Ornitologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds skaidro, ka melnā stārķa ligzda ir viens no iemesliem, kā dēļ iespējams paglābt mežu no izciršanas. Turklāt esot cilvēki, kas mērķtiecīgi meklē melnā stārķa ligzdas, lai glabātu no izciršanas mežu savās sēņošanas vai medību vietās.
Pašlaik apdzīvotu melno stārķu ligzdu palicis tik maz, ka svarīga ir katra.
Šobrīd ligzdu skaits varētu būt krietni zem simt, lēš Strazds.
„Cilvēki jau ir ziņojuši. Jau šopavasar ir ziņojuši par ligzdām, kas ir vai nu tikko kā atrastas, vai vienkārši, ko viņi beidzot izdomā, ka vajadzētu paziņot. Dažos gadījumos ir izrādījies, ka šīs ligzdas jau ir zināmas, bet tā nav nekāda bēda. Bet ir arī tādas, kas ir pilnīgi jaunas. Tā ligzda var būt jauna tādā izpratnē, ka tā vienkārši mums nav bijusi zināma un līdz ar to nav aizsargāta, bet ir daži gadījumi, kad tā ir fiziski jauna,” stāsta ornitologs.
Jo savlaicīgāk ligzdu kāds atrod un tai noteikta aizsardzība, jo lielākas izredzes, ka putns tajā vietā paliks dzīvot ilgi un arī sekmīgi.
“Cilvēkiem ir tendence uzskatīt – es zināju ligzdu pirms diviem vai trim gadiem, tas jau ir šausmīgi sen, par to nav vērts runāt. Ir vērts runāt, man gribas teikt, vienalga par cik senām ligzdām, kaut vai no jūsu vecmāmiņu un vectētiņu jaunības dienām. Jo vecākā zināmā ligzda, kas joprojām ir dzīva un tikai tāpēc, ka tā ir savlaicīgi tikusi ņemta aizsardzībā un uzskaitē, ir vecāka par 50 gadiem,” atklāj Strazds.
