Dienas notikumu apskats

Turcijā uz mūžu ieslodzīti vairāk nekā 100 ar apvērsuma mēģinājumu saistīti cilvēki

Dienas notikumu apskats

Tikai dažu valstu medijus pielaiž kodolizmēģinājuma demontāžas vietai Ziemeļkorejā

Cīņai ar Krievijas propagandu atbalsta iespēju aizliegt citur ES neatļautos TV kanālus

Cīņai ar Krievijas propagandu atbalsta iespēju aizliegt citur ES neatļautos TV kanālus (precizēts)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 22.maijā, atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.

ĪSUMĀ: 

  • Piedāvājums TV paketē iekļaut 90% programmu ES valodās liktu atstāt tieši populārākos – Krievijas valsts kanālus.
  • Tāpēc deputāti atbalstīja alternatīvu – vienkāršot kanālu aizliegšanu.
  • Plāno ļaut NEPLP lemt par programmas aizliegumu, ja tā par satura pārkāpumiem jau aizliegta citā ES vai EEZ valstī.
  • NEPLP gan norāda uz sarežģījumiem.
  • Komisija turpinās diskusijas, un šonedēļ Saeima vēl izmaiņas neizskatīs.

Iepriekš cīņai ar propagandu bija piedāvāts likumā noteikt, ka TV programmu izplatītājiem pakā ir jāiekļauj 90% programmu kādā no ES valodām.

Precizējums

Sākotnēji rakstā kā Krievijas kanāls Krievijas “Pirmā kanāla” vietā kļūdaini minēts “Pirmais Baltijas kanāls”.

“Pirmais Baltijas kanāls” nav Krievijas kanāls, tā ir Latvijā reģistrēta pārrobežu komerciālā televīzija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā.

(precizēts 28.05.2018).

Taču nozares pārstāvji brīdināja, ka šādā gadījumā, piemēram, 40 televīzijas kanālu paketē varēs iekļaut tikai dažus Krievijas kanālus, un pakalpojumu sniedzēji iekļaus populārākos – Krievijas valsts kanālus, piemēram “NTV Mir”, “Pirmo kanālu” ("Pervij Kanal"), “RTR Rossija”. Savukārt Krievijas neatkarīgie mediji, piemēram, kanāls “Dožģ”, nebūtu redzami.

Rezultātā šāds ierobežojums sasniegtu pretējo efektu – pakās būtu tikai valsts propagandas kanāli.  

Tāpēc komisija atbalstīja alternatīvu priekšlikumu, kas ļaus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ar vienkāršāku procedūru aizliegt citur Eiropā jau sodītos kanālus.

Pašlaik, lai kanālu slēgtu, jākonstatē trīs naida runas gadījumi, jāsazinās ar attiecīgā kanāla vadību un arī Eiropas Komisiju.

Priekšlikums paredz, ka NEPLP, izvērtējot citā Eiropas valstī spēkā esošo aizliegumu par satura pārkāpumiem un šī lēmuma samērīgumu un uzklausot medija pārstāvjus, var lemt par šīs programmas izplatīšanas aizliegumu Latvijā.

Aiga Grišāne: Par priekšlikumu Krievijas propagandas ierobežošanaiAnnija Petrova

    Tad padomei vairs nebūtu jāmonitorē kanāla saturs, lai konstatētu vismaz trīs pārkāpumus.

    Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne skaidroja, ka atšķirībā no priekšlikuma noteikt 90% slieksni programmām ES valodās, alternatīvais priekšlikums nodrošinās operatīvu rīcību, un tas atbilst visām attiecīgajām starptautiskajām tiesību aktiem, kas mums ir saistoši.

    Grišāne sacīja, ka šis priekšlikums ir ļoti tieši mērķēts uz to, lai ierobežotu programmas, kas izplata naida runu.

    “Tīrā laika izteiksmē, ja precīzi sekotu tai procedūrai, kas te ir aprakstīta, pie tā aizlieguma piemērošanas rezultāta ir iespējams nonāk daudz, daudz, daudz ātrāk,” sacīja  “Lattelecom” juridiskās daļas direktors  Toms Meisītis.

    Komisijas sēdes laikā gan izcēlās strīdi par priekšlikuma interpretāciju.

    Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris skaidroja, ka ar piedāvāto kārtību Latvijas mediju uzraugam programmas saturā nebūtu jāatklāj trīs pārkāpumi gada laikā. Ja citā Eiropas valstī kāds kanāls izdarījis pārkāpumus un ir aizliegts, tad turpmākā procedūra Latvijai būtu vienkāršāka.

