Dienas ziņas

Neskaidrība par datu aizsardzības regulu

Dienas ziņas

Diskutē par Diasporas likumu

I. Znotiņa: Kontroles dienests jāstiprina

Znotiņa reformēs netīrās naudas apkarošanas dienestu; visticamāk, prasīs vairāk finansējuma

Jaunā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pēc savas stāšanas amatā 1.jūnijā veidos darba grupu, kurā izlems, kā reformēt institūciju.

Znotiņa žurnālistiem ceturtdien, 17.maijā, stāstīja, ka

dienests turpmāk varētu atrasties zem Tieslietu, Iekšlietu, Finanšu ministrijas vai Ministru kabineta.

Pēc Znotiņas teiktā, tas nav ļoti izplatīts, ka netīrās naudas atmazgāšanas uzraugus pārrauga ģenerālprokurors.

Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers teica, ka šī situācija ir institucionāli nepareiza un dienestam vajadzētu būt tuvāk valsts pārvaldei un finanšu sektoram, jo neviena cita izlūkošanas iestāde nav pakļauta tiesu varai.

Znotiņa teica, ka,

visticamāk, dienestam lūgs arī papildu finansu līdzekļus.

Darba grupā tiks izlemts, vai tie vairāk nepieciešami tehniskajam nodrošinājumam, vai darbinieku algām. Znotiņa uzsvēra, ka dienestam ir jācīnās par labākajiem darbiniekiem kopējā tirgū, kur risku novērtētājiem darbu piedāvā arī bankas.

Kalnmeiers piebilda, ka Saeimā pašlaik ir likumprojekts, lai palielinātu algas dienesta darbiniekiem. Viņš pieļāva, ka līdz Saeimas sasaukuma beigām to varētu skatīt otrajā lasījumā. Viņš arī norādīja, ka jaunākā analītiķa alga dienestā ir 800 eiro un, salīdzinot ar privāto sektoru, tā esot aptuveni trīs reizes mazāka.

Znotiņa uzsvēra, ka vēlas, lai dienestam būtu  veiksmīga sadarbība gan valsts institūciju starpā, gan ar bankām, kurām jāsniedz ziņojumi dienestam par aizdomīgiem darījumiem.

"Mans mērķis ir panākt, ka dienests ir efektīva, ilgtspējīga organizācija,

kura spēj sadarboties ar tiem, kuriem jāsniedz ziņojumi. Mēģināsim sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm - prokuratūru un tiesu, atvieglojot viņu darbu," skaidroja Znotiņa. Viņa minēja, ka iepriekš dienests ir saņēmis ļoti nekvalitatīvus ziņojumus, tādēļ arī darbs ritējis grūti un nereti tiesībsargājošās iestādes tādēļ saņēmušas ne to kvalitatīvāko informāciju.

Jaunā netīrās naudas apkarošanas dienesta vadītāja vēlas, lai viņas vadītā institūcija būtu proaktīva, nevis tikai reaģētu uz notikumiem. Tādēļ izveidota darba grupa, kurā radīt stratēģiju, lai gan tiem, kuri strādā iestādē, gan sabiedrībai būtu skaidrs, ar ko nodarbojas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un ko no tā sagaidīt turpmākajos gados.

Znotiņa uzskata, ka kādu laiku valstī pārāk maz uzmanības pievērsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem. Cilvēki vēlējušies pelnīt ar banku transakcijām, bet risku izpēti atstājuši novārtā. Pēdējos gados aktīvi esot darbojies gan finanšu sektora uzraugs, gan arī stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāte.

"Tagad ir laiks arī Kontroles dienestam," teica Znotiņa.

Viņa pašlaik vēl neesot sev atradusi vietnieku, jo meklē cilvēku ar specifiskām zināšanām. Tāpat arī bijušajam dienesta vadītājam Viesturam Burkānam vieta dienestā tikšot atrasta, jo "viņa zināšanas būs noderīgas".

Znotiņa gan uzskata, ka naudas atmazgāšanas apkarošanā nevajadzētu arī koncentrēties tikai uz pašu dienestu. Viņasprāt, finansiāli jāatbalsta arī tiesībsargājošo iestādes.

"Kriminālvajāšanai prokuroriem ir jābūt atbilstoši izglītotiem, un galu galā tiesām ir jāmāk ātri, pareizi un efektīvi pieņemt spriedumus lietās, kurās ir šādi noziedzīgi nodarījumi," uzsvēra Znotiņa.

Sadarbības stiprināšanu ar citām iestādēm turpmāk no jaunās kontroles dienesta vadītājas sagaida Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība").

"Tas, kas būtu nepieciešams, ir tas, ka informācija, kura no bankām nonāk Kontroles dienestā, pēc tam izmeklētājiem saprotamā veidā tiktu nodota tālāk jau Iekšlietu ministrijai, Finanšu ministrijai. Tātad tiem, kas cīnās ar ekonomiskiem noziegumiem, vai tiem, kas cīnās ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tas būtu galvenais.

Ja izmeklētāji un Kontroles dienests strādātu roku rokā, tas nozīmē, ka arī lietas ietu uz tiesu un būtu notiesājoši spriedumi

un, ja ir notiesājoši spriedumi, tas darbojas preventīvi, lai turpmāk netiktu izmantota mūsu banku sistēma naudas atmazgāšanai vai lai izvairītos no nomaksas," skaidro Latkovskis.

KONTEKSTS:

Pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss. No Valsts kancelejas organizētā konkursa komisijas ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar likumu ieceļ un atbrīvo šī dienesta priekšnieku, saņēma atzinumu par četriem no deviņiem kandidātiem.

Viņš norādīja, ka netiksies ar visiem ieteiktajiem pretendentiem, bet gan ar redzamākajiem līderiem, kuri uz citu fona izcēlušies pārliecinoši. LTV ziņoja, ka konkursā ir divi galvenie favorīti: līdz šim 20 gadus dienestu vadījušais Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.

Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti