Dienas notikumu apskats

Nošautais maksātnespējas administrators nāves draudus saņēmis jau pirms diviem gadiem

Dienas notikumu apskats

Deputāti bažījās par virsstundu piemaksu samazināšanas atbilstību Satversmei

Turpinās diskusijas par izmaiņām izglītības jomā

Diskusijas par izglītības reformu Saeimā neiet raiti; neskaidrību vēl daudz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Diskusijas par izglītības reformu Saeimas atbildīgajā komisijā neiet raiti, līdz ar to joprojām ir neskaidrības – vai, kad un kā pārmaiņas tiks ieviestas. Diskusijās iesaistīto loks ir plašs, un savstarpējā viedokļu apmaiņa brīžiem notika arī paaugstinātos toņos.

Izglītības komisijas sēžu zāle Saeimā, kur diskutēja grozījumus likumos pirms otrajā lasījuma, trešdien, 30.maijā, bija stāvgrūdām pilna. Izglītības reformas tālākai virzībai šis ir izšķirošs brīdis un ieinteresēto loks gan reformas atbalstītāju, gan kritiķu vidū – plašs. Arī politiķu vidū nostājas pretējas.

“Saskaņas” deputāts Andris Morozovs ar reformu saistīto likumprojektu skatīšanu aicināja vispār atlikt, tomēr komisija šo rosinājumu noraidīja.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) deputātiem uzsvēra – lai arī publiski priekšplānā izvirzījies jautājums par sešgadniekiem pirmajā klasē, būtiskais reformas jautājums ir par jauno izglītības saturu, sākot no bērnudārziem līdz vidusskolām. Un likuma grozījumi esot vajadzīgi, lai vispār varētu turpināt pie tā strādāt.

“Lai mēs iemācītu mūsu skolēniem kritiski domāt, algoritmiski domāt, risināt nestandarta situācijas un sagatavot viņus darbam 2030.gadā tajās profesijās, kuras mums Latvijā šobrīd vēl nav un vasarā nav,” sacīja Šadurskis.

Daudzi Saeimas politiķi, īpaši opozīcijā gan norādīja uz riskiem. Arī koalīcijā iezīmējušās domstarpības, un skaidrs atbalsts ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotības”.

Tomēr trešdien par tālāku virzību iestājās arī Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars: “Zinu, ka daļa no klātesošajiem baidītos realizēt jebkādas pārmaiņa, jo vienmēr ir riski, ka pie īstenošanās būs klāt ne tie cilvēki, ne tie politiskie spēki. Un tie riski tiešām pastāv. Bet pēc šādas loģiskas mēs nevarētu veikt nekādas izmaiņas saturā.”

Iespēju izteikties izmantoja arī sabiedrības pārstāvji, īpaši vecāku organizācijas, lielākoties mudinot reformu nenovilcināt. Izskanēja arī pretēji viedokļi.

Līdz lemšanai par būtiskākajiem jautājumiem komisija gandrīz divas stundas ilgušajā sēdē gan netika.

“Šis parādījās vakar vakarā – 118 priekšlikumi. Visu nakti mums jāskatās, jāsēž? Es iesaku pārtraukt šo sēdi,” norādīja Saeimas deputāts Varis Krūmiņš (Latvijas Reģionu apvienība).

Izglītības komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) gan cer, ka šos likumprojektus paspēs izskatīt, lai jau nākamajā ceturtdienā, 7.jūnijā, tos virzītu plenārsēdē: “ Es ceru, ka rītdienas sēde ritēs raitāk un mēs pāriesim tiešām pie šī te svarīgā jautājuma par kompetenču ieviešanu, tikai jautājums ir – no kura gada. Un līdz ar to arī sešgadīgo bērnu uzsākšana 1. klasē – vai mēs to atbalstām vai noraidām.”

Lai iekļautos termiņos, virzītās izmaiņas vajadzētu pieņemt līdz jūnija beigām.

„Jāsaka laikam, ka deputātu vairākums sliecas sešgadniekus atstāt bērnudārzos. (..) Ja nenobalso par sešgadniekiem un par kompetencēm nobalso, tas nozīmē, ka jaunais saturs tiek ieviests, tikai, vai no 2019. gada kā plāno, vai vēlāk – vēl dot kādu gadu laika. Bet attiecīgi tad arī jaunajās kompetencēs 1. klase var būt no septiņiem gadiem. Vienīgi tad, acīmredzot, Valsts izglītības satura centram būs jāiestrādā pirmsskolas vadlīnijās atpakaļ sešgadnieku šīs apmācības programmas,” skaidroja Adamovičs.

No Saeimā pastāvēto partiju nostājas secināms, ka sešgadniekiem 1.klasē atbalsta pagaidām nepietiek, pret to stingri iestājas arī Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt par satura jautājumiem pretestības ir mazāk. Tikmēr Saeimas lielākais opozīcijas spēks „Saskaņa” kritizēja ieceri izglītību 1.klasē uzsākt no sešiem gadiem, kā arī jauno mācību saturu.

KONTEKSTS:

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie likumu grozījumi noteiks, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma. Reformas ieviešanu paredzēts sākt 2019.gada 1.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti