Lai gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atzinīgi vērtē sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” iesniegto ieceri par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu, tomēr vairāku iemeslu dēļ nevar pilnībā automatizēt šo procesu. Piemēram, VID nav pilnas informācijas par attaisnotajiem izdevumiem.
Autora ziņas
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ceturtdien, 12. aprīlī, neizdevās panākt vienprātību par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu izslēgt no regulējuma daļu, kur noteikts – darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja viņam ir invaliditāte. Paredzams, ka tagad ekspertu vidū turpināsies diskusijas, lai vēlāk šo jautājumu atkal skatītu citā padomes sēdē.
Ja rodas problēmas ar dzīvesvietas deklarēšanu, var nākties saskarties arī ar ieteikumu „deklarēties jebkur”. Tomēr tas nav korekti. Ar tādu ieteikumu pašvaldībā saskārusies kāda iedzīvotāja, kura jau ilgāku laiku dzīvo savā mākslinieces darbnīcā. Lai arī rēķinus saņem, deklarēties viņai tur neizdodas.
Nošķirt dezinformāciju no vārda brīvības izpausmēm kļūst aizvien sarežģītāk. Jau vieglāk ir cīnīties ar aicinājumiem uz karu vai bērnu pornogrāfiju internetā, tomēr viltus ziņu gadījumā robežas ir diezgan izplūdušas un ierobežojošos pasākumus piemērot grūti, norādīja Saeimas Analītiskais dienests. Arī to, cik sabiedrība ir uzņēmīga pret Krievijas informatīvo ietekmi, atklāt ir grūti, secināja dienests.
Pēc Latvijas Radio raidījumiem par Engures novada pansionātu „Rauda” un tur atklātajiem pārkāpumiem atbildīgajiem krasi atšķiras viedoklis, vai īstenot kompleksu pārbaudi visos Latvijas pansionātos.
Situācija pansionātā "Rauda" ir nedaudz uzlabojusies, tomēr problēmu aizvien netrūkst, pēc šonedēļ notikušās pārbaudes secinājis Tiesībsarga birojs. Taču tieši šis pansionāts pērn nonāca daudzu iestāžu redzeslokā. Tomēr arī daudzviet citur nepilnību netrūkst. Nevalstiskās organizācijas akcentē, ka visa sociālās palīdzības sistēma un pansionātu darbība ir smagnēja un nav radīta pansionātu iedzīvotāju dzīves uzlabošanai.
Sasmacis gaiss, urīna smaka, cilvēku bezmērķīga klīšana gaiteņos, publiska autiņu pārvilkšana. Runa ir par pansionātu "Rauda" Engures novada Smārdes pagastā. Tas, iespējams, būtu noklusēts, ja Latvijas Radio neiegūtu oficiālus dokumentus, kas pierāda nepieņemamas lietas. Proti, to, kas risinājies vairāku gadu garumā un pat vēl pērn vasarā. Iespējams, bez radio intereses atbildīgās iestādes turpinātu par to klusēt arī tagad.
Pagaidām vienīgais Brīvības laukums Latvijā atrodas Tukumā. Cauri gadu simtiem Tukumā Brīvības laukums bijis viena no centrālajām pilsētas vietām. 14.gadsimta vidū izveidojies kā Tirgus laukums līdzās Livonijas ordeņa pilij. 1935.gadā tas kļūst par Brīvības laukumu. Savukārt padomju gados pārdēvēts par Sarkano laukumu. Brīvības laukuma nosaukumu atguvis 1989.gada beigās un 1990.gada pavasarī kļuvis par pirmo vietu Latvijā, kur novāca Ļeņina pieminekli.
Vairāk nekā četrus gadus pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas pabeigšanas "Gaismas pils" būvnieki pilnsabiedrības “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” ir vērsusies tiesā pret valsti, prasot piedzīt 11 miljonus eiro. Kultūras ministrija uzsver, ka valsts ar būvniekiem ir pilnībā norēķinājusies un prasību noraida.
