Krišjāņa Valdemāra ielā netālu no Jaundubultu dzelzceļa stacijas Jūrmalā šajā gadalaikā vienīgo troksni rada atbraukusī Latvijas Radio automašīna. Tā ir klusa apkaime, kurā redzamas vairākas vecas vasaras mājas, arī divu stāvu dzīvokļu nami un kāda padomju laikos no sarkaniem ķieģeļiem celta divstāvu ēka, kur savulaik siltajos gadalaikos atpūtušies fabriku strādnieki, bet nu cauru gadu dzīvo jūrmalnieki. Patlaban krūmiem aizaugušā teritorijā Krišjāņa Valdemāra ielā 16 nu jau pirms pieciem gadiem Jūrmalas dome firmai "AB Projects" atļāva būvēt viesu izmitināšanas objektu.
Jūrmalas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš skaidro –
tā kā apkaimē nav tikai kūrortpilsētai raksturīgās viena un pusotra stāva ēkas, atļauts celt līdz desmit metru augsto viesu namu.
"Ja mēs paskatāmies visu šo apbūvi, kāda viņa ir apkārt, tai skaitā tieši iepretim(..) Kā es noskaidroju no būvvaldes vadītāja, šeit padomju laikos no rūpnīcām ir braukuši atpūsties darbinieki. [Tas parāda], ka nav aizskārumi. Mēs arī sagatavosim šo papildu informāciju ar visiem fotoattēliem," stāsta Ķēniņš.
Jūrmalas aizsardzības biedrība un vēl septiņi jūrmalnieki domei nepiekrīt. Biedrības pārstāvis un domes opozīcijas deputāts no "Tev, Jūrmalai" saraksta Guntis Grūba skaidro, ka turienes apkārtnei tomēr ir raksturīga savrupmāju apbūve.
"Arī vēsturiski šajā zemes gabalā, kurā tika izdota būvatļauja, bija viena neliela, maziņa savrupmāja, kurā dzīvoja cilvēki, bet tie cilvēki laikam ir pārdevuši savu īpašumu. Pēc apbūves rādītājiem šis zemes gabals ir tāds garš ļoti, pēc savas konfigurācijas, neparasts un šaurs, un tāda viena gara augstceltne jeb būve ar vairākiem stāviem paredzēta, kas ļoti harmoniski neiederas apkārtējā vidē," stāsta Grūba.
Jūrmalnieki domes izsniegto būvatļauju apstrīdēja tiesā. Tā kā teritorijas plāns šajā vietā neaizliedz viesu namu būvi, gan pirmā, gan otrā tiesu instance nostājās domes pusē. Taču pretēji sprieda Augstākās tiesas senāts, liekot Administratīvajai apgabaltiesai lietas apstākļus vērtēt vēlreiz. Senatores spriedumā norāda, ka teritorijas plāns ir domāts tieši tam, lai konkrēti noteiktu, kam tad šī vieta paredzēta.
Savukārt Jūrmalas domes pārāk vaļīgā pieeja, ļaujot tur celt teju visu, kas ienāk prātā, degradē teritoriju plānošanas principus.
Tādēļ tiesai no jauna būs jāvērtē ne tikai tas, vai viesu nams atbilst plānam, bet arī – kā tas iekļautos apkaimē. Domes galvenais jurists Ķēniņš uzskata, ka tiesu pārliecinās.
"Līdz 23. janvārim sniegsim gan šīs fotogrāfijas, gan aprakstus, gan no augšas kartes plānu, kur katra konkrētā ēka atrodas ar vizualizācijām, ar konkrēto ēkas izmantošanu. Attiecīgi šī ēka - viesu nams, tātad ir plānots. Es skatījos plānā, ieskaitot skursteni, augstums ir 10 metri ar kaut ko. Tur netiek ielikts kaut kas grandiozs iekšā, kas izceltos no visas apkārtējās apbūves," norāda Ķēniņš.
Jūrmalnieki savukārt ir pārliecināti, ka viesu nams ne tikai izbojās ainavu, bet patiesībā būs kārtējais gadījums, kad tas nemaz nebūs viesu nams, bet gan vēlāk iztirgojami dzīvokļu apartamenti, ko ērtāk uzcelt viesnīcas aizsegā.