    „Mēs salasām pārkāpumus, ko jau cita valsts ir konstatējusi, mēs faktiski varam viņu programmu aizliegt bez jebkādas sarežģītās procedūras un Eiropas Komisijas iesaistes. Tas ļoti būtiski atvieglo šo procedūru,” skaidroja Melnūdris.

    Mediju uzraugs gan domā, ka ar Eiropas Komisiju tomēr būtu jāsazinās arī pašiem, kam piekrīt arī Kultūras ministrija.

    “Ja NEPLP neiziet visu procedūru, mēs, protams, riskējam ar ES, ka mūs atzīs, ka mēs esam nepamatoti aizvēruši kādu programmu,” atzina Aiga Grišāne.

    Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Ivars Āboliņš arī norādīja uz citiem sarežģījumiem.

    „Tas, ko šobrīd ir aizlieguši lietuvieši, ir “RTR Planeta”. Mums ir “RTR Rossija”. Ja mēs ņemsim lietuviešu lēmumu mums par paraugu, mēs būtībā neko nesasniegsim, jo mums ir pilnīgi citas programmas. [..] Kas reāli notiks? Tāds RTR sadibinās “RTR Latvija”, “RTR Lietuva”, sareģistrēs viņu vienu Zviedrijā, vienu Anglijā, un šie grozījumi tā nedarbosies,” brīdināja Āboliņš.

     “Lattelecom” pārstāvis Toms Meisītis sēdē arī pauda, ka  Kremļa kanāliem raksturīgā identiska satura raidīšana dažādi nosauktos kanālos rada problēmas ne tikai saistībā ar plānotajiem grozījumiem.

    “Arī tad, ja NEPLP šos pārkāpumus konstatētu vienā no kanāliem, bet operatori izvēlētos nākamajā dienā pēc aizlieguma piemērošanas translēt citu šī kanāla versiju,” sacīja Meisītis.

    Deputāti gan uzskatīja, ka šādā gadījumā būtu svarīgi vērtēt programmas saturu, nevis raudzīties uz tās nosaukumu. Proti, ja programmās ar dažādiem nosaukumiem redzami vieni un tie paši pārkāpumi, tad sodīt par tiem. Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, kas mediju uzraugam šaubu gadījumā ļautu noskaidrot patiesā labuma guvēju uzņēmumam, piemēram, pirms izsniegt apraides atļauju.  

    Saeimas komisija vienojās problēmu risināt pēc tam, kad grozījumi būs apstiprināti pirmajā lasījumā. Kaut arī iepriekš bija plānots, ka tas varētu notikt jau šo ceturtdien, likumprojekta virzīšana Saeimā atlikta līdz nākamajai nedēļai.

    Deputāti arī apsprieda, vai kanālus, kuri oriģināli veidoti ne Eiropas Savienības oficiālajās valodās, nevajadzētu izvietot TV operatoru kanālu paku beigās.

    Bez nozares uzņēmumu norādēm, ka šāds regulējums ievērojami apgrūtinātu to darbu, izskanēja arī, ka kanālu bīdīšana uz beigām būtu bezjēdzīga, jo to secību iespējams mainīt katram individuāli, turklāt var arī gluži vienkārši sākt caurskatīt TV piedāvājumu no beigām.

    KONTEKSTS: 

    Saeimā 15.maijā, pirmo reizi tika skatīti mediju uzrauga un atsevišķu deputātu priekšlikumi par Krievijas propagandas ierobežošanu, kā arī izveidota darba grupa likuma izmaiņām. 

    NEPLP cīņai ar Kremļa propagandu piedāvāja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iestrādāt normu, kas uzliek par pienākumu notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli. Vienlaikus regulators atzīst – šādas izmaiņas radītu situāciju, kurā politiķi var mēģināt vērsties arī pret vietējiem medijiem, kas pauž tiem netīkamu vēstījumu. Tāpat NEPLP uzskata, ka Latvijā ir jārāda Krievijas televīzijas kanālu starptautiskās versijas, nevis speciāli Baltijas valstīm radītas programmas.

    Maija sākumā Saeimas Nacionālā drošības komisija NEPLP un Kultūras ministrijai veltīja kritiskus vārdus, norādot, ka tām neesot priekšlikumu Krievijas propagandas kanālu ierobežošanai. Padome komisijas kritiku noraidīja, uzsverot - priekšvēlēšanu gaisotnē deputāti tās priekšlikumus nav sadzirdējuši.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti