Saeimas Izglītības komisijas deputātu vairāki lēmumi paredz būtisku atkāpšanos no iecerētajām pārmaiņām izglītībā. Atcelta iecere par sešgadniekiem pirmajā klasē un noraidīta lielāka brīvība vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Tāpat komisija atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā sākotnēji piedāvāja ministrija.
Autora ziņas
Saeimas Izglītības komisijā diskutēs par plašām izmaiņām izglītības jomā. Iecere iekļauj priekšlikumu arī par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, par kuru dzirdami skaļākie iebildumi. Opozīcija pat pieļauj referenduma rīkošanu, stingra atbalsta izglītības ministram nav arī koalīcijā, bet ministrija gatava skaidrot un atbildēt uz jautājumiem, lai virzītu reformu uz priekšu.
Lai arī kopš piektdienas sākusies Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana, ne visos bērnudārzos ir skaidrība par tās īstenošanu praksē. Piemēram, kādā pirmsskolā vecākus informē, ka turpmāk uz skapīšiem vairs nedrīkstēšot būt uzrakstīti bērnu vārdi un arī uz zīmējumiem nē. Tikmēr Privāto pirmsskolu biedrība izstrādā vadlīnijas par turpmāku darbu ar datiem.
Pieteikumu skaits platību maksājumiem sarūk, savukārt platību apjoms palielinās, vērtē Lauku atbalsta dienestā (LAD). Līdz otrdienai dienests bija saņēmis apmēram 57 tūkstošus pieteikumu platību maksājumiem. Līdz ar to, ka lauksaimnieki platību maksājumiem piesakās elektroniski, ievērojami sarucis pieļauto kļūdu skaits. Lauksaimnieki var pietiekties maksājumiem līdz 15. jūnijam, tiesa, par kavētajām dienām atbalstu samazina.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 22.maijā, atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.
Skolēniem grūtības nolasīt reklāmas vēstījumus un daļai trūkst atbildības internetā. Par to liecina 3. un 6. klašu diagnosticējošā darba rezultāti par drošību internetā un medijpratību. Darbu rakstīja nepilni 18 tūkstoši bērnu 420 Latvijas skolās. Kopumā Latvijas bērnu zināšanas par drošību internetā un medijpratību vērtē kā apmierinošas. Tomēr ir jautājumi, kuriem pastiprināti vajadzētu pievērst uzmanību.
Saistībā ar Rīgas maratonu sestdien, 19.maijā, un svētdien, 20.maijā, Latvijas galvaspilsētā gaidāmi vērienīgi satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu laiku, lai nokļūtu galamērķi un savlaicīgi jāplāno savs maršruts. Izmaiņas skars gan autovadītājus, gan cilvēkus, kas izmanto sabiedrisko transportu.
Uz ratiņkrēsla labošanas laiku saņemt nevis līdzvērtīgu ratiņkrēslu gulošam bērnam, bet pilnīgi nepiemērotu. Tāda pieredze Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā bija kādai sievietei, kas nodeva remontam sava dēla palīglīdzekli. Uz laiku līdz ratiņkrēslu salabos, gulošam bērnam piedāvāts ratiņkrēsls stabili sēdošam cilvēkam.
Sabiedriskajā apspriedē par priekšlikumu ierobežot kompensējamo zāļu pieļaujamo cenu Veselības ministrija būtiskas iebildes nesaņem. Tomēr daļa ražotāju aizvien saredz risku, ka daļa medikamentu tiktu svītroti no kompensējamo zāļu saraksta, un piedāvā savu variantu.
No maija neatliekamās palīdzības ārstu – speciālistu brigādes koncentrēsies Latvijas centrālajā daļā. Šīs brigādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir intelektuālais atbalsts pārējiem darbiniekiem. Tās izsauc citas dienesta brigādes ļoti smagos gadījumos. Tādas visā Latvijā ir trīs. Iedzīvotāji paši tās izsaukt nevar.
Labklājības ministrija izstrādājusi vides pieejamības vadlīnijas. Ar tām cer nodrošināt ērtu vidi arī cilvēkiem ar invaliditāti. Vadlīnijās sniegti ieteikumi, lai ikvienā būvvidē būtu nodrošināts ērtums un drošība, kā arī iespējas veikt visas ikdienas dzīves aktivitātes ikvienam iedzīvotājam, skaidro ministrijā.
Tērvetes pansionātā Elvīra Vaitkeviča ir jaunākā iemītniece. Tur viņa dzīvo divus gadus – kopš 19 gadu vecuma. Vasarā Elvīrai būs 22 gadi. Avārijas dēļ viņa pirms trim gadiem nonāca ratiņkrēslā. Pansionātā nokļuva, kad par viņu vairs nevarēja parūpēties ģimene. Savukārt Saldus pašvaldībai, no kurienes nāk Elvīra, nav bijis ratiņkrēslam pieejama dzīvokļa.
Valsts apmaksās, ja zāles dos rezultātu, – šādu kārtību paredz atsevišķu zāļu kompāniju noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja vēlamā efekta nav, tad firmai nauda jāatmaksā. Tā kā šādi līgumi vairo jauno medikamentu pieejamību, šobrīd iestādēs spriež par iespējām vairot šādu praksi. Tomēr pastāv arī virkne sarežģījumu.