Puisis stāsta, kā devies pie atbalsta personas uz Preiļiem, ciemojies Daugavpilī un arī braucis uz Rīgu. Pēterim ir svarīgi pastāvīgi pieņemt lēmumus, lai citi to nedarītu viņa vietā.
"Manā vietā neviens neizlemj, ko es gribētu,” norāda Pēteris.
Pēteris ir saskāries ar situāciju, kad cilvēki cenšas lēmumus pieņemt viņa vietā. “Kādreiz tā bija. Sociālās aprūpes iestādē par mani lēma. Tas man nebija patīkami,” atzīst vīrietis.
Divtūkstošo gadu sākumā Pēteris izlēma, ka vēlas pamest sociālās aprūpes iestādi, kur pavadīja divus gadus. Tagad viņš dzīvo Līvānu pusē kopā ar ģimeni. Pēteris ir kalsns, tumšiem matiem un nelielu bārdu. Viņam ir pāri 30 gadiem. Allaž ģērbies žaketē. Pēterim ir invaliditāte un viņš piedalās Labklājības ministrijas un Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda” projektā, kur saņem atbalsta personas pakalpojumus cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem lēmumu pieņemšanā.
Atbalsta personas ir speciālisti, kas cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem palīdz dažādās dzīves jomās. Piemēram, veselības, sociālās aprūpes, juridiskos jautājumos.
Pēteris izstāsta, ka, piemēram, iestādēs pret viņu un brāli izturas citādāk, ja līdzi ir atbalsta persona. Sāk vairāk uzklausīt, risināt jautājumu.
"Citi grib pieņemt tādu lēmumu, kas man nav vajadzīgs. Un es no tādiem lēmumiem pat atkratos,” skaidro Pēteris.
Dienasgrāmatu Pēteris veido pirmo reizi. Piekritis to darīt, jo vēlas pastāstīt par to, kā pavadījis dienu, kas viņam šķitis svarīgs, kā izjutis dienu. Vīrietis arī atzīst, ka ir satraukts par to, ka veido šādu dienasgrāmatu.
Par katru dienu viņš stāsta vairākos ierakstos.
Trešdiena
Sveiki! Šodien ir pirmā manas dienasgrāmatas diena. Šodien rīts ir ļoti labs. Mazliet dzestrāks. Paskatos filmu. Rīts ir tāds. Uz labo pusi, kā saka.
Šodien braukšu ar brāli darīt dažādas lietas, lai uzzinātu, kā viņam palīdzēt tādā situācijā. Es ceru, ka šodien mēs kaut ko panāksim ar atbalsta personu. Mums ir ļoti laba atbalsta persona. Man ļoti patīk viņa. Komunikabla viņa ir ļoti. Ļoti tāda sirsnīga. Viņu sauc Inga Brice. Es ceru, ka šodien mana diena paies ļoti labi. Vēl daudz ko varēšu izstāstīt, kā diena pagāja man.
Pie mums atnāca kaimiņiene. Šodien tāda diena ir. Drīz kopā ar brāli brauksim uz Preiļiem. Izdarīsim lietas. Varbūt kaut ko pastaigāšu vēl pa Preiļiem. Varbūt uz bibliotēku aiziešu apskatīties internetā jaunumus. Ļoti interesē tagad, kādi jaunumi. Viss ir kārtībā.
Iekāpu ērtā autobusā. Ļoti jauns autobuss. Braucu no Līvāniem uz Preiļiem.
Iegāju poliklīnikā un apskatos bildes. Ļoti smukas bildes uzzīmētas. Uzzīmētas bildes ir spilgtām, smukām krāsām. Tas man ļoti iepatikās.
Šodien aizgāju ar savu brāli un ar palīgpersonu. Izdarījām šodien lietu, lai apstrīdētu kādu lēmumu. Saistībā ar negodīgumu. Es pats nepiekrītu, ka tādas situācijas notiek.
Ļoti labi, ka tāda siltāka un saulaināka diena. Nav auksti. Feins šodien laiks. Vienkārši man nepatīk, kad pārāk ilgi vajag gaidīt kaut kur vai Preiļos vai Līvānos, vai kaut kur Daugavpilī pārāk ilgi atrasties. Man patīk vairāk pastaigāties, kaut ko parosīties.
Es jau sāku izbraukt no Preiļiem. Sajūta ir ļoti tāda normāla. Nav pārāk saspringta diena.
"Pēteris, man šķiet, ir ļoti atvērts, komunikabls," atzīst Inga Brice.
