Stāsts par kādas mammas pieredzi. Pagājušajā nedēļā Sanita apmeklējusi vecāku sapulci bērnudārzā. Tā ir privāta pirmsskola Rīgā ar vairākām filiālēm. Sapulcē informējuši par dažādiem aktuāliem jautājumiem, arī par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.
„Mūs informēja, ka no 25. maija, lai mēs neesam pārsteigti, kad aiziesim uz bērnudārzu un pie skapīšiem mēs neredzēsim bērnu vārdus, jo tie tiks noņemti. Uz darbiņiem, kas tiek pie sienām izlikti pēc to izveidošanas, arī tiks noņemti vārdi nost, jo saistībā ar šo regulu to darīt nedrīkstot.”
Iemeslus noņemt bērna vārdu no skapīša Sanita nesaskata. Kopumā par dzirdēto bijusi pārsteigta.
„Man tāda reakcija bija, ka tas taču ir kaut kas tāds pārspīlēts. Vai tik tiešām tas vārds un uzvārda, piemēram, pirmais burts kaut ko izsaka. Tad citi vecāki pajautāja. Un viņiem teica, ka jā, varot identificēt bērnu, un tas cits vecāks varētu kaut ko padomāt par to bērnu, par to, kāds tas zīmējums ir, vai tas ir labāks vai sliktāks. Un kaut kā ar savām domām to personu it kā netieši aizskart.”
Bērnudārzā arī informējuši, ka domājot par kādu viltīgu regulas apiešanas variantu.
„Tiem zīmējumiem otrā pusē uzrakstīt to vārdu. Visi vecāki skatīsies un priecāsies par zīmējumiem, un pēc tam tikai uzzinās, kurš ir viņu bērna zīmējums. Tādā veidā viņi domā apiet šo regulu.”
Datu valsts inspekcijā mierina, ka šāda raudzīšanās uz regulu ir pārspīlējums.
„Šajā gadījumā regula neaizliegs uz zīmējumiem bērnu vārdus, arī uz skapīšiem norādīt bērnu vārdus aizliegts nebūs.”
Inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Lauris Linabergs vērtē, ka šādi mīti lielākoties rodas pārpratumu dēļ.
„Terminoloģija, kas tiek izmantota Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, ir pietiekoši sarežģīta. Un, lai es atbildētu uz šo jautājumu datu aizsardzības valodā, tas ir – datu apstrādi var veikt, ja tam tiek nodrošināts atbilstošs tiesiskais pamats. Skan gana sarežģīti. Un cilvēki bieži vien izvēlas vieglāko ceļu – nevis meklēt atbildi uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, bet izvēlēties kaut ko nedarīt.”
Lai neskaidrības kliedētu, Privāto pirmsskolu biedrība apņēmusies izstrādāt vadlīnijas un izplatīt tās saviem biedriem.
„Ir jāpievērš uzmanība apzinātāka un atbildīgāk jāstrādā ar datiem. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam kaut kādā veidā ierobežot vai apgrūtināt mūsu līdzšinējo darbu, piemēram, kaut ko aizliedzot tikai tādēļ, ka administrācijai tā ir ērtāk, un tāpēc mēs esam vērsušies pie sertificētiem datu aizsardzības speciālistiem. Esam izdiskutējuši visus iespējamos datu veidus, kādi nonāk pirmsskolā.”
Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa vērtē, ka nevajadzētu piemērot ierobežojumus baiļu dēļ.
„Pirmsskolā es varu minēt divus piemērus. Viens no tiem, ja mēs uz bērnu skapīšiem liekam bērnu vārdus, tad mēs to turpinām darīt, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi šajā pirmsskolas vecumā, kad bērns atpazīst savu skapīti, redzot savu vārdu. Tā ir netiešā lasītprasmes apgūšana.”
Bērns iepazīst burtus savā un draugu vārdos.
„Otra lieta, kur, iespējams, arī mums pēc šīs datu regulas vajadzētu vecākiem papildu atļaujas paprasīt, - izveidot grupiņā kā mācību materiālu dzimšanas dienu kalendāru. Bērns apgūst gadalaikus, viņš apgūst mēnešus un nedēļas. Un šāds uzskates materiāls, kad mēs atzīmējam katra bērna dzimšanas dienu, ir ārkārtīgi vērtīgs un noderīgs tieši, lai bērns šo kalendāru labāk iepazītu. Ar šo datu regulu, es domāju, ka šim kalendāram nav jāpazūd no grupiņas sienām. Tieši otrādi, ir jāapzinās, jāsaprot, kādēļ mēs to darām, un jāturpina darīt.”
Tikmēr neskaidrību gadījumā Datu valsts inspekcija aicina vērsties pie viņiem vai meklēt informāciju iestādes mājaslapā.
