēra posteni arī pēc nākamajām vēlēšanām, ja tādas būs. “Gods kalpot Rīgai” pēdējā kongresā solīja nākamajās vēlēšanās iet savrupu ceļu un vairs nestartēt kopā ar “Saskaņu”.