Lai neatkārtotu nepatīkamu pieredzi, biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem nākotnē varētu izlozēt, Latvijas Radio norādīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Rīkotāji virzīs loterijas principu tālāk apspriešanai Dziesmu svētku kopienai un plašākai sabiedrībai ar mērķi panākt godīgu un saprotamu biļešu izplatīšanas modeli.
No šī gada 330 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem paredzēts sniegt atbalstu lēmumu pieņemšanā. Visā Latvijā strādā 22 apmācītas atbalsta personas, kas palīdz, piemēram, ikdienas dzīves prasmju apgūšanā un attīstībā, kā arī juridiskos jautājumos. Šobrīd pakalpojumu saņem 60 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā arī tikko iznākušie no institūcijām. Divu gadu laikā Labklājības ministrijas un resursu centra „Zelda” pasākumā kopumā paredzēts sniegt atbalstu ap 330 cilvēkiem.
Dabasgāzes sadales uzņēmums “Gaso”, kas ir AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jaunu gāzes sadales pakalpojumu tarifu projektu, piedāvājot ieviest fiksēto maksu mazākajiem dabasgāzes patērētājiem. Projekts arī paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem.
Daļai bērnu un pusaudžu ir nepietiekamas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas lietpratīgai un drošai dažāda veida informācijas patērēšanai, radīšanai un kopīgošanai. Tā secinājusi Kultūras ministrija (KM) pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu skolēnu medijpratību. Turklāt vairāk nekā puse no jauniešiem internetu lieto ne mazāk par trim stundām dienā. Tomēr ir bērni un jaunieši, kas nezina, kā padarīt, piemēram, savas fotogrāfijas redzamas tikai draugiem vai cilvēkiem, kuriem paši atļāvuši.
Iedzīvotāji Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) ir parādā 432 000 eiro, un kopumā 1400 cilvēkiem ir jāatmaksā aģentūrai dažādas summas – no dažiem centiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Parādā var palikt, ja bez attaisnojoša iemesla pārtrauc valsts apmaksātās mācības vai sniedz nepatiesas ziņas, lai iegūtu bezdarbnieka statusu.
Pēc atklātajiem iespējamiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži” pārbaudes sekos arī vēl citās šādās slimnīcās. To Veselības ministrija uzdevusi Veselības inspekcijai. Tiesa, nevalstiskās organizācijas norādījušas uz robiem pārbaudēs – pieeja nav bijusi sistēmiska, turklāt pēc inspektoru ierašanās slimnīcu dzīve daudz nemainās. Tiesībsarga birojs, kurš pirmais atklāja problēmas „Ainažos”, arī secinājis, ka sodi nav bijuši efektīvi.
Mūsdienās jau no agra vecuma īpaši aktuāla ir prasme analizēt informācijas avotus, vēstījumus. Šobrīd topošajā jaunajā mācību saturā medijpratībai atvēlēta salīdzinoši neliela loma, kas gan jau ir vairāk nekā līdz šim. Latvijas Radio uzrunātie jaunieši trijās Latvijā skolās – Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē – stāsta, ka ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos, arī informāciju nereti iegūst tur, jaunieši patērē ziņas arī ārzemju portālos, savukārt skolotāju prasmes orientēties modernajās tehnoloģijās un internetā nereti novērtē kritiski.
Septiņu gadu laikā Latvijas un Igaunijas pierobežā abu valstu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi sadarbojušies apmēram 100 reizes. Gadījumu, kad kaimiņvalsts mediķi steidz palīgā Latvijas iedzīvotājam pierobežā vai otrādi, nav daudz. Tomēr izšķirošos mirkļos citas valsts mediķi var atbraukt pie pacienta ātrāk un tas vairo drošības sajūtu, vērtē Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Gadā līdz 10 notiesāto varētu izmantot jauno iespēju – internetu izglītībai, prognozē Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Kopš augusta spēkā stājušies likuma grozījumi, kas ļauj tajā skaitā izmantot internetu izglītībai atklātajos cietumos. Jau apmēram pusgadu ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju tie cilvēki, kas sodu izcieš atklātajos cietumos, var glabāt personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā vajadzīga izglītībai vai nodarbinātībai, un personisko mobilo telefonu.