ĪSUMĀ:
- Lielākās grūtības Vecrīgā cilvēkiem ratiņkrēslos sagādā nelīdzenais bruģis. Kāds kungs pat salauž braucamrīku.
- Svētā Pētera baznīcā traucē iekļūt pakāpiens, kas kā problēma identificēta jau pirms 14 gadiem.
- Rīgas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā cilvēkus ienes, kas var būt ļoti grūti darbiniekiem.
- Vecrīgā redzama arī formāla attieksme pret vides pieejamību un muļķīgs zīmju, citu objektu novietojums.
- Daudzos tuneļos nav pacēlāja, tādējādi cilvēki ratiņkrēslos tos nevar izmantot.
- Arī Rīgas pilsētas būvvaldei jāpadomā par vides pieejamību.
"Vecrīgas iekarošanā", kuru rīko organizācija "Apeirons", piedalās vairāk nekā desmit cilvēku – daļa no tiem ratiņkrēslos. Pastaiga sākas Rātslaukumā pie Melngalvju nama.
Irina Parhomenko no "Apeirona" ir viena no retajiem sastaptajiem cilvēkiem ratiņkrēslā, kura ikdienā šeit pastaigājas. Viņai gan ir savi izplānoti maršruti.
"Man ļoti patīk Vecrīga, un es brīvajā laikā, īpaši vasarā, mēģinu nokļūt Vecrīgā, pastaigāt un pasēdēt kādā kafejnīcā. Ļoti patīkami, ka vasaras kafejnīcas ir tagad pieejamas, tāpēc ka gandrīz visur, ja grūti piekļūt, uzstādītas uzbrauktuvītes. Tad tu vari tur nonākt," stāsta Parhomenko.
Savukārt Kaspars Kalvītis uzsver, ka Vecrīgā cilvēkam ratiņkrēslā nav ko darīt.
"Ja es šeit nevaru pārvietoties, tad man šeit nav ko darīt. Man šeit būtu ko darīt, bet tīri fiziski šeit nevar pārvietoties," saka Kalvītis.
Nelīdzenais bruģis - zobu sāpes cilvēkiem ratiņkrēslos
Lielākās grūtības, protams, Vecrīgā sagādā nelīdzenais bruģis. Gunārs pārvietojas elektriskajā ratiņkrēslā un uzsver, ka viņu ļoti krata un tas ir nepatīkami.
"Apeirona" vadītājs Ivars Balodis saka, - ja ielas segums būtu ieklāts līdzeni, tas krietni atvieglotu pārvietošanos.
"Liekas, ka ar kājām tu pārskrien pāri – maza bedrīte vai kaut kādi asumi, kas nāk no tiem dzelzsbetona paneļiem, piemēram, ārā.
Bet cilvēkam ratiņkrēslā ļoti, ļoti jāskatās, kur tu brauc, jo, nedod Dievs, tu sadursi savu riepu," skaidro Balodis.
Cilvēkiem ratiņkrēslos, kuri neizmanto palīgierīces, gan ir vajadzīgi asistenti, jo pašu spēkiem galā nevar tikt.
Piemēram, Artas Teivānes asistente ir mamma. "Es jau pāris reizes gandrīz izgāzos ārā. Manai mammai ir bijis tā, ka viņa saka: "Pagaidi, apstājamies, man vairs nav spēka." Īpaši, kad bija jātiek pāri tiem lielajiem bruģiem. Tad arī gribas atpūsties. Ir arī satraukums, jo liekas, kā tu tiksi tālāk, ja esi iesprūdis, tavs asistents arī nevar jau. Es pat īsti daudz neko nedaru. Es lielākoties vienkārši turos, lai neizkristu. Un man jau ir tā, ka drusku jāatpūšas," stāsta meitene.
Vecrīgas iekarošana gan nepaliek bez zaudējumiem. Gunāram ekskursija beidzas nelāgi - braucot pa bruģi no nobrauktuves, kas tam nav piemērota, viņš salauž ratiņkrēslu.
"Redziet, cik te ir nelīdzeni. Viņš ar kāpslīti aizķērās un viss. Tur metāls bija pušu,"
skaidro "Apeirona" valdes locekle Ņina Menģele.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs skaidro, ka Vecrīgas bruģis būvēts 17.gadsimtā, kā arī norāda uz apakšā esošās zemes ģeoloģisko struktūru un klimatiskajiem apstākļiem. Zem bruģa esot plūstošo smilšu sastāvs. Tādējādi ar lietusgāzēm un sasalumu, kas vairākas reizes dienā nomainās pret atkusni, veicina to, ka pamati var būt izskaloti un līdz ar to arī veidojas bedres.
Pakāpiens uz ieeju Pēterbaznīcā raisa atmiņas
Mēģinot iekļūt Svētā Pētera baznīcā, šķērslis iekļūšanai ir viens neliels pakāpiens.
Arta Teivāne uzsver, ka bez asistenta iekšā nebūtu tikusi. Tāpat uz grīdas ir restes ar diezgan lieliem caurumiem, kuros viņa baidās iesprūst.
Balodis atminas, ka pirmajā Vecrīgas iekarošanā pirms 14 gadiem problēmas sagādāja tas pats pakāpiens un nekas nav mainījies. Viņš norāda, ka uzbūvēt uzbrauktuvi izmaksātu aptuveni 100 eiro.
Tiesa, Svētā Pētera baznīcas pārvalde, norāda, ka, lai mainītu, vajadzīgs liels rekonstrukcijas projekts. Starp baznīcas izejas durvīm un vējtvera stiklotajām slīddurvīm drošu pandusu ielikt nevar, skaidro direktora vietniece baznīcas attīstības jautājumos Una Jansone. Cilvēkam ratiņkrēslā baznīcā paredzētas sāna ieejas durvis.
Rīgas domes Apmeklētāju centrā cilvēkus ienes
Tikmēr Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centrā ekskursijas dalībniekus sagaida kāpnes. Viņi gan atzīst, ka izsaukuma poga strādā labi, jo uz zvanu cilvēki atsaucas ātri.
No iestādes iznāk divi darbinieki, kuri ir gatavi palīdzēt ienest iestādē. Tā kā cilvēki ar invaliditāti nākot reizi vai divas nedēļā, "Apeironā" uzskata, ka ilgtermiņā vajadzētu meklēt citu risinājumu.
"Cilvēku nest ir diezgan grūti, tas nav pārāk labi.
Ja cilvēks sver ap 100 kilogramus un kopā ar elektrisko ratiņkrēslu ap 200 kilogramus kopā, tad divi cilvēki ienest nevar
un to jūs saviem darbiniekiem nemaz nevarat likt darīt," saka Balodis.
Centrā gan saka, ka problēmu iepriekš nav bijis.
Ceļazīmes ietves vidū un akmens ietves malā
Ekskursijas laikā nākas saskarties arī ar formālu attieksmi pret vides pieejamību vai muļķīgām situācijām.
Piemēram, nolikta akmens dēļ cilvēkiem ratiņkrēslā nav vietas uz ietves, lai iebrauktu Vecrīgā no 11. novembra krastmalas puses.
"Ir mistisks kultūrvēsturiskais akmens nolikts, kurš traucē mums pārvietoties.
To nevar ne pabīdīt, ne arī var nobraukt no uzbrauktuves, it sevišķi ar elektriskiem ratiem," stāsta Balodis. Tas nozīmē, ka cilvēkam jāmeklē apkārtceļš, kas paņem daudz vairāk laika.
Būvvaldē norāda, ka šajā gadījumā jāziņo viņiem vai Satiksmes departamentam, lai akmeni noņem.
Uz priekšu tikt ekskursijas dalībniekiem traucē arī mašīnas, kas novietotas ļoti tuvu ietvei. kādā vietā nākas rēķināties ar divām ietves vidū ieliktām ceļazīmēm. Lai nevajadzētu braukt apkārt, Mārtiņš Karnītis mēģina tikt garām. Ar viņa palīglīdzekli tas arī sagādā grūtības.
"Viens ir stabs, tam varētu tikt [garām] vai pa vienu pusi, vai pa otru pusi. Tagad ir nolikta tā pagaidu zīme, reāli es nezinu.
Pa šo pusi es varu mēģināt tikt kaut kā, bet tur tiešām es netieku. Knapi, knapi," saka Karnītis.
Tuneļus var izmantot tikai tad, ja ir pacēlāji
Vieta, kur cilvēki ratiņkrēslos var pārvietoties veiksmīgi, ir gājēju tunelis no Vecrīgas uz krastmalu. Tur ierīkoti pacēlāji, ko izmēģina Kaspars Kalvītis.
Tiesa, no 13.janvāra ielas uz autoostu cilvēks ratiņkrēslā netiks.
Lielākā daļa tuneļu būvēta padomju laikā, skaidro Rīgas būvvaldē. Naudas ir tik, cik ir, un vienlaikus visu infrastruktūru pārbūvēt neizdosies.
"Es nešaubos par to, ka agri vai vēlu arī šim tunelim Satiksmes departaments pievērsīsies un to sakārtos," norāda Vircavs.
Ekskursijas rezultāts - nav bijis laika apskatīt Vecrīgu
Ekskursijas dalībnieki noslēgumā ir pārguruši un secina, ka uzlabojumi ir tikai pāris ierīkotie pacēlāji vai pielāgotas āra kafejnīcas. Tomēr aizvien saglabājas nelīdzens bruģis, formāli veidotas nobrauktuves, pakāpieni, kuri apgrūtina iekļūšanu iestādēs.
Paveikt nelielus ceļa posmus prasīja daudz laika un spēka. Pēc šī eksperimenta ir skaidrs, kāpēc cilvēki ratiņkrēslos nelabprāt dodas uz Vecrīgu. Arī asistenti ir pamatīgi noguruši - tas viņiem bija īsts treniņš. Lai gan Gunārs salauzto ratiņkrēslu jau salabojis, uz Vecrīgu doties pagaidām vairs vēlmes nav. Pat sākotnēji iedvesmotā Irina pastaigas noslēgumā ir ļoti piekususi.
Turklāt vairums pastaigas dalībnieku Vecrīgas skatus pat neaplūkoja.
"Nē, es apkārt neko daudz neredzēju, jo es skatījos visu laiku uz leju, uz bruģi, lai kaut kur netrāpītu iekšā," saka Kaspars Kalvītis.
Vircavs skaidro, ka jārēķinās - Vecrīga ir būvēta viduslaikos, un tad neviens par vides pieejamību nedomāja. Tāpat būvvalde varot iejaukties tikai, ja objektu pārbūvē vai būvē no jauna.
Vircavs apņēmies uzlabot situāciju arī savā iestādē.
Rīgas domes Attīstības departamentā norāda, ka ir veikuši pētījumus par vides pieejamību Vecrīgā. Iegūtos secinājumus izvērtēšot un iekļaušot jaunajā plānošanas dokumentā un vadlīnijās. Pēc pastaigas arī "Apeirons" gatavojas sniegt savus ieteikumus atbildīgajiem dienestiem.