TV3 pārsūdzējusi NEPLP mutisko aizrādījumu par tās kritizēšanu; arī LTV tiesā apstrīdējusi sodu par Helmaņa pieminēšanu sižetā

Turpinās strīds starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un divām televīzijām par mediju uzrauga piemērotajiem sodiem par it kā nepienācīgu precizitāti ziņu pārraidēs. Proti, TV3 tiesā apstrīd NEPLP mutvārdu aizrādījumu par pašas padomes kritizēšanu ēterā. Savukārt Latvijas Televīzija (LTV) tiesā iebilst pret 500 eiro sodu par to, ka kādā sižetā iztirzāta mediju uzrauga drauga un Nacionālās apvienības politiķa Ogres mēra darbība. Mediju nozare uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu padome savtīgos nolūkos izmanto tai iedoto sodīšanas iespēju.

ĪSUMĀ:

  • Mediju nozare uzskata, ka NEPLP savtīgos nolūkos izmanto sodīšanas iespēju;
  • LTV pārsūdzējusi NEPLP uzlikto sodu saistībā ar sižetu par Ogres mēru;
  • NEPLP piemērojusi mutvārdu aizrādījumu TV3 par sižetu, kurā vēstīts par Valsts kontroles revīzijā atklātajām neatbilstībām NEPLP;
  • TV3 tam nepiekrīt un ir pārsūdzējusi aizrādījumu.

TV3 pārsūdzējusi NEPLP mutisko aizrādījumu par tās kritizēšanu; arī LTV tiesā apstrīdējusi sodu par Helmaņa pieminēšanu sižetāEdgars Kupčs

    Ziņas par to, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savtīgos nolūkos izmanto tai iedotās pilnvaras, plaši izskanēja aizvadītajā pavasarī. Proti, likumdevējs Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pērn ietvēra iespēju cīnīties pret Latvijai naidīgu propagandu. Taču mediju uzraugs ar to pirmkārt izmantoja iespēju ar 500 eiro sodīt Latvijas Televīziju, kas ziņu sižetā atspoguļoja Ogres mēra Nacionālās apvienības politiķa Egila Helmaņa darbības – proti, faktu, ka Helmanis ar Ogres žurnālistiem pirms vēlēšanām parakstīja vienošanos par vietējās varas nekritizēšanu. Helmanis ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas vietnieka Ivara Āboliņa draugs.

    "Pirmkārt es vēlos uzsvērt, ka es esmu sevi atstatījis no šīs lietas izskatīšanas, jo vieno draudzīgas attiecības ar Egilu Helmani. Es neesmu balsojis par šo lietu un nebūtu ētiski, ja es jums šobrīd to komentētu. Lietas iznākums ir tāds, ka sods ir piemērots. Latvijas Televīzija bija pārsūdzējusi šo lēmumu tiesā, bet tiesa ir atstājusi NEPLP lēmumu spēkā un atzinusi par likumīgu un pamatotu," saka Āboliņš.

    Informācija tiesu elektroniskajā sistēmā gan liecina ko citu. Latvijas Televīzija Rīgas apgabaltiesā ir pārsūdzējusi pirmās instances lēmumu, ar ko uzliktais 500 eiro sods tika atstāts spēkā. Kā stāsta sabiedriskā medija vadītājs Ivars Priede, televīzija nepiekrīt tam, kā tiesa ir interpretējusi likumā ietverto normu par pienācīgas precizitātes ievērošanu.

    "Mūsuprāt, pienācīgas precizitātes principa mērķis ir ierobežot dezinformāciju un viltus ziņu izplatību, nevis ierobežot sabiedrisko mediju tiesības un izteiksmes brīvību. Šis princips absolūti neattiecas uz viedokļa paušanu. Tādēļ esam iesnieguši apelācijas sūdzību un gatavojamies otrās instances tiesai," norāda Priede.

    Savukārt pirmās instances tiesu gaida TV3 īpašniece kompānija «All Media Latvia». Pērnā gada decembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pret TV3 sāka pārkāpuma lietu, jo ziņās pirms raidījuma «Nekā personīga» tika vēstīts par Valsts kontroles revīzijā atklātajām neatbilstībām mediju uzrauga darbā. Padome uzskata, ka revidentu atklājumi par pašu padomi ziņās ir atreferēti nepietiekami precīzi.

    Kad par šo lietu pavasarī plaši ziņoja mediji, plašsaziņas līdzekļu padome maijā paziņoja, ka noslogotības dēļ iespējamo pārkāpumu vēl nevērtēs. Taču 10. septembrī padome pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt, bet TV3 īpašniecei izteikt mutvārdu aizrādījumu. Padomes loceklis Ivars Āboliņš skaidro, ka pārkāpumi bijuši maznozīmīgi.

    "Apgalvojums, ka sabiedriskie mediji ir pakļauti politiski ekonomiskajai ietekmei, - tādas frāzes Valsts kontroles ziņojumā nav. Valsts kontroles ziņojumā ir citēts eksperts, kurš saka, ka sabiedriskajiem medijiem pastāv risks būt pakļautiem politiski ekonomiskajai ietekmei. Būtībā ar šo apgalvojumu ir apgalvots, ka sabiedriskie mediji ir pakļauti šādai ieteikmei, kas nav patiesība. Vērtējot visu sižetu kopumā un visu informāciju kopumā, padome uzskatīja, ka šis pārkāpums ir mazonozīmīgs, un tādēļ piemēroja mutvārdu aizrādījumu," skaidro Āboliņš.

    Tikmēr TV3 īpašniece «All Media Latvia» uzskata, ka NEPLP lēmumā kvalificētais pārkāpums nav uzskatāms nedz par maznozīmīgu pārkāpumu, nedz par pārkāpumu vispār. Kompānija komentāru atsūtīja e-pastā: «NEPLP lēmums pēc būtības nav pamatots, un līdz ar to tas bija pilnībā atceļams. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, ka lietvedību pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā ir jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.»

    Mediju uzrauga vēršanās pret Latvijas Televīziju un TV3 bija viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Žurnālistu asociācija vasarā pieprasīja padomes locekļu atbrīvošanu. Nozare arī vērsusies pie Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) komisāra mediju brīvības jautājumos, norādot, ka NEPLP rīcībā saredzama atriebība, turklāt, iespējams, politiski motivēta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti