Likuma grozījumus, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu un veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību medijos, pirmajā lasījumā atbalstīja 80 deputāti, neviens balsojumā neatturējās un nebalsoja pret.
Pirms tam parlaments likuma grozījumus atzina par steidzamiem, lai tos varētu pieņemt iespējami īsā laikā. Par to gan deputātu vidū vienprātības nebija. Likumprojektu atzina par steidzamu ar 56 balsīm "par". "Pret" to balsoja četri deputāti, atturējās 20 – lielākoties opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāti.
Cīņa ar dezinformāciju
Likumu paredzēts papildināt ar normu, kas liek notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli – lai apzināti nemaldinātu auditoriju.
Kā iepriekš uzsvēra Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), šobrīd starptautiskie likumi paredz sankcijas par naida runu, bet neļauj efektīvi cīnīties ar dezinformāciju.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt NEPLP funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu, informē Saeimas Preses dienestā.
Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Vēl likumprojekts paredz, ka NEPLP organizēs galalietotājiem bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, slēdzot līgumu ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). LVRTC ar zemes raidītājiem var nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanu 99,6% Latvijas teritorijas un sasniegt 99,9% Latvijas iedzīvotāju, neradot mājsaimniecībām papildu slogu.
Lai risinātu problēmu ar valstī nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu,
likumprojekts paredz piešķirt NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
Mediju eksperte Rita Ruduša iepriekš intervijā Latvijas Radio gan norādīja, ka tā saucamie propagandas ierobežošanas pasākumi vairāk ir deklaratīvi un nepietiekami.
Sabiedriskie mediji bez reklāmām
Tāpat, lai stiprinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi, likumprojektā paredzēta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešana no reklāmas tirgus no 2021.gada,
teikts likumprojekta anotācijā.
Tas izmaksātu 14 miljonus eiro, un, salīdzinot ar to, cik nozīmīga ir informatīvās telpas stiprināšana, šī ir maza summa, debatēs pauda deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība").
"Šī likumprojekta realizācijai patiesi būs nepieciešami vairāk nekā 14 miljoni eiro, kas šobrīd tuvāko trīs gadu valsts budžetos nav paredzēti. Bet, kolēģi, mums visiem kopā būs jācīnās par šī finansējuma piešķiršanu. Un tas patiešām nedrīkst būt viena resora atbildībā, vienas konkrētas ministrijas atbildībā, kas to virza kā savu politisko prioritāti," sacīja Čigāne.
"Jāparedz tātad finansējums radio un televīzijas tornim, un jāparedz ļoti būtisks finansējums par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Un šodien ir iespēja nevis īstermiņā nobalsot, bet uzņemties atbildību, politisku atbildību un nodot nākamajai Saeimai ļoti būtiskas likuma izmaiņas, kas mums katram liks domāt un uzņemties atbildību par vairāku miljonu piešķiršanu sabiedriskajai televīzijai, radio, interneta platformai, lai stiprinātu sabiedriskā medija neatkarību, redakcionālo neatkarību, un līdz ar to stiprinātu mūsu mediju telpu ar kvalitatīvu, daudzpusīgu mediju, kas nav atkarīgs no dzīšanās pēc finansiāliem līdzekļiem, piedaloties reklāmas tirgū," sacīja deputāte.
Latvijas Radio valdes padomniece Baiba Pētersone Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzīmēja, ka svarīgi ir jau tagad atrast un ieplānot no 2021.gada sabiedriskajiem medijiem papildu nepieciešamos 14 miljonus eiro.
Tie būtu jāprasa, piesakot prioritātes nākamo trīs gadu valsts budžetu plānošanā. "No sabiedrisko mediju puses ir vajadzīga šī garantija likumā," piebilda Pētersone.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās vēl jāatbalsta otrajā galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Mediju nozarē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un NEPLP.
Izskanēja arī bažas par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir garantija, ka tiem kompensēs par reklāmām neiegūtos ieņēmumus. NEPLP Saeimas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka reklāmas ieņēmumu kompensācijai Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 2020.gadā būtu nepieciešami nepilni 14 miljoni eiro. No tiem Latvijas Radio būtu vajadzīgi 3,5 miljoni eiro, bet pārējie - LTV.