Viņa ir atbalsta persona cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Kopš janvāra viņa atbalsta arī Pēteri un viņa brāli. Tieši pie Ingas Brices viņi bija devušies uz Preiļiem risināt kādu jautājumu un dienasgrāmatā Pēteris savai atbalsta personai veltīja ļoti labus vārdus.
Pēterim patīk palīdzēt
“Viņam ļoti patīk palīdzēt citiem gan ar padomu, gan realitātē. Viņam ir laba humora izjūta, viņš ir uzticams. Man šķiet, viņš ir drosmīgs. Zinātkārs. Viņš daudz meklē. Viņš uzdod sev jautājumu un uz to arī atrod atbildi, ja viņam ir nepieciešamība,” par Pēteri stāsta Brice.
Brice palīdzējusi Pēterim juridisko un sociālo jautājumu risināšanā, arī ikdienas jautājumos un paplašina viņa atbalsta, draugu loku. Arī Brice norāda, ka Pēterim svarīgi patstāvīgi pieņemt lēmumus un viņš var to izdarīt. Pētera atbalsta persona arī raksturo, ka viņam patīk būt kādam vajadzīgam un atbalstīt citus, arī labi izskatīties. Turklāt viņa piekrīt Pētera teiktajam, ka sabiedrībā un iestādēs skatās citādāk, kad viņa ir blakus.
“Man šķiet, ka mēs vispār, sabiedrība, viņus tā kā esam atstūmuši, neņemam vērā. Uzreiz it kā esam noniecinājuši, jau uzstādījuši diagnozi, teiksim tā. Tas nav patīkami no mūsu sabiedrības puses. Arī, griežoties iestādē, neņem par pilnu viņa rakstīto iesniegumu,” atzīst Brice.
Pēteris vēlētos, lai cilvēki ar invaliditāti vairāk aizstāvētu savas tiesības un zinātu tās. Savukārt lai sabiedrībā pret viņiem nebūtu attieksmes kā pret "otrās šķiras cilvēkiem”.
"Lai viņi saprot, ka [cilvēki ar invaliditāti] arī kaut ko spēj. Ka viņi var arī kaut ko palīdzēt ar savu jautrību, ar savu saprašanu, var palīdzēt cilvēkiem kaut ko padarīt. Lai viņi zinātu, ka invalīdi nav tādi cilvēki, kas nevar neko vispār izdarīt. Lai viņi [cilvēki ar invaliditāti] justos sabiedrībā ļoti komfortabli. Jo citi invalīdi jūtas ne kā savā šķīvī. Es gribētu, lai viņi justos laimīgāki,” bilst Pēteris.
Ceturtdiena
Sveicināti! Šodien ir otrā diena – ceturtdiena. Rīts ir saulains. Naktī bija sals liels. Ļoti smuks laiks. Mazliet vējš pūš. Vēl domāšu, ko šajā dienā darīt.
Es vēl nezinu, braukt pie paziņas šodien uz dzimšanas dienu vai ne. Vēl es domāšu. Noskaņojums ir tāds viduvējs.
Šodien es kaut kā pārdomāju. Domāju, ka aizbraukšu pasvinēt dzimšanas dienu vienam pazīstamam cilvēkam. Kaut kā šodien negribas braukt. (..) Izlēmu, ka vajag kaut ko patīrīt, tāpēc ka šodien tīrā ceturtdiena pirms Lieldienām. Tāpēc šodien tāda bija mana izvēle.
Es tagad kurinu plīti. Kad būs mazliet siltāks mājās, tad sākšu arī mazgāties.
- Pēteris turpina jau citā ierakstā, ka skatās televizoru – jaunumus, kas notiek Latvijā.
Vai kaut kādi jauni likumi ir vai nav. Un tad vēl paklausīšos mūziku, ko es ielādēju savā mobilajā telefonā.
Tagad man ūdens sasildījies. Tagad sākšu mazgāt galvu. Es mazgāšu galvu aptuveni kaut kur 45 minūtes. Tas būs milzīgs rekords. Es visu laiku tā mazgāju. Es kaut kā pieradu tā mazgāt. Re kā, tāpat smuki mati. Jau ilgus gadus pieradu tā darīt.
Nu lūk. Es jau pabeidzu mazgāties. Es pēc laika nezinu, cik es mazgāju galvu. Laikam es pārsteidzu milzīgu rekordu. Es uzskatu, ka Latvijā, varbūt pat Baltijas valstīs neviens nevarētu mani pārspēt ar ilgāku galvas mazgāšanu. Es tā domāju. Kopā ar mani guļ smuks kaķītis. Viņu sauc Tišeņka. Krievu valodā mēs viņu nosaucām. Ļoti mīļš tāds. Viņam patīk paspēlēties. Ļoti tāds labs kaķītis. Mums mājās pieci kaķīši.
- Otrā diena, rakstot dienasgrāmatu, kas bijusi Zaļajā ceturtdienā, pagājusi ļoti labi, tā nav bijusi saspringta.
Ja jums to, ko es darīju šodien, būs prieks paklausīties, tad es būšu priecīgs.
- Pēterim svarīgi, ka cilvēkus ar invaliditāti uztvertu kā līdzvērtīgus. Viņi neesot vainīgi, ka, piemēram, piedzimuši ar slimību vai nonākuši nelaimes gadījumā.
Tā sanāk, ka, ja [cilvēkam ir] intelektuāli, kustību traucējumi, kas ir ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, tā ir, ka viņu vietā kāds grib lemt. Viņus neuzskata par kaut kādiem pirmās šķiras cilvēkiem. Viņi uzskata, ka, ja tu esi invalīds, tad tu jau galīgi nekas neskaities sabiedrībā. Nepieņem tavus priekšstatus un negrib tevi uzklausīt. Viņi tev piestumda savus lēmumus, lai tu kaut ko darītu, nevis tu varētu izlemt.
Piektdiena
Sveiki! Šodien ir trešā diena dienasgrāmatai, piektdiena. Es pamodos. Rīts tāds sniegains. Sniegs aiz loga iet. Sajūta ir tāda viduvēja.
Jau gatavojas ēst šodien, piektdien, savas dienasgrāmatas trešajā dienā. Skatos pa logu ārā, ka jau sniegs sāk kust.
Šodien es domāju pastaigāties pa āru. Vienkārši paskatījos, ka aiz loga pārāk putina, snieg, slapjdraņķis. Nebija tāda noskaņojuma uz staigāšanu. Tagad vakarā skatos ziņas.
Tagad es eju gulēt. Šī diena, trešā diena, man ir jau beigusies. Miegs jau nāk. Domāju, ko rīt es vēl darīšu.
- Pēteris diezgan bieži dodas gan uz citām Latgales pilsētām, gan uz Rīgu. Arī Latvijas dienasgrāmatu viņš ieraksta, viesojoties dažādās vietās.
Tā sanāk, ka gribu kaut ko jaunu uzzināt priekš sevis. Pateikt citiem, ka es kaut ko uzzināju. Tādēļ es itin bieži braukāju uz Rīgu, vai uz Daugavpili braucu. Visvairāk uz tādām pilsētām.
Sestdiena
Sveicināti! Šodien ir dienasgrāmatas ceturtā diena. No rīta es pamodos, tāds sniegots rīts bija. Laiks tāds vējains.
Es šodien atbraucu uz Preiļiem. Aizbraukšu paskatīšos, kas parkā notiek viņiem. Mājās biju atnesis malku. Izgāju ārā, paskatījos, ka ļoti silts laiks. Mazliet sniegs jau sāka kust mums tur, kur es dzīvoju. Kamēr vēl man ir laiks līdz braukšanai, jo es taisos braukt uz Preiļiem. Kad atbraukšu uz Preiļiem, pastaigāšos un tad pastaigāšos un braukšu tad uz Daugavpili pie saviem paziņām. Viņi man arī palīdz visu laiku. Tādi izpalīdzīgi. Atbalsta viņi mani arī. Draugi. Es kaut ko palūdzu man nopirkt, tad viņi kaut ko nopērk man. Jo viņi zina, kāds ir mans finansiālais stāvoklis. Viņi man nekad neatsaka, visu laiku kaut ko iedod.
Arī es citreiz, ja viņiem kaut ko vajag palīdzēt vai kādu darbiņu padarīt savām paziņām, draugiem, tad es aizbraucu un palīdzu. Jo vajag kaut ko pretī no sevis iedot. Tā es daru.
Es domāju, ka man šī diena paies ļoti labi. Man divarpus stundu pietiks Daugavpilī kaut ko tur apskatīties.
Es atbraucu uz Daugavpili, ar savu pazīstamu draugu aizgāju uz veikalu. Un pēkšņi divi veikali ir ciet, kur mēbeles un visas tās lietas, paklājiņus tirgoja. Un pēkšņi nav. Gribēju tur paskatīties lētākas drēbes, jo tur apavus un drēbes tirgoja gandrīz ar 90 % atlaidēm. Re kā, nav vairs pēkšņi! Tagad domāju, kur tad tas varētu palikt. Varbūt vispār no Latvijas projām šis veikals. To es gribēju pateikt. Man tas bija liels pārsteigums.
Es jau atbraucu uz Līvāniem. Tagad sēžu un gaidu autobusu.
Es jau apsēdos autobusā. Tagad braukšu uz mājām. Tagad saulains laiks, smuks laiks. Nav tik stiprs vējš. Feins laiks. Pat prieks ir. Es varu pateikt, ka mana diena pagāja ļoti labi. Daugavpili apskatījos. Man pietika laika drusku apskatīties Daugavpili. Līvānos pabiju drusku un tagad diena mana gandrīz jau izskanējusi. Varu mierīgi braukt uz mājām. Ar šo ceturtā dienasgrāmatas diena ir beigusies.
Svētdiena
Es jau pamodos. Šodien ir piektā diena man. Ir svētdiena, Lieldienas.
Šī diena man pagāja samērā ļoti mierīgi. Lija stiprs lietus, negribējās ārā iet. Neko negribējās īpaši darīt. Savā telefonā skatījos jaunumus. Izjūta man bija vienkārša. Šodien mēs pārrunājām dažas lietas, kas mūs satrauc, kāda valstī situācija, pārrunājām ģimenē savā. Šī bija svētku diena. Skatījos svētku raidījumus, kas bija veltīti šai dienai. Un ar šo man šī diena ir beigusies. Šī ir piektā diena manai dienasgrāmatai.
Pirmdiena
Sveicināti! Šodien man ir sestā diena. Šodien ir Otrās Lieldienas.
Izlēmu tagad braukt uz Līvāniem. No Līvāniem braukšu uz Preiļiem.
Pietura galīgi nav sakārtota. Visur netīrumi ir sasviesti. Tie skaitās, ka nav kulturāli cilvēki, kas to dara. Es uzskatu, ka tas ir nepieklājīgi. (..) Es uzskatu, ka tas nav labi. Mums vajag turēt tīrību visur. Tas ir sev un apkārtējiem.
Tagad pārbraucu ceļu, kur abās pusēs ir meži un apskatījos.
Tik daudz mežus izcērt. Kaut viņi, ja izcērt mežus, stādītu jaunus kokus. Tas jau ir par traku. Tādām lielām, lielām platībām meži izcirsti. Tas man galīgi nepatīk.
Daudzi zari ir sasviesti. Ārprāts! Kas notiek?
Ar šo šodien mana diena beigusies, mana sestā diena dienasgrāmatas. Diena pagāja samērā labi, nesūdzos. Visiem ar labu nakti!
- Man sapnis ir tāds, ka gribētos tādos lielākos uzņēmumos strādāt, kur pārāk daudz neprasītu pieredzi. Lai cilvēks pats iegūst pieredzi caur darbu, vēlāk intervijā atzīst Pēteris. Viņš vēlētos lielveikalā vai kādā ekstrēmākā vietā, piemēram, tīrīt logus augstceltnēm.
Otrdiena
Braucu uz Rīgu.
- Ceļā uz dzelzceļa staciju Pēteris izsaka cerību, ka Rīgā būs silts un patīkams laiks. Sāk jau izteikt arī nelielu kopsavilkumu laikam, kad rakstījis dienasgrāmatu. Viss pagājis samērā labi - bez strīdiem, kādiem pārpratumiem.
Iekāpu vilcienā un tagad braucu uz Rīgu. Braucu vilcienā no Līvāniem uz Rīgu.
Savas lietas, kas man bija Rīgā darāmas, es izdarīju. Tagad varu mierīgi savā gaitā iet. Paklausījos lekcijas, kas vajadzīgas manām zināšanām.
- Pēteris gan dienasgrāmatas ierakstā neprecizē, kādas lekcijas noklausījies. Bet intervijā atzīst, ka viņš klausās lekcijas par psiholoģiju, jo tas viņu interesē. “Mani interesē cilvēka iekšējā psiholoģija, lai izprastu, kāds viņš ir, lai pats neiekļūtu kaut kādā situācijā, ka kāds mani piemāna. Tas ir man svarīgi,” skaidro Pēteris.
Paldies, kas mani klausījās! Un novēlu Latvijai 100 gados visu to labāko! Lai būtu daudz ciemiņu atbraukuši no ārvalstīm un lai būtu liela, liela kūka!
Dienasgrāmatas noslēdzošajā ierakstā Pēteris labus vārdus velta resursu centram cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda”. Pateicas, ka viņus ar brāli pieņēma un neatstūma. Pēteris uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti jāzina savas tiesības. Savukārt sabiedrībai jābūt atvērtākai, lai visi tās locekļi justos laimīgāki.
