Par medijiem atbildīgā Saeimas komisija otrdien skatīja divus likumprojektus par informatīvās telpas stiprināšanu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piedāvā finansiāli ietilpīgu risinājumu kopumu, piemēram,
apraides uzlabošanu pierobežā, kā arī sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
Savukārt atsevišķu deputātu piedāvājums attiecas vairāk uz ārvalstu kanālu retranslācijas regulējumu. To kopumā nozare atbalsta, bet negatīvi tiek vērtēts priekšlikums noteikt, ka televīzijas operatoru pamatpakās vismaz 90% programmu oriģināli jābūt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Vairākas nozares organizācijas deputātiem uzsvēra - ja būs jāsamazina krievvalodīgo programmu skaits, operatoru piedāvājumā paliks populārākie kanāli krievu valodā, nevis krietni mazāk skatītie Kremļa propagandai alternatīvā satura kanāli.
"Ja mēs paskatāmies pēc TNS datiem, pieprasītākie ir tie kanāli, kur visbiežāk ir vēroti šie problēmsižeti. Līdz ar to mēs tā kā dodam viņiem pēc būtības priekšroku," stāsta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktors Andris Ķēniņš.
Šāds regulējums ieviests Lietuvā, bet, kā norāda "Lattelecom", nav zināms, vai un kāda ir tā pozitīvā ietekme. Savukārt Igaunijā rezultāti esot redzami.
"Redzam, ka sabiedriskajam medijam ir ļoti augsti reitingi, tas ir līdermedijs Igaunijā, ar ļoti augstu citējamību, augstu uzticamību, ļoti augstu finansēts," komentē "Lattelecom" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.
Paši deputāti gan nevienu no iesniegtajiem priekšlikumiem īsti neapsprieda, tomēr jau uz nākamo ceturtdienu paredzēts no tiem izveidot likumprojektu, ko virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā.
"Jā, tas ir iespējams," uzskata komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), gan atzīstot - nozares bažām ir pamats. "Patiesi, šie kanāli, kas ir krievu valodā kā "Dožģ", nebūtu pieejami un šeit mēs varam sev iešaut kājā. Nozarei bija piedāvājumi un argumenti, tas ir viens no punktiem, kas jāpārskata," stāsta Laizāne, norādot, ka šo jautājumu komisija izskatīs nākamajā ceturtdienā, 24.maijā.
"Es būtu diezgan piesardzīgs par šo tempu, kas uzņemts," LTV komentēja komisijas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība), nepavisam ne piesardzīgi komisijas sēdes laikā paziņojot - sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus allaž trūkusī nauda būs.
"Es teicu tā, es apzinos par saviem vārdiem, jo šo jautājumu neesmu pārrunājis ne politiski, ne ar finanšu ministri ne premjeru," pēc tam teica Brigmanis, norādot, ka
cer uz sabiedrisko mediju iziešanu no mediju tirgus 2021.gadā, ņemot vērā dažādus tēriņus, kas ir citās nozarēs.
Mediju uzraugs lēš, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Deputātu piedāvājums, kas 3.maijā nodots izskatīšanai komisijā, paredz, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% programmu jābūt sākotnēji veidotām kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. "Lattelecom" šādu iniciatīvu kritizē, norādot – ja būs jāsamazina krievu valodā veidoto programmu skaits, cietīs tieši Kremļa propagandai alternatīvais saturs krievu valodā.
NEPLP cīņai ar Kremļa propagandu piedāvā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iestrādāt normu, kas uzliek par pienākumu notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli. Vienlaikus regulators atzīst – šādas izmaiņas radītu situāciju, kurā politiķi var mēģināt vērsties arī pret vietējiem medijiem, kas pauž tiem netīkamu vēstījumu. Tāpat NEPLP uzskata, ka Latvijā ir jārāda Krievijas televīzijas kanālu starptautiskās versijas, nevis speciāli Baltijas valstīm radītas programmas.
Maija sākumā Saeimas Nacionālā drošības komisija NEPLP un KM veltīja kritiskus vārdus, norādot, ka tām neesot priekšlikumu Krievijas propagandas kanālu ierobežošanai. Padome komisijas kritiku noraidīja, uzsverot - priekšvēlēšanu gaisotnē deputāti tās priekšlikumus nav sadzirdējuši.
