Medijpratības pētījums: 21% trešklasnieku pārāk lētticīgi internetā

Skolēniem grūtības nolasīt reklāmas vēstījumus un daļai trūkst atbildības internetā. Par to liecina 3. un 6. klašu diagnosticējošā darba rezultāti par drošību internetā un medijpratību. Darbu rakstīja nepilni 18 tūkstoši bērnu 420 Latvijas skolās. Kopumā Latvijas bērnu zināšanas par drošību internetā un medijpratību vērtē kā apmierinošas. Tomēr ir jautājumi, kuriem pastiprināti vajadzētu pievērst uzmanību. 

Medijpratības pētījums: 21% bērnu pārāk lētticīgi internetāAnnija Petrova/LR
    Vērienīgā diagnosticējošā darbā aprīlī Drošāka interneta centrs un Valsts izglītības satura centrs pārbaudīja 3. un 6. klašu skolēnu zināšanas par medijpratību un drošību internetā. Darbā skolēniem piedāvāja dažādas situācijas un jautāja, kā viņi rīkotos. Kopumā piedalījās 17806 skolēni. 6. klases skolēniem darbs bija sarežģītāks.

    Ar rezultātiem dalās Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska:

    „Ir diezgan noteikti jāpiestrādā gan vecākiem, gan bērniem, jāpiedāvā bērniem tieši reklāmas tekstus analizēt. Mēs redzam, ka tas īsti nav skaidrs. Vai nu tas ir tāpēc, ka bērni mūsdienās ir ļoti iecienījuši skatīties video, piemēram, youtube vai bildītes instagramā, tā ir viņu populārākā nodarbošanās, ko viņi dara internetā. Bet viņi nelasa tekstus.”

    Līdz ar to tiklīdz bērniem piedāvā reklāmas tekstu un vaicā, ko viņi nopirks, kāda ir šīs akcijas būtība, vidēji apmēram 65% mācējuši atbildēt pareizi. Ap 35% reklāmas vēstījumu izanalizēt nemācēja, norāda Katkovska:

    „Ir etiķete ar želejkonfektēm un viņam jānosaka, kurš ir pareizais apraksts. [Bija daļa, kas atbildēja,] ka tās ir karameles, ka tas ir roku darbs. Īstenībā tās ir želejkonfektes nevis karameles, un tāpat ir 15% atzīmējuši, ka tās ir karameles. Viņi redz, ka ražotājs ir „Madonas karameles”, viņi uzreiz uztver, ka tās ir karameles. Bet tās ir želejkonfektes, ko ražo Madonas karameles.”

    Katkovska vērtē, - varbūt šajā gadījumā tas neesot tik būtiski. Tomēr kopumā jāmāca bērniem pievērst uzmanību detaļām, tekstam:

    „Izaugs vēlāki, vēlēsies vasaras darbu, praksi, projektu kādu, viņiem atsūtīs noteikumus, viņi taču neizlasīs tos noteikumus un paši nezinās, uz ko viņi parakstās. Tas ļoti ir saistīts ar to, ka viņi spēlē spēlītes. Viņiem ir paziņojums par to, kādi ir tie nosacījumi, lai viņi spēlētu tās spēlītes, viņi pat nelasa, viņiem tas neinteresē. Pēc tam vecāki brīnās, ka pienāk milzīgi rēķini, jo izrādās, ka bērns ir kaut kur neko nelasot tikai „jā” visu akceptēja, viss ir kārtībā un spēlē tik tālāk. Nepievērš uzmanību šīm detaļām, kas reizēm dzīvē var būt ļoti svarīgas.”

    Savukārt saistībā ar drošību, piemēram, trešās klases skolēniem jautāja: iepazīstoties internetā kāds atgalvo, ka mācās 4. klasē. Kāds ir šī cilvēka vecums reālajā dzīvē?

    „21% mēģināja arī nosaukt, ka tie ir 10 vai 13 gadi. Un 79% atbildēja, ka to nevar droši zināt, jo internetā var gadīties, ka cilvēks nesaka taisnību. Līdz ar to, ja 20% jeb katrs piektais bērns to neapzinās un tic visam, ko viņam saka internetā, tad šie bērni ir, tie 20% ir tie, kas būtībā ir pakļauti potenciāli riskam, kaut kādai problēmsituācijai.”

    Darbā arī pārbaudīja skolēnu gatavību dalīties ar nepārbaudītām ziņām.

    „Piemēram, 3. klašu skolēni uz jautājumu, ka, ja draugs, ka nav uz skolu jāiet, kā viņi rīkotos, tad 90 % apgalvoja, ka viņi noteikti pajautātu, kur draugs ieguva šo informāciju vai arī pats zvanītu skolotājam pārliecināties, vai tā ir taisnība," stāsta Katkovska. 

    Tā ir pozitīva tendence, vērtē Drošāka interneta centrā. Tikmēr sestklasniekiem jautāja, kas būtu, ja viņi nepārbaudot dalītos ar sociālajos medijos ieraudzītu ziņu, ka 15. maijā nav jāiet uz skolu.

    „27% - būtībā gandrīz katrs trešais skolēns - atbildēja, ka viņi nav atbildīgi par to, ka viņi izplata nepatiesu ziņu nepārbaudot, jo katram pašam jāizlemj, kam ticēt un kam nē. Jāstrādā ir ar skolēniem, ka jebkāda ziņa, ko tu kaut kur izlasi, jāpārliecinās salīdzinot, noskaidrojot, kas ir autors, vai tiešām tā varētu būt patiesība," norāda Katkovska. 

    Tāpat diagnosticējošā darba rezultāti rāda, ka bērni iespējas internetā bieži vien neizmanto lietderīgi. Iepriekš par to liecināja Kultūras ministrijas pētījums par bērnu un jauniešu medijpratību. Par to Latvijas Radio stāstīja ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele:

    „Tikai neliela daļa - 23% no aptaujātajiem ir norādījuši, ka viņi meklē informāciju mācībām internetā. Savukārt 40% minējuši, ka vienkārši pavada laiku sērfojot bez nolūka.”

    Drošāka interneta centrā norāda, ka kopumā skolēnu zināšanas ir apmierinošas. Trešklasnieki vidēji pareizi atbildējuši uz 70-80% jautājumu. Savukārt 6. klašu skolēni uz 60%. Turpmāk centrs pastiprināti strādās ar jautājumiem, kas raisīja problēmas. Valsts izglītības satura centra speciāliste Sandra Falka arī vērtē, ka vēlams pilnveidot skolēnu zināšanas. Gan vecākiem, gan pedagogiem vajagot aktīvāk runāt par medijpratības un drošības jautājumiem internetā. Daļa skolotāju jau atzinuši, ka ar bērniem analizēs ar darbā pieļautās kļūdas.

    „Viens no šī diagnosticējošā darba mērķiem ir sekmēt izpratni, lai jebkurš cilvēks, ne tikai trešklasnieks, sestklasnieks, bet jebkurš cilvēks mazāk akli uzticas propagandai, dalās ar nepārbaudītu vai novecojušu informāciju, savas nezināšanas vai neuzmanības dēļ pakļauj sevi drošības riskam. Jau skolas laikā ir jāattīsta šīs prasmes," norāda Falka. 

    Drošāka interneta centrs izstrādājis arī materiālus, kurus var izmantot skolotāji. Plašākus diagnosticējošā darba rezultātus centrs plāno publicēt jaunnedēļ.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti