Pusdiena

Ar policijas palīdzību kontrolēs suņu nodevas nemaksātājus

Pusdiena

Makrons gatavojas vizītei ASV; Francijā aug neapmierinātība ar prezidenta politiku

Valsts par zālēm grib maksāt tikai tad, ja tās palīdzējušas

Valsts biežāk varētu apmaksāt zāles, ja tās dod rezultātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valsts apmaksās, ja zāles dos rezultātu, – šādu kārtību paredz atsevišķu zāļu kompāniju noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Ja vēlamā efekta nav, tad firmai nauda jāatmaksā. Tā kā šādi līgumi vairo jauno medikamentu pieejamību, šobrīd iestādēs spriež par iespējām vairot šādu praksi. Tomēr pastāv arī virkne sarežģījumu.

Latvija noslēgusi trīs līgumus ar farmācijas firmām, kur maksā par zāļu sniegto rezultātu. Tas ir salīdzinoši maz, vērtē NVD.

"Tā ir infektoloģijas nozare, konkrēti C hepatīts. Un viens līgums ir hematoloģijā," teic dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta. Piemēram, par C hepatīta zālēm domstarpību nav.

"Veicot analīzi, pasaka laboratorija – ir vai nav atbrīvots no vīrusa. Tātad ir izārstēts – nav izārstēts. (..)

Attiecībā uz C hepatītu mēs nemaksājam par neizārstētiem pacientiem. Un šo līgumu kontekstā esam atguvuši apmēram 450 000 eiro, ko ir atgriezuši ražotāji par neizārstētiem pacientiem," klāsta Bokta.

Iepērkot zāles, jādomā par lielāku maksas sasaisti ar medikamentu sniegto rezultātu. Tā marta beigās Saeimas Sociālo lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas rīkotā diskusijā teica Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Citā tirgū, ja ir slikti izcepta maize, to nepērk. Nopērkot vienu maizes kukuli, cilvēks saka: „Nē, tā negaršo, tā ir slikta, tā otrajā dienā sapelē"."

Pēc medikamenta iegādes ārstēšanās var būt ilgstoša.

"Tad ir ļoti skumji, kad pēc šī medikamenta lietošanas tomēr esam pie sasistas siles. Nav veselības. Laiks ir zaudēts. Nav nekādu ieguvumu. Es ceru, ka kopīgu sarunu rezultātā tiks panākts, ka medikamentu iegādē tiks noslēgts vairāk līgumu, kur būs sasaiste ar konkrētu rezultātu. Un tas nebūs, tikai ārstējot C hepatītu, bet vairāk onkoloģiskās slimības," piebilst Trupovnieks.

Tomēr onkoloģijā šādus līgumus slēgt nebūtu tik vienkārši kā par C hepatīta zālēm. Proti, kā noteikt sasniedzamo rezultātu onkoloģijā.

Arī ekspertiem par kritērijiem viedokļi atšķiroties. Piemēram, pāris gadu garumā kopš noslēgti līgumi par C hepatīta zālēm, strīdu ar ražotājiem neesot bijis, norāda Bokta. "Problēmas, cik mēs arī zinām no citām Eiropas valstīm, ir ar onkoloģiju, kur tiešām ir grūtāk saprast, jo onkoloģijā nebūs izārstēts pacients. Ir jābūt stingri definētiem kritērijiem."

Skeptiski uz maksāšanu par zāļu efektu raugās biedrība "Veselības projekti Latvijai”. Ja ne par medikamentu rezultātu, tad par ko maksājām līdz šim, vai par ārstēšanās procesu, vaicā biedrības vadītāja Vita Dumpe:

"Ja mēs piekrītam šai maksāšanai par rezultātu, tad uz to atskaites punktu rezultāts var būt. Piemēram, kā C hepatīta gadījumā, tīri teorētiski ir tā, ka pēc trim mēnešiem vīrusa tiešām vairs nav. Mēs samaksājam to milzīgo prasīto cenu, bet pilnīgi iespējams, tīri teorētiski, ir tas, ka,

piemēram, pēc gada vai pēc trim gadiem šis vīruss atkal atgriežas."

Slēdzos šādus līgumus, jāiegulda nauda arī pacientu reģistros, kur ārstiem jāievada dati par pacientiem, skaidroja NVD. Ja zāles nav sniegušas rezultātu, farmācijas firmas atmaksā naudu, tikai pamatojoties uz reģistra datiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti