Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālprocesu pēc panta par nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšanu. Saistībā ar to trešdien, 24.aprīlī, veikta kratīšana Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Alekseja Rosļikova (“Saskaņa”) kabinetā un vēl vairākos objektos. Deputātam Rosļikovam lietā piemērots liecinieka statuss.
Autora ziņas
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka, kura bijusi atbildīga par komercmediju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata. Līdaka norāda, ka pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu. Tikmēr pārējie NEPLP locekļi no saviem amatiem atkāpties negrasās.
Nometņu organizatoriem jāņem vērā stingrākas ugunsdrošības prasības, ja vēlas izmitināt bērnus skolās. Ja publiskā objektā nav paredzēta cilvēku izmitināšana naktī, taču to plāno darīt – šajā objektā jābūt ierīkotām vairākām drošības sistēmām. Lai gan prasības pieņemtas pirms ilgāka laika, bijis pārejas periods, un tās stājās spēkā šogad.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Uzņēmēji un darba meklētāji aktīvi iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajās Karjeras dienās. Pasākums sācies pirmdien un turpināsies visu šo nedēļu. Tajā iedzīvotāji visā Latvijā var saņemt atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā, piemēram, var iesaistās darba interviju treniņos. Tāpat visi darba meklētāji, ne tikai bezdarbnieki, var apmeklēt darba devēju prezentācijas un uzzināt par piedāvātajām vakancēm.
Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, aģentūrai LETA apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.
No amata atteikušies jaunieceltie Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļi Einārs Giels un Eva Juhņēviča, kuriem televīzijas vadībā būtu bijis jāstājas 15. aprīlī. Viņi to skaidro ar lielo spiedienu no iesaistītajām pusēm. Mediju uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – LTV vadības izvēlē kļūdas neatzīst un atkāpties neplāno, bet notikušo uzskata par "bezprecedenta linča tiesu".
„Man patīk labāk mājās tomēr. Es domāju, ka jebkurš gribētu dzīvot mājās. Pansionātā jau arī nebija slikti. Bet mājās ir labāk,” saka Elvīra Vaitkeviča. Viņa ir jauna sieviete riteņkrēslā. Vēl pirms gada Latvijas Radio ciemojas pie viņas sociālās aprūpes centrā „Tērvete”. Pansionātā Elvīra nonāca 19 gados pēc avārijas, kad nokļuva riteņkrēslā un ģimene nevarēja par viņu parūpēties.
Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) vadībā Rīgas domē pieļauta ilgstoša, sistemātiska, bezkaunīga likumu pārkāpšana, tā piektdien, 5. aprīlī, pamatojot mēra atstādināšanu, medijiem sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”)
Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm ierakstīta sociālās nevienlīdzības mazināšana. Taču vārdiem neseko darbi, uzskata tiesībsargs Juris Jansons un aicina valdību palielināt garantēto minimālo ienākumu, kas pienākas trūcīgām personām. Patlaban tas sasniedz 53 eiro mēnesī, kas daudziem cilvēkiem liek dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Tiesībsargs draud vērsties Satversmes tiesā.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja liegumu sapulču, gājienu un piketu dalībniekiem šajos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, arī stilizētos. To paredz likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumi. Jautājuma izskatīšanu pavadīja ne tikai plašas debates, bet arī Latvijai naidīgu Krievijas TV propagandas pārstāvju piedalīšanās.
Šogad brīvo darbavietu skaits varētu neaugt tik strauji, kā tas notika pērn, prognozē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2018. gadā ievērojami palielinājās reģistrēto brīvo darba vietu skaits. Tas pieauga par apmēram trešdaļu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lai arī visvairāk pietrūcis kvalificētu strādnieku un amatnieku, arī informācijas tehnoloģiju nozare aizvien saskaras ar darbinieku trūkumu.
Skatot šā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atradusi lielāko daļu finansējuma, kas nepieciešams kārtējam skolotāju algu pieaugumam no šā gada 1. septembra. Tikmēr pedagogu arodbiedrība trešdien, 27. martā, nolēmusi sākt streika procedūru.
Seši finālisti konkursā uz divām vakantajām vietām Latvijas Televīzijas (LTV) valdē pirmdien, 25. martā, nonāca televīzijas darbinieku jautājumu krustugunīs. Kandidātu atbildēs līdztekus vispārīgām frāzēm un solījumiem izskanēja arī viedokļi, kas lika uzdot jautājumu – vai iespējamie sabiedriskās televīzijas vadītāji izprot redakcionālās neatkarības jēdzienu.
No vajadzīgajiem deviņiem miljoniem eiro algu paaugstinājumam, atrasti 1,7 miljoni eiro, un atlikušo naudu valdība piedāvā meklēt kopīgā sadarbībā līdz maijam, trešdien pēc sarunām ar valdības un Saeimas pārstāvjiem informēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Arodbiedrība piekrīt sadarbībai, taču vienlaikus aizvien pieļauj iespēju rīkot streiku.
Pedagogu arodbiedrība neizslēdz, ka otrdien varētu panākt vienošanos ar valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem par pedagogu algu palielināšanas kārtību. Tomēr trešdien ieplānotais pikets pie Saeimas notiks jebkurā gadījumā, norādīja arodbiedrībā. Tajā prasīs politikas veidotājiem pildīt savus solījumus.
Saeimas Budžeta komisija pirmdien, 18. martā, sāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas pirmajā lasījumā. Deputātiem priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam tiks dota viena diena, taču valdības vadītājs un Finanšu ministrijas vadība jau tagad brīdina – naudas papildu tēriņiem šajā budžetā nav.