Burovs: Ja situācija Rīgas domē nestabilizēsies, labāk rīkot ārkārtas vēlēšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pēc partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) lēmuma pārtraukt sadarbību Rīgas domē ar Neatkarīgo deputātu frakciju un līdz ar to koalīcijas vairākuma zaudēšanas, Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) tomēr cer, ka situācija domē stabilizēsies, bet, ja tas nenotiks, viņaprāt, labāk būtu rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks no četru neatkarīgo deputātu frakcijas domes ārkārtas sēdē otrdien, visticamāk, tiks atbrīvots gan no domes priekšsēdētāja vietnieka amata, gan valdes locekļa krēsla Rīgas brīvostā. Tas paredzams gan tāpēc, ka “Saskaņas” ultimāta dēļ pret Baraņņiku pavērsusies mēra partija “Gods kalpot Rīgai”, gan opozīcijas ilgstošās nostājas dēļ. Tādējādi koalīcija ar 28 deputātu vietām Rīgas domē zaudēs vairākumu.

Rīgas vadībai ir grūti cerēt arī uz deputātu bloka “Rīgai” četru domnieku atbalstu, jo tā vadītājs Oskars Putniņš aģentūrai LETA atzinis, ka visa domes vadība ir zaudējusi uzticību.

Tādēļ mērs Oļegs Burovs uzsver ārkārtas vēlēšanas kā politiski saspīlētās situācijas risinājumu.

Oļegs Burovs: Par situāciju Rīgas domē
00:00 / 00:59
Lejuplādēt

Burovs sacīja, ka sāks sarunas ar citiem deputātiem, un “tad redzēsim, kādi būs rezultāti, ja nesanāk - tad ārkārtas vēlēšanas”.

Viņš pauda nožēlu, ka domē izveidojās šāda situācija, un sadarbība ar neatkarīgo deputātu frakciju nebija laba. 

Burovs gan pauda cerību, ka politiskā situācija Rīgas domē varētu stabilizēties, bet, “ja stabilizēt nevar, tad labāk, es uzskatu, aiziet uz ārkārtas vēlēšanām”.

KONTEKSTS:

Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru tika ievēlēts GKR politiķis Dainis Turlais. Taču pēc viņa ievēlēšanas no "Saskaņas" frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un "Saskaņas" un GKR koalīcija domē zaudēja vairākumu. 20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais.

Gandrīz divus mēnešus vēlāk - 19.augustā - GKR pārstāvētajam Oļegam Burovam izdevās savākt 35 domnieku atbalstu un kļūt par Rīgas mēru. Par viņu balsoja paša pārstāvētā GKR, "Saskaņa" un no tās atšķēlušies četri deputāti.

Vadims Baraņņiks galvaspilsētas otra vicemēra amatā tika iecelts vēl šogad martā, taču viņš ir viens no deputātiem, kuri tika izslēgti no domes "Saskaņas" frakcijas, taču, mainoties domes priekšsēdētājiem, viņam izdevās saglabāt savu amatu.  Šonedēļ “Saskaņa” pieprasīja atstādināt no amatiem Baraņņiku un Alekseju Rosļikovu vai rīkot ārkārtas vēlēšanas, un 15.novembrī GKR nolēmusi pārtraukt sadarbību Rīgas domē ar Neatkarīgo deputātu frakciju un arī ir parakstījusi “Saskaņas” ierosinājumu atbrīvot no vicemēra amata Vadimu Baraņņiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti